Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Solis nezināmajā

antramantra


Ai, nu kapeikp****i ir šausmīga suga. Galvenais, ka ne reālas nabadzības dēļ ņemas skaitīt grašus, bet knauzerība ir asinīs, un daudzi tai pat laikā paši var nez ko notrimpelēt bez jēgas un sirdsapziņas pārmetumiem.

dziļiem laukiem un ļoti lielas dzimtas, kurā visu visiem bija jādara pareizi

Protams, bēdīgi, ja radu saime atstumj, taču ja es nedzīvoju kopā ar to lielo dzimtu tajos laukos dienu dienā, bet ar sen nemīlamo vīru gan nākas dzīvot, tad nu izvēloties, rūpēties pat tantes viedokli un palikt nelabās attiecībās vai savu psihi un šķirties, es tomēr dodu priekšroku pēdējam.


Vai patiesi ir saistošs to cilvēku, radu viedoklis kuri nav autorei atbalstošī un kuriem nav būtiski kā autore jūtas savā ģimenē. Patiesi tie radi priecājas, ka autore noskrējusies visu darot viena pati un vēl pelnot, lai viena par visu maksātu.

antramantra

dezavu
ExDzeina
Nav radi tagad noteicošie. Bet kopumā tā bija mana atbilde uz to, kā tas var būt 21 gs. Var būt un ir daudz kur. Ja jums nav bijusi saskarsme ar tādu situāciju, tad arī ir tāds izbrīns, ka pastāv tik dažādi apstākļi.

Pompozitāte, stāvoklis sabiedrībā, lai tik viss uz āru ir skaists, tikai tas nekas, ka kodols bojājas. Šādas ir ljoti daudz gjimenes. Spēks nav uzturēt šādu gjimenes modeli, bet gan būt spējīgam mainīt sevi un ja vajag arī situāciju. Cilvëkam vispār ir tendence nevēlēties redzēt acīmredzamo, jo tā ir vieglāk dzīvot.


Norma Džīna

antramantra
Tu nāc no dziļiem laukiem un viss ir jādara "pareizi". Tavi bērni aug kur, arī dziļos laukos? Kāpēc tu saviem bērniem nodod šo pašu dzīves formulu?

Papildināts 23.11.2023 08:18:

antramantra
Es ne tikai nāku no laukiem, es turpinu dzīvot laukos, bet dzīvi manos laukos nosaku es pati.

Papildināts 23.11.2023 08:20:

Tev nav ne jāšķiras,ne jāpaliek kopā ar savu vīru, tev jādara tas ko Tu pati izvēlies, bet uzņemies atbildību par savām izvēlēm.

antramantra

Luccia
Norma Džīna
Nu ok. Es tagad pēkšņi izdomāju- noteikšu savu dzīvi pati. Ko tas nozīmē? Es dzīvoju, pelnu, maksāju un nerēķinos ar savu vīru, lai viņš dzīvo savu dzīvi? Vai arī es nosaku- tagad es darīšu tikai to, bet tev būs tādi pienākumi? Labi, mēs vienosimies, es darīšu, bet viņam tas būs mazsvarīgi. Ko tad? Šķirties? Strīdēties, mantu dalīt, ieraut bērnus visā tajā virpulī?

ieraut bērnus visā tajā virpulī
Kāpēc Tu domā, ka šis disfunkcionālais attiecību stāvoklis, kādā bērni dzīvo jūsu ģimenē, ir ar kaut ko labāks nekā šķiršanās? Un vajag šķirties civilizēti, nevis taisīt drāmas, tad nekāds virpulis nebūs.

Es NESAKU, ka Tev jāšķiras, bet, manuprāt, 90% cāleņu jau no pirmajām lapām un visas tēmas garumā saka, ka Tavas attiecības un Tavas sajūtas par to visu nav ok un vairākas arī raksta, ka tas noteikti ietekmē bērnus. Tu to norādīji pati arī, aprakstot viņu attiecības ar tēvu. Tā, ka risināt šīs problēmas varbūt tomēr derētu gan.

Es tagad pēkšņi izdomāju- noteikšu savu dzīvi pati. Ko tas nozīmē? Es dzīvoju, pelnu, maksāju un nerēķinos ar savu vīru, lai viņš dzīvo savu dzīvi? Vai arī es nosaku- tagad es darīšu tikai to, bet tev būs tādi pienākumi? Labi, mēs vienosimies, es darīšu, bet viņam tas būs mazsvarīgi. Ko tad?

Uz šiem jautājumiem var atbildēt tikai viens cilvēks. TU. Protams, arī vīra viedokli ir vērts uzklausīt.

Kādu tad mantu dalīs, to īrēto dzīvokli?

antramantra

nerēķinos ar savu vīru, lai viņš dzīvo savu dzīvi?

Nu ja jūs tur nevarat vienoties par kaut kādām lietām un cik saprotu, tad tās ir tieši finanses, tad viņš jau to piekopj attiecībā pret tevi pašu.

Strīdēties, mantu dalīt, ieraut bērnus visā tajā virpulī?

Grūti pateikt kas ir labāk - klusēt vai bļaurot. Man bērnībā bija abu kopums. Sākumā iztaurējās, pēc tam neviens nezināja kā klāt pieiet, kā sākt runāt. Ne tēvs ne mēs bērni. Uz pirkstu galiem vēroja vai ir īstais brīdis. Saprotu, ka te nav tādā līmenī, bet pa emocojām tāpat tas sit arī bērniem. Tā kā viņi jau tāpat tiek ierauti kaut kamā. Vienīgi man izskatās, ka mēs esam nonākuši līdz punktam, līdz kuram nonāk lielākā daļa šādu diskusiju - vai vispār tā šķiršanās man tik ļoti ir vajadzīga? Es nesaku ne to, ka tas ir labi, ne to, ka tas ir slikti.


Par bērniem jau autore rakstīja, ka konflikta laikā viņa ar bērniem un vīrs pats par sevi, ēst arī vīrs nācis pēctam atsevišķi pie zupas katla. Un nē, nē, bērni taču neko nejūt un nekādā virpulī nav ierauti. Ko jūs, ko jūs.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18438057