Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Pēcdzemdību depresija

ApturiMani

Kā Jums liekas, vai mēs Latvijā - radi, draugi, citas mammas esam gana empātiski lai palīdzētu mammai, kura nejūtas eiforijā par savu zīdaini?


Psihoterapeiti/atbalsta personas savos fb un instagram postos iesaka runāt un vēlreiz runāt par savām sajūtām.

Bet daloties ar savu pieredzi - dusmas pret bērnu, nevēlme spēlēties, ļaušana bērnam bļaut stundām, vēlme bērnu atdot kādam kas labāk parūpēsies, fizisks paškaitējums
Saņēmu šādas atbildes

1. No citām mammām - sākot ar caur puķītēm "kā tā var" un "padomā taču par bērniņu" līdz tiešiem tekstiem "tu esi slikta mamma" un "tu nemīli savu bērnu".

2. No vīra - "visi tiek galā, kāpēc tu nevari"

3. No psihoterapeita (aizgāju daudz vēlāk un laikam nebija īstais cilvēks) - bet ja man zīdainības laikā kāds iedotu brīvas 2h, es ietu pagulēt ne pie psihoterapeita.

Ko jaunā māmiņa varētu darīt, kā sev palīdzēt? Sliktas domas par bērnu ir tabu, runājot var gadīties, ka noknābās vēl vairāk.


Lusesita

ApturiMani

Protams, pēc nupat notikušās traģēdijas sabiedrība pievērsīs šim jautājumam lielāku uzmanību, apgaismos, skaidros... kādu laiku. Cerams, kādu tas tomēr izglābs.

Konkrēti par taviem jautājumiem. Ir tā, ka īstu emocionālu un varbūt praktisku atbalstu un sapratni sniegs tikai sievietes, kas ir izgājušas šai ellei cauri. Pārējie, tieši tā - kā tad var nemīlēt mazulīti, saņemies. Vai arī varbūt pēc tagad uzzinātā vismaz teorētiski pieņems, ka tas ir bīstami.

Nav tā, ka tu nemīlētu bērnu. Tev vienkārši nav šobrīd neviena resursa, ko viņam dot. Bērns tavā uztverē ir šķērslis TAVAI izdzīvošanai, viņš tevi it kā nosvītro, iznīcina, jo tu nespēj atjaunot garīgos un fiziskos spēkus. Tāpēc sauciens palīgā, citu personu pamatīga iesaistīšana ("atdošana tiem, kas var parūpēties" ) ir ļoti vēlami. Tas ir labākais, ko var darīt. Lai bērns un tu paliktu dzīvi un pie veselības.

Ja šobrīd nevar atrast palīgu, kas dotu mātei iespēju kaut izgulēties un atjaunot visa veida spēkus, jāmēģina atmest visu lieko, taupīt tikai uz abu izdzīvošanu kopā, nepārdzīvot, ka kaut kas nav pareizi, skaisti, tā, kā pieņemts. Minimizēt ārējās sociālās izpausmes. Kādu laiku. Kā karā. Mazam bērnam nevajag, lai mamma būtu stilīga vai izglītojoša. Gulēt, paēst, ievērot elementāru higiēnu, neprasīt no sevis nez ko. Un meklēt atbalstu.

NoSilence

Kā Jums liekas, vai mēs Latvijā - radi, draugi, citas mammas esam gana empātiski lai palīdzētu mammai, kura nejūtas eiforijā par savu zīdaini?


Mums vēl tāls ceļš ejams. Man kā mammai, bija grūti kādam palūgt palīdzību. Paldies Dievam, ka finansiālā situācija ļāva algot auklīti.

Ir jāiemācāt saklausīt sevi, lūgt palīdzību, izrunāt. Nupat notikušais daudziem sabiedrības locekļiem ar asarām acīs rada jautājumu, kā es varēju palīdzēt, lai nosargātu mazo enģelīti un viņa mammīti. Skumji.

HelenasTante

Lūdzu beidziet dzemdēt, ja reiz ir depresijas un nepatika pret bērniem. Es nevaru vairs lasīt, ka atbalsta grupās depresīvas, šizofreniskas utt sievietes gaida otros trešos, lai gan nav gribējušas pat to pirmo. Piespiedu ārstēšana varbūt ir izeja, bet beidziet dzemdēt, jēzus, ir 21 gs

Papildināts 04.11.2023 09:51:

Slimnīcā vsm atstājiet


Don't grow up! It's a trap


Var aprunāties ar PEP mammām pep.lv

Papildināts 04.11.2023 09:54:

Es domāju, ka vienmēr ir svarīgi domāt par savu un bērna drošību. Un, ja saprot, ka ir apdraudējums, tad jāmeklē palīdzība, lai nodrošinātu drošību gan mammai, gan bērnam. Paveicas, ja radi var noturēt rūpi, kamēr mamma atgūstas.

Papildināts 04.11.2023 09:59:

Pati esmu saskārusies ar gadījumu radu lokā, kur mamma jutās slikti - palīdzējām kā varējām, līdz mamma kļuva stiprāka. Neviena depresija nav joks.

Precizi pievienojos HelenasTante.
un konkrētais gadījums ar nupat bija gājušo bērniņu ir precizi par šo.
Sivietei bijusi depresija, suicīdakas idejas un kas vel. Bet tak jāuztaisa otrs kinders un sabiedrībai jasadodas rokās , lai atbalstītu.
Es neesmu empatiska un netaisos tāda būt.
var auklēties ar savam vd , bet netaisīt sīkos.

HelenasTante

lutekle

Var būt ir pienācis laiks arī saprast, ka tieši šāda attieksme kā jums abām, ir tas pēdējais piliens, lūzums, kas cilvēkus var iemest neatgriezeniskajā. Kamēr cilvēks meklē un saņem atbalstu, tikmēr visu var atrisināt.

Lusesita

lutekle

Te nu nākas tev oponēt. Tādā ziņā, ka tu runā par to, ko nesaproti. Tu neatšķir depresiju no VD.

Protams, nevajadzētu riskēt ar nākamo grūtniecību. Kas zina, uz ko sievietes cer. Varbūt vīri pierunā, es nezinu. Bet izmantot vārdus auklēties, VD, tas ir tik tumsonīgi, kā no tevis negaidīju.

NoSilence

Bet tak jāuztaisa otrs kinders un sabiedrībai jasadodas rokās , lai atbalstītu.
lutekle
Nu, mazuli atpakaļ jau neiebāzīsi.

Pieļauju, ka pēc šī gadījuma tiks piesaistīti lielāki valsts resursi, lai rastu risinājumu tik smagās situācijās.

Bet es varētu atvēlēt savu brīvo laiku, brīvprātīgi iesaistoties, lai paglābtu kādu mazo dvēselīti.


Kļavaslapa

Es arī piekrītu HelenasTante un lutekle.

ka tieši šāda attieksme kā jums abām, ir tas pēdējais piliens, lūzums, kas cilvēkus var iemest neatgriezeniskajā. Kamēr cilvēks meklē un saņem atbalstu, tikmēr visu var atrisināt.

Man liekas tieši otrādi, ka cilvēkiem ir jāapzinās reālā situācija, ka jātiek ar visu galā pašam, nevis jādzīvo ilūzijās, ja ir/būs, kas palīdzēs un krīzes gadījumā jāattopas sasistas siles priekšā, ka nevienam nekas neinteresē un nekādas palīdzības no šīs valsts negaidīt.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18438163