Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Pēcdzemdību depresija

ApturiMani

Katram jau arī nemaz nevajag nekur stacionēties, bieži vien pietiek ar psihoterapiju un/vai medikamentiem, līdzcilvēku sapratni un atbalstu un harmonisku un veselīgu (laba pārtika, kustības, svaigs gaiss, miegs, laiks sev utml) dzīves ritmu. Tikai jārēķinās, ka atlabšanai vajadzīgs laiks, kas nav ne nedēļa un pat ne mēnesis, bet daudz ilgāk...


Lusesita

Atgādinu, ka šī tēma ir VISPĀRĪGA, kaut arī bēdīgā notikuma izraisīta. Šeit nav jābūt obligātām atsaucēm uz aktuālās traģēdijas apstākļiem, tas šobrīd nav kritērijs spriedumu pareizībai vai nepareizībai, tie tagad ir tikai piemēri. Problēma ir uzplatīta visā pasaulē, Latvijā, runājam oar to.

Papildināts 04.11.2023 11:26:

ExDzeina

Jā, un tu pirmīt pareizi pieminēji, ka runa ir tikai par smadzeņu saslimšanas gradācijām. Kā jebkura orgāna.

Li
Nu ka nav viegli. Nemaz ar.

jo - sabiedrība ir stigma, ka apmeklēt psihiatru ir fui, pe, savukart sākt ar psihoterapeitu, lai kaut apzinātu situāciju un virzītu uz nopietnāku terapiju. Ir bagātu stulbeņu izklaide, un pats tak jūtas labi. Plus/ nav leti un pieejami tas viss.
koroce, problēma nevāja . Un piesaukšu padumjosblaikos, kad bez darvas karotes mucā tomēr bija kontrole šim .

Papildināts 04.11.2023 11:29:

Un ja jau runājam par problēmu pasaules mēroga, kādi vispār ir pētījumu par iemesliem izplatības palielinājumam ?

lutekle
Ir pieejamas arī 10 bezmaksas psihoterapeita konsultācijas, tās var nozīmēt pat ģimenes ārsts, iesakot arī konkrētus terapeitus, kuri šo pakalpojumu sniedz, gan arī tādas pieejamas ar krīzes centru styarpniecību, piemēram, zvanot uz Skalbēm. Ar 10 nopietnas problēmas gadījumā ir par maz, tomēr ir iespējams saprast stāvokļa nopietnību un arī saskatīt gaismu tuneļa galā. Savukārt psihiatra palīdzība arī ir bez maksas, turklāt vismaz Rīgā ir dienas stacionāri, kur vairāku nedēļu garumā ir iespējams apmeklēt dažādas terapijas sākot no psihologa, beidzot ar fizioterapeitu un mākslas terapeitu, nav uzreiz obligāti jārij tabletes.

Papildināts 04.11.2023 11:37:

pats tak jūtas labi
Nu vispār nē, depresijas slimnieks nejūtas labi, gluži otrādi, jūtas ļoti, ļoti slikti, tāpēc jau arī dažkārt mēģina sev padarīt galu, ka nejaudā vairs izturēt.


ApturiMani
Atbildot uz tēmas pieteikumu -vairums jaunákas paaudzes cilvēku ir empàtiskâki un zinošāki, kâ arī ziņā, kur meklēt un saņemt atbalstu.

Bet ļoti daudzi cilvēki izvairās paši nodefinèt un citiem darīt zināmas savas mentālās veselības problēmas, izvairās par to runāt un meklēt palīdzību, kâ arī vēl apsaukā un nozákâ to cilvēku, kurš, labu gribot, iesaka doties pie psihiatra un mēģināt savas veselības problēmas atrisināt tur. Ar to esmu pati saskārusies, ka es tiku nosaukta par šausmīgu cilvēku, kurš var citām ieteikt apmeklēt psihiatru....

Vai tev neviens neieteica , kur tieši meklēt sapratni un atbalsta pasākumus? Vai nonāci, piemēram , FB lapâ Debesmanna.com. Viņi dara apbrīnojami labus darbus un izglīto sabiedrību, palīdz un atbalsta.

Ja vīram ir šāda attieksme, tad ir ļoti slikti ar attiecībām.

problēma jau ir tā, ka visām galvas kaitēm pēdejie, kas pamana situācijas nopietnību ir paši saslimušie, man tāda sajūta, ka tieši tie nekad uz nekādām Skalbēm un bezmaksas konsultācijām nepiesakas, es teiktu, ka šeit ļoti daudz jāiesaistās tuviniekiem un vispār būtu daudz jārunā par iemesliem, kāpēc šis viss rodas, savādāk tagad tāda tendence, ka depresija, VD gandrīz likta vienā plauktā ar lauztu kāju. Ar tām zālēm varbūt noņem kaut kādu trauksmes simptomu utt, bet nerisina globāli personības problēmas, kuras rezultātā tad rodas VD, DP

VetrasPutns90

Man bija samērā stipra mentālā veselība pēc bērna dzimšanas, tā iemesla dēļ es labi tiku galā ar bērnkopību, bet tāpat saņēmu ne īpaši patīkamus komentārus, bet tieši tas sagrāva laulību ar bērna tēvu.

Depresīva noskaņa man bija tikai par to ka sabrukusi laulība un es nevaru neko sevī izmainīt, jo biju nocietinājusies, vīlusies.

Papildināts 04.11.2023 11:59:

Par esošo situāciju, tā ir šausmīga, māte ir atstājusi nosalt savu bērnu, savu bērnu, lai cik liela bezspēcība pret sevi, bet ne jau bērnu, kāds cits viņu būtu uzaudzinājis. Tu vari nobeigt sevi, bet ne jau atstāt savu bērnu nosalstam. Tēvs to uztver ļoti dīvaini

Papildināts 04.11.2023 12:00:

Man bērnaudzināšanā palīdzība no malas nav bijusi nekad, neviena vecmamma, vectēvs, tante, draudzene, ar visu tiku galā es pati.

Izsauksu velreiz uguni uz sevi. Tomēr.

Kāpēc agrāk nebija tik daudz nekadu pecdezmedibu depresiju un sevis meklejumu, un distoniju?

Tiesam negribat pielaut, ka tas ir no parak fiziski laiskas dzives ( jo kaut ko atminā, ka aristokratu kundzes gan sedeja ar ozamā sals pudeli un nerviem krēslā) , jau esosām 58 atbalsta programma, nevis sodienas stresa? Analogi kā - kara laikā vielmainas problemas katram otrajam , ar ko sodienas resņi aizbildinās, ari nebija. Jo elementāri nebija ko rīt. Un elementāri nebija laika un iespeju rakāties savās izjūtās.

Un tagad varat pateikt atkal, ka man karma nāks, unn neiejutiga un bla, bla.

VetrasPutns90

Bija, bija depresija, man radiniecei 55 gadi šobrīd, viņa stāstīja, ka viņai bija depresija un viņai ļoti palīdzēja viņas mamma, kura sākumā bija visu laiku kopā ar viņu un viņa audzināja viņas bērnu, gatavoja, palīdzēja

Papildināts 04.11.2023 12:04:

Manai mātei arī bija palīgi, viņas mamma un tēva māte. Viņai regulāri brauca palīgā vecāki pieskatīt mazos


Lusesita

lutekle

Bija daudz kas ari senāk, tikai ar citiem nosaukumiem: šamā nojūdzās, ieskrēja dīķī. A tā tur sagāja sviestā, šamo aizveda uz Strenčiem. Tā sieviete nojuka pēc dzemdībām, aizgāja un pakārās. Renāte apslinkusi, neko nedara, sēž un skatās sienā.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18438163