Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Mamma un atpūta mājās?

kristianna

Astoņmizu zobgrauzis

kristianna
nopērc sev labas troksni slāpējošās ausis un sarunā ar vīru, ka noteiktu laiku vienas istabas durvis būs ciet, un viss. Vīru saprotu tādā ziņā, ka ir grūti, ja bērni tevi redz un tu esi pieejama. Es reizēm strādāju no mājām, kamēr bērnus skatīja vecvecāki vai vīrs bija mājās - grūti visiem.

Tev pašai jāieņem stingrāka nostāja. Plus fiziskās robežas. No pieredzes saku, ka tad pienāk arī brīži, kad mazulīši ar savām vajadzībām mēdz uzrunāt arī tētīti. Nav tur maģijas, ka mamma ir "default parent" tāpēc, ka ir - bērni tiecas pie tā, kurš ir bieži atsaucies.

Es savulaik arī viegli juku prātā no tā, ka mājās nekad neesmu viena pati. Visādi manikīri, branči, pastaigas un ko tur vēl iesaka galīgi nav tas.


Canta tu conmigo si quieres conmigo canta


Man bērni ir vecāki, bet tāpat grib pie mammītes, sēžu dīvānā, atnāk bērni, aizeju uz guļamistabu atguļos gultā, viņi tāpat ir klāt bet vīrs brīvdienās paņem bērnus un dodas kaut kur, tad arī varu atpūsties. Bet man arī ir tā, ka gribas atpūsties mājās, lai neviens nebaksta nevis iet kaut kur pašai.


Kāpēc vannā atpūtai traucē bērni? Kas no bērniem tāds piekusīgs?

Kad man juniors bija lipekļa vecumā, vīrs gandrīz katru nedēļas nogali vienā no dienām devās apraudzīt savu veco omīti. Omīte tik pateicīga man "paldies, ka palaid vīru mani apciemot", nezinot, ka patiesībā es pati viņus dzenu laukā no mājām, lai dabūtu mieru

Tagad juniors (nepilni 5 gadi) līp pie tēta un turpina braukt pie omītes, lai man nav jāklausās "kad būs tētis?". Taču ir arī ēnas puse - aizbraucām visi paskatīties sacensības sporta veidā, ar ko kādreiz nodarbojāmies. Gribēju, lai vīrs paskatās, izklaidējas, bet realitātē tribīnēs sēdēju viena, vīram tikmēr bija ar junioru jāspēlējas. Un man žēl, ka vīrs nedabūja paskatīties. Lai cik es piedāvātu bērnam, ka iešu rotaļāties, viņš gribēja tēti vien.

Katrā ziņā atelpu ņemt ir jāmācās. Iespējams, ka visu mūžu.


Ja gribas vannā, tad ej. Aizlēdz durvis un vīrs noteikti tiks galā. Īsti neredzu problēmu. Tu gaidi,ka vīrs pats piedāvāsies tevi atbrīvot?

Es nosaku,ka eju vannā. Punkts. Kas notiek aiz durvīm, nav mana darīšana.

Ja mājas darbos piedalās vīrs, tad es īstu nesaprotu ar ko tur esi nodarbināta visu laiku? Vai tu uzskati,ka tev jāizklaidē bērni visu dienu? Kad nolikti gulēt, tad arī nav laiks pasēdēt uz dīvāna? Bērni mazi, tātad īsti līdz pusnaktij augšā nevajadzētu dzīvoties.

Resnā Žurka

Vai tad bērnus brīvdienās ārā neved? Manuprāt, pēdējais laiks māmiņai piecirst pēdiņu un pieprasīt savas tiesības no tētiņa, piedraudot ar izdegšanu, sliktu garastāvokli un sāpošu galvu, ja nu pats nesaprot. Ja tētiņš neved bērnus ārā, lai mamma var mierīgi klusumā pagulēt dīvānā vai vannā, tad ārā iet māmiņa viena pati ar motīvu "man pienākas". Kaut vai noīrē viesnīcā numuru, iet uz SPA, pastaigāties vai vienalga ko, kas pašai vajadzīgs.

Nerunāju par divgadnieku, bet četrgadnieks tiešām neprot sevi pats nodarbināt, spēlēties un visu laiku vecākiem jāizklaidē? Nu, kad mūsējie bija tajā vecumā, mums nemaz nebija tik daudz brīva laika, lai nemitīgi spēlētos ar bērniem.

Četrgadniekam būtu jāprot sevi izklaidēt.

Vabole.
Vaine, vismaz pusstundu zīmēt, būvēt kādu trasīti, patstāvīgi darboties.


Resnā Žurka

Nu vispār jau bērni līdz 7 gadu vecumam ir jāuzrauga. Tas nozīmē, ka tur nevar tētiņš šņākt uz dīvāna, kamēr mamma vannā, bet sīkie dara blēņas pēc saviem ieskatiem. Šis vecums var izdomāt un sastrādāt visādus brīnumus, ne tikai lauzt vannasistabas durvis

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18438259