Emocionāls, nervozs bērns

Sveikas! Vēlos lūgt kādu padomu..

Par cik man tas ir vienīgais bērns man tas šķita normāli, jo bērns ir bērns ar savām emocijām, raksturu un temperamentu, bet nu jau dārziņā saka, ka bērns ir ļoti emocionāls pārslēdzoties no vienas darbības uz otru, pēdējā laikā arī kaprīzs, piemēram, dodoties ārā visi bērni ģērbjās viņš saka, ka nekur neies un neģērbsies.

Mājās arī protams tādas epizodes ir, kad ir ļoti ar kādi nodarbi aizrāvies un es tagad pasaku, ka sēdīsimies pie galda un ēdīsim, bērns uzreiz ļoti emocionāli reaģē. Ir arī visādas dusmu epizodes bijušas, kaprīza uzvedība. Bet kā jau teicu, ka man tas šķita normāli, jo tas ir bērns nevis pieaudzis cilvēks, kas dienē armijā. Protams nav jau tā visu laiku, liekākoties mājās runājot visu var sarunāt, tā sarunāšana protams bieži ir caur asarām, bet sarunājam.

Bērnam 3,5 gadi.

Es arī saprotu audzinātajas dārziņā, kad viņas saka, ka mums te vēl ir citi 20 bērni, ka nevar visu laiku uķi puķi tikai ar manu bērnu. Bet es tak arī mājās nevaru nodrošināt viņam bērnudārza vidi, mājās viņš man ir vienīgais. Satrauc tas, ka katras nedēļas beigās audzinātaja man saka, ka ir pagājusi kārtējā nedēļa orbītā. Un tad paiet manas kārtējās brīvdienas vērojot savu bērnu vai tiešām viņš kaut kāds nenormāls, ar novirzēm.

Un neticu arī, ka visi pārējie 20 bērni tur ir kā zaldātiņi.

Loja_
https://fb.watch/ohRsg56Er_/

Te ir laba bezmaksas lekcija par situāciju vadīšanu.

Šodien cik no audzinātājas sapratu tad caur puķēm viņa man centās pateikt, ka bērns ir jāved pie kāda speciālista, jo nav norma, ka bērns emocionāli reaģē visu laiku uz katru darbības maiņu. Bērnam esot jāmācās kontrolēt savas emocijas.

Vai tas speciālists varētu būt bērnu psihiatrs?

Sāku jau pārdzīvot un protams sadomāties jau visu ko, kas bērnam varētu būt vainas. Vai vienkārši uzvedības problēmas, vai kādas attīstības problēmas vai kas vēl?

Loja_
Ja nu tiešām ir tā, ka bērns reaģē tiešām loti eksplozīvi savos 3,5 gados, tad varbūt arī nebūtu par ļaunu pakonsultéties ar kādu bērnu klīnisko psihologu.

Konsultācija nāktu par labu arī vecākiem, jo psihologs varētu ieteikt labākās psiholoģiskàs reaģēšanas taktikas un kā labāk runāt ar bērnu šādos gadījumos.

PII novērojumus der ņemt vērā un palūkoties, ko par to saka psihologi, jo bērnu vecāki tomēr bieži vien ir subjektīvi nespējīgi izvērtēt, kad un ko vajag , un ká labāk reaģēt un veikt uzvedības uzlabojumus.

3,5 gados bērns vēl ir ļoti jauns bērns, un viņš ir viss vienas vienīgās emocijas, bet maigi mācīt emociju pratíbu jau var un vajag sākt. Te nāktu palīgā psihologa ieteikumi.

Puuce_L
Pieres daivas briest līdz 20-25 gadiem, bet mācīt bērnam emociju pratíbu nebūtu par sliktu sākt šajā, 3.5 gadu vecumā, kà arī vecāki var mācīties pareizi spoguļot bērna emocijas un radīt izpratni par tām.

Puuce_L
Tâ jau ir, tas ir laiks sākt. Ne visi bērni ir mierīgi un paklausīgi. Bet ar laiku vairumam rodas sapratne un komunikācija uzlabojas.

Vēl būtiski, kad tēmas autores bērns ir sācis bērnudārza gaitas? Tas arī ir ļoti no svara.

Loja_
Tu noteikti vari pajautāt skolotājai, lai sniedz atsauksmi arī par pozitīvo tavā bērnâ, lai pastāsta arī par labo un pozitīvo, nevis tikai močî tevi par to, ka bērns emocionāls. Bērns ir emocionāls. Par šiem dažādiem jautājumiem ir laba info FB lapā "Domāšanas attīstīšanas uzdevumi". Tur nesen bija tieši diskusija un jautājums, ko darīt, ja audzinātāja visu laiku tikai par negatīvo un problēmām bērna uzvedībā.