Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Emocionāls, nervozs bērns

Loja_

Nu vienkārši šausmīgi. Tieši tapēc mans bērns dārziņā neiet. Bērni ir dažādi. Cilvēkinir dažādi. Man darbā ir viena kolēģe, kas pie mazākajām sarežģītībām sāk raudāt. Vai viņa būtu jāizolē no sabiedrības? Nu drausmas! Protams, ja ir pamatotas aizdomas par traucējumiem, tad jāpārbaudās, bet kas tā par diagnozi "nav kā visi"? Es protams ļoti atvainojos, bet man neliekas, ka ir normāli un veselīgi 3.5 gadus vecam bērnam vienmēr ģērbties pēc pieprasījuma. Manam 4.5 un vēl joprojām cīnamies, jo viņa vajadzības (spēlēties) nesakròt ar manām (iziet ārā) un tas ir tikai normāli, ka cilvēks sevi aizstāv. Ko tad jūs gribat- cilvēku ar savām vajadzībām un spēju tās piepildīt vai kaut kādu ierindas vienmēr pakļauties gribošu zaldātiņu? Protams, ja bērns ir agresīvs vai ir kādi citi nopietni traucējumi, tā ir cita lieta, bet visā šajā aprakstā izkastās, ka problēma ir audzinātājās, nevis bērnā.


Mama_Bear

Jautājums, vai dārziņā šī tēma tiek cilāta tāpēc, ka audzinātājai ir grūti tikt galā, vai tāpēc ka viņa uzskata, ka bērnam vajag palīdzību.

Mana bērna kontekstā man viens speciālists mēģināja ieskaidrot to, ka pamatproblēma nav tā, ka vecākiem vai pedagogiem nervi netur bērna izpausmes, bet tas, ka bērnam pašam ir ļoti grūta dzīve, kad ir tik traki jāpārdzīvo dēļ katra sīkuma.

Lusesita

Mama_Bear

Biju jau iedomājusies tieši to aspektu. Kuru tev speciālists ieskicēja. Ka elastīga attieksme ir paša bērna labā.

Puuce_L

Ir tev arī sava taisnība. Tā tas viss var būt. Un tad kaut kad pienāk brīdis, kad bērnam var un vajag ieskaidrot, ka ļoti svarīgas ir arī kolektīvās vajadzības. Vairumam bērnu tas piemīt jau kkādā instinktīvā, ieprogrammētā veidā, kā pīlēnu baram. Viņi viegli pieņem, ka jāturas kopā, jāseko pīlei, jādara tas un tas. Viņiem tā nav problēma, viņi uzticas. Teiksim, skolā visiem reizē būs jāatver grāmatas, jādara, kas jādara, mēs paši to sagaidām no skolotājiem un pārējiem bērniem. Arī bērnudārzā visu bērnu drošības dēļ pastaigā jāturas kopā un reizē jāiet atpakaļ.

Pamazām uz to iet jebkurš bērns, arī mazais mākslinieks vai boss. Vajag līdzsvaru starp bērna vēlmēm un iespēju tās īstenot un režīmu, dzīvi sabiedrībā. Cilvēkiem jau pašiem nepatīk haoss, pat bērni jūt, kas ir un kas nav veselīgi. Mūsu bērnudārzā, kur es gāju, mēs bijām tā ap 5 -6 gadus veci, grupā bija puika, kurš galīgi nespēja ievērot noteikumus, ārdījās, un mēs, nezinādami neko par diagnozēm, sākām spriest, kā tikt no viņa vaļā.

Tā ka kopumā esmu par to, ka šim bērnam, kurš vèl ir tik mazs, vajag palīdzēt sajusties labāk. Stiprināt nervu sistēmu, radīt pozitīvu režīmu, šad tad ļaut ko ierosināt un īstenot.

Manuprāt normāla uzvedība 3.5g. nu nav visi bērni vienādi un nav viņi visi "ērti". Un es nezinu vai tāpēc ka bērns negrib uz sitiena pakļauties komandai, viņš uzreiz ir pie psihologiem jāvēd. Tad manējie ir pilnīgi un galīgi nenormāli

Mums bd arī ir 1 audzīte kura katru otro par līdzīgām lietām pie psihologa sūta, un tāpati audzīte arī var mazulim pa dibsi iedot lai iet gulēt un nečinkst.

Ja mazais vel neprot izteikties kārtīgi valodā, protams, ka viņš emocionāli pat agresīvi izpaudīsies savādāk- a ko viņam citu darīt?

Ja Tu pati vari ar bērnu lietas sarunāt, ja bērns pietiekami guļ, ja ir pietiekami attīstīts savam vecumam un ja audzinātājai nav reālu argumentu sakarā ar izteikumiem par speciālistiem kā tikai "slikti uzvedas", ja probēlmas ir tikai ar 1 no abām audzītēm- ietu uz kopīgu sarunu ar audzīti un vadītāju.


Sveikas!

Mums progresa nekāda nav, ir pat nācis kaut kas jauns klāt, kas iepriekš nav bijis. Bērns bieži atsakās iet iekšā grupā man no rīta viņu aizvedot. Līdz dārziņam viss labi, dārziņā garderobē arī viss labi, ar manu palīdzību noģērbjās, uzvelk sandalītes, samīļojamies, iedod man buču, pieiet pie grupas durvīm un tad viss neiet iekšā. Un nezinu ko tādā brīdī darīt, jo sākās 100% protests un visa noliegšana, visam nē. Ja tādā brīdī audzinàtāja nāk klāt un cenšās tur kaut ko runāt, pierunāt nākt tad bērns sāk psihot un bļaut, ka neies. Uz manām runām -" pie Jums taču rūķīts nāks, zeķītē kaut ko atstās, kādu gardumu utt." Ir noliegšana - nē nenāks rūķis, nē nebūs gardumi, nav zeķe. Sakot, ka vakarā abi ar tēti būsim pakaļ arī ir noliegšana - nē, nebūs tētis.

Mājās arī bieži ir tādas visa noliegšanas, viss ko saku pretī ir nē nav tas, nē nebūs.

Par režīmiem. Ir bērnam ikdienā režīms, brīvdienās varbūt mazāks, bet darba dienās 7:00 ceļamies, taisamies uz dārziņu, 7:35 esam dàrziņā. Dārziņā jau viņiem savs režīms. 16:00 es vai tētis esam pakaļ bērnam, tad dodamies mājās, mājās padzīvojās ar savām mantām, es gatavoju vakariņas tikmēr. Ap 18:00 ēdam vakariņas. Tad līdz 20:30 brīvais laiks tāpat padzīvoties, vai kopīgi kaut ko padarbojamies vai ja grib pats padarbojās, ko vēlās- ar mantām dzīvojās vai plastalīnu palipina, vai pakrāso kaut ko, reizēm negrib neko darīt, pablēņoties, padauzīties ar mums grib. Ap 20:30 sākam kārtot mantas, likt pa vietām, dodamies dušā, zobiņus mazgāt un uz 21iem gultā iekšā uz gulēšanu. Brīvdienās uz gulēšanu dodās stundu vēlāk, ap 22iem. Pirmajā brīvdienā(sestdienā) pa dienu nevēlās gulēt pusdienlaiku, mēs arī nespiežam, bet svētdienā gan gandrīz katru svētdienu pēcpusdienā ap 14iem atved mani uz dīvāna aiz rokas, iekārtojās azotē un aizmieg uz kādu 1h vai pusotru.

Papildināts 18.12.2023 09:11:

Kamols kaklā sēž par to, ka mājās ir viens bērns, aizejot uz dārziņu pavisam cits. Mājās mēs ar visu tiekam galā, arī čp situācijām tiekam galā.

Pagājušajā nedeļā bija sarakstīta lapa par bērna uzvedību un iedota man izlasīt un parakstīt. Bērns bijis ļoti emocionāls, no rīta man aizejot raudājis, atteicies visu darīt, bļāvis, konfliktējis ar citiem bērniem, ņēmis nost mantas, sitis galvu pret galdu.

Es pilnīgā šokā biju.

Loja_
Man vidējais bērns 4 gadnieks pie grupiņas raud tikai un vienīgi tad, kad viņam manis pietrūkst. Kā mēs to risinam - guļam blakus. Jā viņš vienkkārši gib vakaros ar mani izrunāties un kaŗtīgi samīļoties.

Arī paliekot pie vecmāniņas guļ blakus viņai.

Viņam nav svarīgi ne cik laiku pa dienu pavadam kopā nekas. Viņš grib ieritināties blakus kādam siltasiņu cilvēkam un viss Jā var aizmigt viens un gulēt, bet tad pa dienām ir kašķigāks un manāmi emocionālāks.

teeja_bez_bulcinjas

Loja_

Es gan neesmu pro, bet, no personiskaas pieredzes, ja ir iespeejams- pameegjiniet mazaaku BD. Man, jaateic, ka tie 20 cilveekibeerni grupinjaa uz 2 pieaugushajiem ir TRAKI.

Ja veel var paskatiities beernam piemerotaaku maaciibu metodi (teiksim, es zinu, ka manam puisim vislabaak dereetu briivdabas daarzinjsh)

Loja_
Vai pa šo laiku esi pati pakonsultéties pie psihologa bijusi par bērna uzvedību? Vai bērnu esi pieteikusi pie bērnu klīniskā psihologa?

Pie šāda uzvedības saasinājuma dārziņā es bērnu tur nevestu. Ja turpinàsi vest, pēc tam ilgi un dikti vadâsi savu bērnu pa psihospeciálistiem. Ja bērns tik lielā vecumā šādi uzvedas, - sit galvu pret galdu - vai jūs pati saprotat, kāds bērnam ir diskomforts un stresa līmenis? Nepakļaujiet tam savu bērnu.

Pēc kāda pusgada vai labāk gada mēģinātu vest bērnu uz citu dārziņu, noskaidrojot apkārtnē, kàdas atsauksme, kur labas audzinātājas un kur personiskàka pieeja. Vēlams, lai tas būtu privātais dārziņš.

Tu raksti, ka mājās tiekat galā ar bērna uzvedības kázusiem. Kādas ir tavas metodes, kà to dari?

Papildināts 18.12.2023 10:50:

kiryr
Manéjiem arī gulēšana kopā ir ļoti laba viņu nervu sistēmas stabilizēšanai un nomierinášanai.Tas ir pilnīgi acīmredzami.

Papildināts 18.12.2023 10:59:

Loja_
No savas pieredzes varu teikt, ka mūsu dārziņā šādā gadījumā būtu zvans vecākiem un lúgums bērnu ņemt uz mājām (nevis nedēļas vai mēneša beigās atskaite rakstisko, cik smagi bērnam ir klājies dārziņā. Te netiek mēģināts bērnu turēt un nodrošināt palikšanu vietā, kur bērns tik slikti jūtas un galīgi neiziet uz sadarbību un nenotiek adaptācija. Par to tiek informēts vecāks katru dienu), ja bērns dārziņā tik slikti jūtas un šādi reaģē. Tas nozīmē, ka vai nu bērns nav gatavs dārziņam, vai adaptācija nav bijusi pietiekami laba un abpusēji saistoša. Bet tas Anglijā. Par Latviju varētu pielikt vēl iemeslu, ka bērnudārzā audzinātājas nav ieinteresētas situāciju risināt dažādos kreatívos veidos, veikt pacietīgu komunikāciju ar bērnu, mēdz būt asas, arī vardarbīgas utml. Jo te noteikti bērna aprūpes personai un auklém, audzinātājäm ir jābūt spējīgâm radoši un ieinteresēti veikt komunikāciju ar bērnu, kurš pret visu iebilst , kurš visam saka Nē.

To arī ieteiktu apspriest pie Viktorijas Ozolas vai cita psihologa, ka veiksmīgi vest sarunas ar bērnu un viņa Nē.

Pēdējās izmaiņas: Meauk, 18.12.2023 11:05.
Pēdējās izmaiņas: Meauk, 18.12.2023 11:30.

Meauk
Jā, mēs šobrīd gaidam janvāra pierakstu pie speciālista. Dārziņā psihologs bērnu vērot sāks tikai tagad, jo bija 2,5mēnešus uz slimības lapas.

Līdz šim ejam uz montessori nodarbībām, nodarbība notiek grupā un tā pedagoģe vai speciāliste, nezinu, kas īsti skaitās neredz bērnā milzīgu problēmu un saka, ka noteikti viņš nav kaut kāda spec.dārziņa kontingents. Jā, ir tie emocionālie uzvirdumi pie tā, kad kaut kas neizdodas vai pie pēkšņas darbības maiņas, bet tam viņa mums iedeva instrukcijas kā strādāt un pati nodarbībās arī to pielieto un viņai ar bērnu sanāk sadarboties. Mājās pie dusmām es uzreiz ķeru momentu un mācamies nedusmoties tā teikt uz pilnu klapi, saku pūšam dusmas prom un ar tādām dziļām ieelpām un izelpām bērns nomierinās. Pie darbības maiņām sagatavoju bērnu, piemērm, bērns dzīvojās, saku ka tagad lēnām skaitīsim līdz 10 un kārtosim mantas. Nav tā, ka viņš 100% visās situācijās nav gatavs uzreiz pārslēgties uz citu darbību, tad kad nav gatavs tad pielietojam to skaitīšanas taktiku.

Par adaptāciju es jau iepriekš aprkastīju kā gāja, nav šis pirmais mācību gads.

Par gavlas sišanu tā bija tikai tā viena epizode tajā konkrētajā dienā, piektdien ejot pakaļ otra audzinātāja, kura nekad neko sliktu nav teikusi ļoti slavèja bērnu, teica, ka esot bijis brīnišķīgs tajā dienā.

Arī šķiet, ka bērns vairāk pieņem to vienu audzinātāju, tieši to, kura neko sliktu par viņu nesaka.

Nav jau arì tā, ka visa diena ir melna un bezkrāsaina. Whatsapp grupas čatā no audzītēm saņemu foršas bildes bērnu jubileju sveikšanā, no ikdienas darbībām utt. Tur bildēs mans bērns smaidīgs, iesaistās un šķiet viss labi


Beatrise11

Nav gadījumā tā, ka tā audzinātāja vecā kaluma, kas uzskata, ka bērnam momentā jāklausa uz vārda? Ir tādas audzinātājas, kas pirmām kārtām grib, lai bērni būtu ērti, bet mūsdienās bērnus vairs neaudzina ērtus kā Padomju laikā. Bērna reakcija tad var būt protests un visam "Nē".

Pēc tava situācijas apraksta izklausas,ka audzinātāja tā vietā, lai palīdzētu tavam bērnam nomierināties, iejusties, noveda viņu līdz kārtīgai emociju katarasei.

Diemžēl mazo algu un darbaspēka trūkuma deļ, bērnudārzos strādā cilvēki, kurus vispār nevajadzētu bērniem laist tuvumā.

Kā paiet rīta cēlieni, kad ir otra audzinātāja? Ir kadas izmaiņas?

Jūs esat Rīgas pašvadlbā? Var vērsties pie pirmsskolu konsultatīvo centru psihologiem:

https://izglitiba.riga.lv/lv/izglitiba?target=news_item&news_item=riga-darbojas-pirmsskolas-izglitibas-konsultativie-centri-4186

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18438263