Nespēja līdz galam uzticēties

Kastanja

Slēdza Kastanja.

Tēmas virsraksts ir ļoti pareizs. Nevar uzticēties svešiem cilvēkiem, kur nu vēl līdz GALAM.

Un tas gals ir paredzams bez naudas ar suni un kaķi zem egles.

Un ja tik ļoti gribas atdot tos tūkstošus, tad caur banku norādot maksājuma mērķi.

Bet es jau neesmu grāmatvede, nezinu jaunākās tendences. Varbūt dzīvokļu darījumi tagad notiek skaidrā naudā bez lieciniekiem.


Man šķiet, ka autore te gribēja emocionālu atbalstu, nevis juridiska rakstura konsultācijas. Kur, ko un kā fīrēt - to viņa laikam jau bija stingri nolēmusi, bet vēlējās uķi uķi, lai cālis rociņu patur.

Lusesita

ExDzeina

Šoreiz diez vai emocionālu un uķi uķi, jūtams, ka ir nesaprašanā un nedrošībā, bet pagaidām neuztver arī nevienu padomu, nesper nevienu ieteikto soli, kas nepieciešams, neturpina komunikāciju iesāktajā virzienā.

IrēnaB

Kastanja
Piedod, bet gribēju ar ko ierakstīt.
Sākšu ar to, ka esmu pilnībā tavā pusē, un mani neinteresē vārdu kaujas un saldā garša mutē, kādu te virtuāli pazemojot. Tas viss nav svarīgi. Kas man tiešām liekas svarīgi - kā sabiedrības loceklim atbalstīt atraitni un nepieļaut grūtā situācijā nonākuša cilvēka vājuma un apjukuma izmantošanu ne visai tīrām spēlītēm - gadījumā, ja tādas notiek.
Tāpat es neko nezinu par tavu šefu - varbūt viņš tiešām ir zelta cilvēks, kurš pēc savas izpratnes dara ko var, lai tevi stutētu, daļēji uzņemoties kontroli pār tavu dzīvi, jo viņam tā liekas pareizi.
Tas, ko vēl varu pateikt, - man arī samērā nesen nomira vīrs un es labi nojaušu, kā tu jūties un kādā situācijā esi nonākusi, jo atraitnība tieši to arī nozīmē to, ka tev īsā laikā ir jāpielāgo dzīve krasi mainījušamies situācijai, un tas viss ir jādara uz drausmīga pārdzīvojuma un skumju fona. Arvienvārdsakot, ir ko turēt (ar šo arī nedaudz vēlētos griezties te pie pārējiem, kas varbūt nezina ko dara, dzenot zemē cilvēku, kurš jau tur atrodas).
Tātad, mācības, ko esmu guvusi es. Jo vairāk cilvēku zina par tavu situāciju, jo vairāk starp tiem būs tādu, kas izpaudīs par to neveselīgu interesi. Daļa no tiem neveselīgos veidos centīsies tev "palīdzēt", otra daļa atklāti ņirgājoties par tavu nespēju attiekties pret visu lietišķi. Tava uzticība un atvērtība šai situācijā var būt arī tavs ienaidnieks. Jo cilvēks ir atvērtāks, jo vieglāk viņu ir piečakarēt - ar vai pat bez tāda nodoma.

Tas situācijas apraksts skaidri liecina, ka kaut kas tiek darīts aplinkus un necaurredzami. Labākajā gadījumā - labu gribot, bet vienkārši neprasmīgi, sliktākajā gadījumā - ar tīšu nodomu. Abi gadījumi var tev kaitēt un nest tev zaudējumus. Tas, kas ir jādara tev, - ir jāatgūst pilna kontrole pār šiem procesiem. Ir ļoti labi, ja kāds palīdz, bet tev ir jāpatur acīs pilna aina pār to, kas notiek, kā notiek, kādi būs trīs nākošie soļi un uz kādu rezultātu tas viss ved. Tā ir tava atbildība, ko neviens cits nevar uzņemties, lai cik vilinoši tas neliktos. Neviens nevar paģērēt, lai tu šeit izklāj detalizētu aprakstu, bet tev pašai galvā tādam ir jābūt. Nav vērts apcerēt un nožēlot, kas kurā brīdī ir izdarīts nepareizi no tā, kas jau ir noticis. Bet no šī brīža turpmāk tu vari to ņemt savās rokās un sākt ar to, ka uzzini visu par šī īpašuma statusu, nodomiem un veidu, kā tas beigās nokļūs tavā rīcībā. Šī nav unikāla situācija, cilvēki to ir darījuši daudz reižu, un tam ir izdomāti savi veidi, kā lietas risināt pareizi. Kas attiecas uz īpašumiem, tur nav variantu - viss ir jākārto oficiāli un jāpamato ar dokumentiem. Tā jādara arī cilvēkiem, kas viens otram uzticas (sekojoši, tava vēlme visu uzzināt un saprast nevar tikt uztverta ar aizvainojumu no tā cilvēka puses, bet, ja nu tā notiek, tas ir bīstams signāls). Jo īpašumi ir ne tikai saistības savā starpā (piem. "ļaut kādam kaut kur padzīvot" ), bet tās ir arī saistības ar valsti, pašvaldību, komunālo pakalpojumu sniedzējiem utt. To nav prātīgi deleģēt kādam citam (ja vien viņš neatskaitās un neapspriežas par katru soli ar tevi), nedz arī to darīt kāda vietā. Tāpēc tev palīdzošā cilvēka motīvi ir ļoti neskaidri, ja viņš kārto kaut ko pēc savas gribas un tur tevi tādā kā miglā par to visu, kas notiek. Nepieļauj to. Ir daudz veidu, kā cilvēks var tev palīdzēt, bet risināt kaut ko tavā vietā, tev īsti nezinot, nav viens no tiem.
Sāc ar to, ka aci pret aci izrunā visu (tas nozīmē - 100%) formālo pusi šiem darījumiem ar naudu un ar īpašumiem. Un tad, balstoties uz to, tu varēsi pieņemt kaut kādu lēmumu - vai tas tev vispār der un vai tu turpināsi uzticēt to šim cilvēkam.
Tāda lietu pārraudzīšana un apziņa, ka tu, lai vai kā, bet kontrolē to, kas notiek, sniedz ļoti lielu stiprinājumu, arī emocionālā ziņā. Tu vienkārši jutīsies daudz labāk un stabilāk.

Turies, Kastanja, gaismai tuneļa galā drīz jāparādās.


Visas cilvēka nelaimes izriet no viņa nespējas vienatnē rāmi sēdēt istabā. (Paskāls)


SanSu

IrēnaB
Patiešām ir tik daudz ļaunu, sadistisku cilvēku? Arī tu ar to saskāries? Un ne vien internetā,bet arī realitātē?

Parvinternetu nebrīnos, internetā daudzi nespēj saprast, ka pretī ir īsts dzīvs cilvēks

Duujaa

Domāju, ka pat ģimene, radi var uzgriezt muguru utml. Arī ģimenes ietvaros noteikti visu labāk darīt caur oficiāliem pārskaitījumiem.

Lusesita

Es gan pilnīgi skaidri saprotu, ka lietas tiek kārtotas arī ne 100% oficiāli, legāli, bet tāpat notiek. Daudzi izvēlas pat tikai skaidras naudas darījumus, tai skaitā mazi veikali, aptiekas, veterināri... Jā, jā. Ir iespējams arī pozitīvs iznākums. Tu samaksā, dabū pakalpojumu. Tev nav citas izejas. Gribēsi ar papīriem un pārskaitījumiem - nedabūsi. Tava izvēle. Piemēram, man lauku mājai raka kanalizāciju. Maza firmiņa, īpašnieks mans paziņa. Viņš piekrita saņemt naudu pārskaitījumā, tikai samācīja, kas jāraksta un nav jāraksta maksājuma mērķī. Malkas piegādātājs ņem tikai skaidrā. Vai arī iztiec bez malkas, tava izvēle. Un tā ar daudz ko. Naivums domāt, ka visu var ar skaidriem maksājumiem un papīriem. Ir pat cilvēks, kas tevi nemaz nedomā uzmest, bet ir spiests izdarīties puslegāli.

Autore vai nu nezin vai nesaka, bet viens mans minējums ir tāds, ka šefam nebija uzreiz naudas, nopirka kāds cits, tagad šefs atpērk, bet īpašā ceļā. Vilksviņzin, es nepārzinu tās jaunās izmaksas, kas viņiem rodas sakarā ar pārpirkšanu, nodokļiem, bet kopumā tā varētu būt. Ka daļa aiziet ķepā, abpusēji izdevīgi. Un rezultātā neviens pret savu gribu apšmaukts netiks.

Bet jāzin tomēr ir, kas īsti notiek. Ja nav drosmes pajautāt, ta nekā.

IrēnaB

SanSu
Patiešām ir tik daudz ļaunu, sadistisku cilvēku? Arī tu ar to saskāries? Un ne vien internetā,bet arī realitātē?

Daudz nē, nepavisam. Bet pietiek ar vienu-diviem, lai uzmanītos. Viņi visbiežāk nav ļauni vai sadistiski. Viņi pat varbūt grib labu. Bet jāatzīst, ka sadarbība ar šādiem cilvēkiem bieži prasa veidot neveselīgas saites. Viņus pašus urda kaut kā iesaistīties, it kā palīdzēt, taču patiesībā pamatā bieži ir neveselīga vēlme kontrolēt, uzņemties šefību, dominanci, un beigās - tas viss, lai pabarotu pašam savus iekšējos putnus. Tostarp, likt palīdzību saņēmušajam justies pateicību parādā (tieši - parādā nevis vienkārši izjust pateicību), kā arī neērtības šo palīdzību brīvi atteikt vai pārtraukt pieņemt.
To var kaut kā atšķirt. Jo, protams, bija arī tiešām kas palīdzēja neprasot, pat anonīmi (varu tikai aptuveni nojaust, kas aiz tā stāvēja), neuzņemoties nekādas turpmākas saistības vai nepieciešamību sadarboties. Ir kaut kādas pazīmes, kad pēc palīdzības saņemšanas cilvēks jūtas vai nejūtas brīvs no nonākšanas šī palīdzētāja pavadā, tostarp jautājums, vai un cik ilgi man vajadzēs šim cilvēkam uzticēties un turpināt pakļauties viņa izpratnei par palīdzību.


Visas cilvēka nelaimes izriet no viņa nespējas vienatnē rāmi sēdēt istabā. (Paskāls)

Laikam jau no autores noskatīta dzīvokļa ari nekas prātīgs nav. Vakar vajadzēja but apskatei. Ja viss butu ok, tad autore lektu uz vienas kājas un teiktu - skaudiet skauģes, ziemassvetkos būšu savā dzivoklī.

Tā vietā ir dusmas un neapmierinàtība. Tas nozimē, ka viss ir ļoti slikti. Diemžēl laiks iet un mantojums kust. Kā var ilgāk kā pusgadu muļlāties un netikt pie mājokla, ipaši, ja ir nauda

Par izsoles dzivokliem ari esmu dzirdējusi, ka tur ir sava sistēma un mahinācijas. Neviens neatdod labus ipašumus par sviestmaizi. Tur ir savi cilvēki, kur viens otram vajag samaksāt, lai kaut kas vispar notiktu

Uzklausās ļoti, loti skumji man šis viss


IrēnaB

Lusesita
Jā, jā. Ir iespējams arī pozitīvs iznākums. Tu samaksā, dabū pakalpojumu. Tev nav citas izejas. Gribēsi ar papīriem un pārskaitījumiem - nedabūsi. Tava izvēle. Piemēram, man lauku mājai raka kanalizāciju. Maza firmiņa, īpašnieks mans paziņa. Viņš piekrita saņemt naudu pārskaitījumā, tikai samācīja, kas jāraksta un nav jāraksta maksājuma mērķī. Malkas piegādātājs ņem tikai skaidrā. Vai arī iztiec bez malkas, tava izvēle. Un tā ar daudz ko.

Nu te ir jāsaprot. Ar vienreizēju kanalizācijas rakšanu vai malkas darījumu viss ir diezgan skaidrs. Abiem ir kopīgs mērķis: tev - nopirkt malku, pārdevējam - pārdot malku, un abiem atrisināt to iespējami "vienkārši". Tur abas puses ir samērā līdzvērtīgā situācijā. Zapte sākas pie sarežģītākām shēmām, kur kādai iesaistītajai pusei nav līdz galam skaidri otras puses mērķi un veidi, kā šie nesaprotamie mērķi tiks īstenoti. Tas kaut ko maksā. Sliktākajā gadījumā - nepatikšanas un materiālus zaudējumus, labākajā - savstarpējas atkarības saites, sākoties jautājumiem par "neērtību atteikt", "kas viņam īsti aiz ādas", "vai ir prātīgi tā uzticēties", "vai no manis gaidīs to kaut kā atdarīt" utt. Tas savā ziņā ir personīgās brīvības zaudējums. Izvēle ir katra paša rokās.


Visas cilvēka nelaimes izriet no viņa nespējas vienatnē rāmi sēdēt istabā. (Paskāls)

Jūs nevarat rakstīt šajā tēmā, jo tā ir slēgta.
18438469