Nevarēju izdomāt virsrakstu.

humra

Slēdza humra: "Paldies par viedokļiem, tālāk gan situācijā šeit neiešu.".

Šāda uztraukšanās par kopēšanu varētu būt tikai bērnu, pusaudžu vecumā. Nevaru iedomāties nevienu pieaugušo, kuru tas reāli satrauktu, jo kamoon, kā vispār mūsdienās iedomāties, ka tevi kāds kopē, ja reāli katra trešā sieviete staigā pilnīgi vienādi? Nav jau tie stili nekādi unikālie. Es pat nezinu kāds ir mans stils un kam būtu jābūt mugurā cilvēkam, kas mani kopē. Krekls vai blūze un džinsi? Bītlene un džinsi? Zeķu krāsu neskatos nevienam, lai to kādam piefiksētu, man būtu jābūt totāli īpatnējai.

Kad es palieku pie māsas, arī lietoju viņas kosmētiku, smaržas. Mums ir tādas attiecības. Drēbes arī vilktu, ja man tās derētu. Ne bez prasīšanas un protams, ne apakšveļu. Bet varbūt nav novilktas robežas laicīgi. Ja tā ir darīts jau kopš bērnības. Es kaut kā pieņemu, ka māsa, jo tad robežas var būt tik minimālas, bet nu ir pienācis brīdis, kad jānovelk. Es drīzāk nespiestu uz kopēšanu, pat nepieminētu, jo tas izklausās nenormāli dīvaini (t.i. ja kāds man pateiktu, ka viņu kopēju, es domātu, ka ir kukū), bet vnk runātu par to, ka nedrīkst vilkt manas drēbes un sušķoties. Vjek, 40 gadīga sieviete un nezin, ka drēbes ir jāmazgā un nav jāvelk sveša veļa. Baisi.


viedaminka

Meauk
Kā risināt? Pie psihiatra.

Jo šis nudien izklausās ļoti pat neveselīgi, no visiem aspektiem.

Mūsdienās pārspīlē ar garīgās veselības problēmām. Ja agrāk garīgās slimības noliedza, tad tagad kabina klāt visiem pēc kārtas.

Svešu drēbju ņemšana nav garīgās saslimšanas izpausme, vēl jo vairāk tāpēc, kā tēma ir atklāts konteksts- vientuļā māte ar bērnu, kurai nav kur palikt. Tas izklausās pēc ekonomiskā izmisuma nevis tīšas ļaunprātības. Tas arī izskaidrotu, kāpēc tiek vilkta arī veļa.

Tēmā nav pateikts, kas ir šī radiniece, bet ja vecuma starpība ir ap 10 gadi un šī radiniece ir ielaista autores īpašumā bez atlīdzības dzīvot, tad gan jau ka tā ir māsa. Māsām nereti robežas attiecībā uz apģērbu un citām mantām ir izplūdušas, jo kā nekā viena ģimene un ģimenēs mēdz dalīties.

Par psihiskiem traucējumiem parasti sāk domāt tikai tad, ja cilvēka uzvedību nevar izskaidrot ar loģiku vai situācijas apstākļiem. Ja tai sievietei nav darba, tad reāli viņai varbūt nav arī par ko pārtiku nopirkt sev un bērnam.

Papildināts 01.12.2023 08:53:

Ja gadījumā tā ir māsa, tad vakag runāt ar vecākiem (ja tādi vēl ir), ka vairs nevari māsai piedāvāt mājvietu. Tomēr, ja tā mājvieta ir kaut kāds dzimtas īpašums, kas dāvināts, tad, protams, māsai tur ir pilnas tiesības būt.

Vilkt svešu apakšveļu ir fui, bet varbut par savu psihi jāsatraucas tam, kurš taisa drāmu par vienādām zeķēm un stila "kopēšanu". Kas tas, interesanti, par specifisku stilu (mūsdienās!), ka liekas, ka to kopē? Ja uz darbu nāk vienādās drēbēs, tas ir drusku jocīgi, bet divas māsas, kurām katrai sava vide, cilvēki, darīšanas, kāpēc lai nevarētu staigāt vienādos džemperos?

Jūs nevarat rakstīt šajā tēmā, jo tā ir slēgta.
18438537