Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Ģimenes

lokosoko

Aizsāksim cerams interesantu diskusiju, apmaiņu ar viedokļiem, pieredzēm.

Vai jums ir labas attiecības ar otrās pusītes ģimeni? Vai paveicies ar foršiem cilvēkiem? Vai tomēr jo mazāk jākontaktējas, jo labāk?

Plus, kā jūs sabalansējat laiku savai ģimenei (draugs/vīrs, bērni) un vecāki, māsas, brāļi? Kā rīkoties, ja apnicis skriet, kad pēdējā brīdī pasaka, ka būs netālu? Ka gribas vairāk brīvā laika ar ģimeni (draugs/vīrs, bērni) nevis ar paplašināto ģimeni. Apnicis, ka no otras puses komunicē tik tad, kad jāgaudo par kaut ko, ko paši savārījuši? Es nezinu, tas viss kopumā liekas tik destruktīvi šobrīd, ka gribas pārcelties tālāk prom. Un jocīgi, ka tādas domas rodas it kā pret ģimeni.


Es teiktu, ka man paveicies ar otras pusītes radu rakstiem. Protams, kā jau katrā ģimenē ir tāds dzīves pabērns un ne visi vienā domu līmenī, bet caurmērā komunicēju ar prieku. It īpaši vecākiem.

Fitnesgirl

Domāju būs tēma - cik man forša ģimene, radi

Bet nekā kārtējā - viss slikti.lv

Susuriic

Kāda nu ir tā otras puses ģimene - tāda nu ir. Teiktu, ka no manas puses ir traģiskāka situācija.

Neko - dzīvo tālu, tiekamies reti, ļoti labprāt paņem mazbērnus uz vismaz 1 mēnesi vasarā. Šis man patīk. Un visjaukākie vecvecāki saviem mazbērniem. Vienīgi, ka tikti depresīvi...viss slikti. Pēc tiem apciemojumiem man arī uznāk sajūta vissirpavisamsliktijāmirstnost.lv.

Bet nav tik traki, ka nevar pāris reizes gadā aizbraukt . Un nav jau tie vecāki mūžīgi, lai speciāli kasītos un kašķētos.


Man ir jaukas attiecības ar vīra dzimto ģimeni. Nekur nav jāskrien, neviens pēdējā mirklī nesaka, ka būs netālu. Šo vispār, ja godīgi, nesapratu. Mūsu ģimenes robežas vienmēr bijušas respektētas. Jauki, inteliģenti cilvēki, prieks satikties.

Norma Džīna

Man ir milzīga vīra ģimene. Bez daudzām māsām brāļiem vēl ir 100 brālēni un māsīcas. Es nāku no bezģimenes un tādā burziņā noslīgstu un pazūdu. Tomēr , mans vīrs savu ģimenu ļoooti mīl un es to respektēju. Vīra vecākus ļoti cienu. Apbrīiinoju,ka mana vīramāte spēj pieņemt un sagremot visas savas vedeklas,lai cik dažādas mēs būtu. Un pat mani,jo es esmu pilnīgi savādāka kā viņa savam dēlam būtu iecerējusi.

Noplakusi mana jaunības duka. Tagad gribas visus mīlēt. Savus radus, vīra radus, jebkuru, kurš grib tikt sastapts.

Taaapati

Jā kopumā ir paveicies ar ģimenēm un vispār cilvēkiem apkārt. Esmu pateicīga. Ir visādi sīkumi un nianses, bet tas vispār nav svarīgi.

Rosalia

Kad mana vecmamma kādreiz teica, ka nākamais vīrs jāizvēlas no "labas ģimenes", mēs ar māsīcu (pusaudzes) hihinājām. Bet tā ir taisnība. Un tā "labā ģimene" katras izpratnē var būt arī savādāka, tāda, kas atbilst pašas vērtībām. Savukārt paplašinātajā ģimenē vienmēr būs kāds brīnums iegadījies, bet tā nav mirstamā vaina, ja vien sevi speciāli neuzkurina.


Savukārt paplašinātajā ģimenē vienmēr būs kāds brīnums iegadījies,

Eksistē papilnam ģimenes kur pilnīgi visi ir forši un ideāli cilvēki.

No malas skatoties.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18438611