Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Ģimenes

lokosoko

Cik bieži jums notiek tikšanās ar kādu ģimenes locekli?

Papildināts 05.12.2023 09:57:

Negribu būt ciniska, ar daļu no cilvēkiem paveicies nav tomēr, bet nu nav arī ļauni cilvēki, vienkārši ļoti atšķirīgi pašos pamatos. Vienkārši viņu tik daudz un katrs kaut ko prasa. Vajag aizvest, vajag ciemos un rītdien un kā jāstrādā vai ar ģimeni jābūt, vajag padzīvot, vajag palīdzēt, vajag ezotēriskas sarunas, vajag piedalīties kaut kādā ģimeņu klubiņā, vajag vēl kaut ko. Man tā visa par daudz un vienmēr pēdējā brīdī. Ģimenes locekļi nevis atpūtai, priekam, kopā būšanai, bet tik kad paši kaut ko savārījuši un vajag, lai izručī.


Patricia L

Mūsu saimes nav lielas un attiecības ir ļoti labas. Neviens nevienu neizmanto, uz galvas nejauši neuzkrīt, neviens nav jāglābj, nevienam dārzs nav jārok, neviens nav jāuztur un neviens neapvainojas, ja, piemēram, nav kaut kur pasaukts vai dāvana ne tāda. Garlaicība, kā mēs ar māsu jokojam.

Tiekamies salidzinoši reti un tikšanās ir vēlamas un patīkamas. Mums paveicies ar ne ideāliem, bet sakarīgiem radiem. Un, jā, ar radiem, ar kuriem dabiski laika gaitā nav izveidojušās attiecības, komunikācija, mākslīgi netiekamies. Nu un, ka brālēns, māsīca?! Satiekoties ir prieks, izpļāpājas, pasvinas un miers uz n-tiem gadiem.

P.s. Vīra ģimene dzīvo Rīgā, manējie citā pilsētā. Braucu apmēram reizi mēnesī vai viņi pie manis.

Noslepums

Man nav paveicies ar vīra māsu, visgarlaicīgākā sieviete uz pasaules. Bez iniciatīvas, bez radeoša prieka, runājam tikai vispārējas frāzes, viss ir grūti un. slikti u.t.t., kratos vaļā pēc iespējas. Jo visas tikšanās ir neparko -(((, kādreiz pārdzīvoju, nu vairs nē

Taaapati

Ar vecākiem reizi divos, trīs mēnešos. Gribētos biežāk, bet tādi apstākļi tagad. Dzīvojam patālu, esam izkaisīti pa pasauli. Ar māsām, brāļiem, māsicām, tantēm utt...reizi, divas gadā.


Kāpostgalva

Mēs visi diezgan vienpaši un introverti. Nekādas intensīvas čupošanās nav. Visbiežāk satieku savu mammu, tur arī parasti visbiežāk ir visādi risināmi jautājumi un palīdzības. Vīra radi mani "neapgrūtina " nemaz


Viss panākams - kamēr vēl acīs skatās,Viss iespējams - kamēr vēl vārdā sauc.(I.Z.)

Сергей Жадан: ...и поэтому все, чего ты боишься, как оно ни зовется,
тебя не касается, пока не начнется.

Norma Džīna
Tā kā par mani rakstījusi būtu


lokosoko
Bet ir tādas ģimenes/dzimtas, kur dzīvo kā viena liela ģimene bez robežām vienīgi ne vienā īpašumā. Man savulaik tāda dzīvoja kaimiņos, tur bija nemitīgā cilvēku plūsma diendienā, vārtus vēra ciet labi ja uz nakti. Te sievas pirmais dēls piebrauc, te viņa sieva, te mazmeita. Te meita ar mazmeitu. Te pie otrā vīra meitas māsīca, te visi kur aizbrauc, te pati pie dēla, te atpakaļ un tā viņi tur rinķoja caurām dienām visi vienā saitītē. Gan jau viņiem tā patika un bija ērti. Tādā lielā saimē.

Kāpostgalva

dezavu
Man reizēm ir žēl, ka man tā nav. Bet, protams, nezinu, vai būtu realitātē laimīga


Viss panākams - kamēr vēl acīs skatās,Viss iespējams - kamēr vēl vārdā sauc.(I.Z.)

Сергей Жадан: ...и поэтому все, чего ты боишься, как оно ни зовется,
тебя не касается, пока не начнется.

LaternaMagica

Man reizēm ir žēl, ka man tā nav. Bet, protams, nezinu, vai būtu realitātē laimīga

Tieši par to reizēm domāju - ka, no vienas puses, it kā apskaužu tos ar tām lielajām saimēm, kur viens par visiem un visi par vienu. Bet jāsaprot, ka par šo ciešo sazobi ir arī kaut kas jāmaksā, visdrīzāk jau dezavu aprakstītajā veidā. Un to nu es izturēt nudien nevarētu.


LaternaMagica
Viens par visiem un visi par vienu jau var būt arī ikdienā n-tās reizes nekomunicējot un no vienas bļodas neēdot. Man tāda tik cieša bezrobežu komunikācija tomēr būtu par traku. Bet citiem re, der.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18438611