Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Ģimenes

lokosoko

Mama_Bear

Kaut kur biju izlasījusi, ka vislabākais vīrs ir bagāts bārenis. Brīžiem varu tam piekrist, jo mums ar vīru 99% konfliktu ir dēļ tā ko mūsu mātes ir pateikušas vai izdarījušas. Un man principā ir paveicies ar vīra ģimeni - viņi ir sakarīgi, paši tiek galā ar savām problēmām un nav uzbāzīgi. Kopīga gan man arī ar viņiem nav pilnīgi nekā, tapēc lieki tikties nealkstu, vīrs bieži aizbrauc bez manis.


Indza

Vai jums ir labas attiecības ar otrās pusītes ģimeni?

Jā, ir labas. Jo robežas no manas puses tika nospraustas jau uzsākot kopdzīvi ar topošo vīru (nevis "otro pusīti"). Citādi nezinu kā būtu. Vīra ģimene, kaut arī skaitliski ļoti neliela, tolaik diezgan viens ap otru čupojās, un māte kontrolēja un regulēja visu un visus. Par ko neviens īpaši nesūdzējās - ir taču tik ērti, ja pašiem nekādi lēmumi nav jāpieņem. Protams, sākotnēji robežas tika aktīvi testētas, tomēr "fortu noturēju", un daudzpadsmit gadu laikā ir sakārtojies tā, ka mēs ar vīramāti esam ļoti labas draudzenes. Tiekamies 1 - 2x mēnesī, vīrs viens pats biežāk - viņiem savas lietas kārtojamas, es tur neiesaistos. Kopā svinam svētkus. Ar pārējiem vīra radiem ir sirsnīgas, bet ļoti virspusējas attiecības. Tiekamies parasti reizi gadā Jāņos.

pēdējā brīdī pasaka, ka būs netālu

Neiespējami. Arī manis pašas ģimenē tā nenotiek. Mēs ļoti respektējam cits cita laiku un telpu. Protams, viss kaut kas var gadīties, un ārkārtas situācijā jebkurš tiks atbalstīts visiem iespējamajiem līdzekļiem.


The punishment sometimes don't seem to fit the crime.

Cilvēkiem ir jāmāk komuniucēt vienam ar otru. Mēs taču darbā, uz ielas utt. pieņeamam cilvēkus tādus, kā viņi ir. Kāpēc tieši ģimenes attiecībās, radinieki ir tie sliktie? Vnk ir jāmācās sadzīvot..

Jā, ir ģimenes, kur dzīvo vecāki, bērni, vecvecāki zem viena jumta. Un ja visiem tas patīk, tas ir labi. Es zinu, ka man tas noteikti nederētu, bet noteikti nenoniecinu to.

Kastanja
Sadzīvot var mēģināt un mēģina. Īsti jau ne darbā, uz ielas, draugus mēs nepieņemam, kādi ir un par to nepriecājamies. Draugus tomēr izvēlamies. Ja kāds uz ielas vai darbā uzvedas pret mūsu uzskatiem, arī diez vai pieņemam kā kaut ko labu un satuvinošu. Draudzības arī diemžēl laika gaitā izjūk, jo katrs aiziet pa citu dzīves uztveres ceļu. Radi jau arī. Viņi jau nav kopijas, lai viņu ētikas, morālas vai kaut ikdienišķās normas būtu tādas pašas kā sev.


Princa

Manai vīramātei bija niķis ierasties neaicinātai, tā teikt : " Pārsteigums!", kā viņa pati šo ierašanos apzīmēja.

Sākumā biju šokā, jo manējiem bez brīdinājuma nebija pierasts braukt ciemos.Nu jau daudzus gadus atviegloti uzelpoju, jo vīramāte dzīvo 200km.no mums.

Esmu ievērojusi, ka katrā dzimtā ir sava " melnā avs", un ar to ir jāsadzīvo.


Tu nekad nesapratīsi to, cik patiesi vērti ir Tavi vecāki, kamēr pats nekļūsi par tādu !

Marmot

Kaut kā tā ir sanācis - esmu piedzīvojis divas sievasmātes. Kaut gan abas diezgan smaga rakstura cilvēki, esam pārsteidzoši labi satikuši un varu teikt, ka man bij labākās sievasmātes pasaulē.


Vecums nenāk viens...

Evdokija

Oi! Man par šo tēmu sanāktu super interesanta cāļa diskusija. Cāļa hiēnas ar prieku un baudu tur varētu katru kauliņu apsūkāt! bet es nestāstīšu. Būs jāpaliek gribot!

Evdokija
Labi ka pastāstīji ka nestāstīsi. Par to arī paldies, bet varēji jau tā nepūlēties.

Evdokija

dezavu

Papildināts 06.12.2023 14:07:

Īsumā tā. Mans vīrs mani saprot un apmaiņā pret to, es turu savu muti! Pat anonīmi turu muti. Cilvēki nav slikti, bet interesanti gan!

Pašiem viss labi un salikts pa plauktiņiem.


Baigi atkarīgs, kādas paaudzes cilvēki ir vīra/sievas vecāki. Mana vīra vecāki bija manu vecvecāku vecumā, man bija totāli grūti pašā sākumā. Vīramāte vēl piedevām skolotāja, nevarēju būt pati ar viņu. Kaut kāds respekts, vienmēr uz jūs. Mans vīrs ir jaunākais bērns, viņa vecāku pieredze ar bērnu sievām un vīriem ļoti atšķiras. Viņi taču savos 40, kad apprecējās viņu vecākais bērns, bija savādāki nekā 60 gados, kad ar viņiem iepazinos es un tagad, kad ir 80, viss ir vēl savādāk. Cilvēki jau katrā dzīves posmā arī ir atšķirīgi. Viena runā par saviem vīra vecākiem un iedomājas savus aktīvos 50gadniekus, kam ir sava dzīve, es, savukārt, 80 gadīgu dāmu ar saviem putniņiem, kam mani bērni ir ntie mazbērni pa vidu starp mazmazbērniem.

Es vnk jūtu tādu vaibu, ka kucēm ir slikti vīra vecāki, bet labajām meitenēm viss ir ok. Nu nav tik viennozīmīgi.

Kontroles, iejaukšanās mūsu dzīvēs nav. Tas gan. Bet nekādu īpašu attiecību arī nav.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18438611