Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Ģimenes

lokosoko

Mani vecāki paši vēl daroši un varoši, bet ja ko vajag, tad ne no manis (zupiņu uzvārīt, nevajag), bet vajag tehniskas veču lietas, uz jumta uzkāpt. Tad nu es par savējiem vīram saku, ka tie ir viņa opīši un viņš ar viņiem krāmējas. Ja viņš saka, ka būs jābrauc uz laukiem, jo viņš ar opi darīs kaut ko, es klausu. (Galu galā tie taču mani vecāki).
pie vīra vecākiem, biežāk ieskrienu es, tur tādi sīki jautājumi, izpētīt anotāciju, ieteikt kko.
tā sanāk, ka es vairāk turu rūpi par vīramāti, vīrs par sievastēvu.


Bez vecākiem jau ir vēl vēl brāļi, māsas, māsīcas, brālēni, tantes un onkuļi. Vīra un savi vecāki jau nav vienīgie radi un ieprecētie radinieki.

puku_princese

Interesanta diskusija!

Manuprāt, viens no manu attiecību veiksmes faktoriem ir līdzīgas attiecības ar radiem. Mums ar vīru abiem ir tā, ka attiecības ar radiem ir neitrālas, lietišķas, es pat teiktu, formālas, bet nav sliktas. Līdz ar to, viņš saprot mani un es saprotu viņu. Ar vīramāti ir tā, ka tiekamies kādos svētkos vai neformālās pasēdēšanās utml., esam uz jūs, varam pārmīt pāris vārdus small talk ietvaros, bet ne vairāk, mani tas pilnībā apmierina, šķiet, ka viņu arī. Ciemos neaicina un neuzprasās. Ar manu mammu ir līdzīgi, ir dažas atšķirības, nebūtiskas. Nu, ne tik būtiskas, lai manā dzīvē ko mainītu.

Toties man ir ļoti paveicies ar vīra brāli un brāļasievu - ātri atradām kopīgu valodu, neskatoties uz vecuma atšķirību, ar to vīra brāļa sievu vispār mums ir konekšens un saucam viena otru par draudzenēm. Man šķiet, ka turpinātu kontaktēties, pat, ja abas izšķirtos no vīriem. Gan ikdienas tēmas, gan darbs, gan izpalīdzēšana viena otrai. Vērtīgs kontakts, uz ko pat necerēju.

P.S. Un jā, es mammu un vīramāti uzskatu par radiem, nevis ģimeni, ģimene ir cilvēki, ar kuriem dzīvo kopā un kuri tev palīdz. Mums ar mammām šitais nav.

Un vēl nespēju iedomāties ieprecēties ģimenē, kur visi baigi pupinās un tusē savā starpā. Pirmšsķietami jau liekas, ka būtu forši, nu tur vīramāte zina, kādas garšvielas man patīk saņemt Ziemassvētkos vai tml., bet es pie tā neesmu pieradusi un negribētu visas nedēļas nogales tusēt pie vīra vecākiem, gribas kaut ko divatā.

Duujaa

No vecāku vecuma noteikti atkarīga iesaiste un nepieciešamība palīdzēt. Lielā kolhozā es noteikti negribētu dzīvot, jo jāveido sava ģimene, manuprāt. Daļa radinieku atrodas tālu, tie arī nav tie tuvākie cilvēki bijuši, tāpēc tas pilnībā apmierina. Tieši nepatīk visi tie "man pa ceļam" braucēji un "jātiekas vēl biežāk", tas nogurdina. Ir radinieki, kurus labāk redzu ejam nekā nākam, nav nekāda naida, bet riebj tupa izmantošana, pielabināšanās, labuma gūšana uz citu pleciem. Tādus draugus vieglāk atsijāt un attālināties, radus grūtāk.


Kukazhaa

ak dies... ir dazhaadas ghimenes un dazhaadi ghimenes modelji. kas der vienam neder citam... vienam chuposhanaas katru viikendu ir pilniigi normaali, viens pie otra, paarsteigumi, svineshanas, striidi, arii atbalsts gruutaa briidii, gan materiaali, ar darbu, paliidziibu, arii sikologhisku un emocionaalu paliidziibu, tad nav jaaizraud spilvenaa vienai sava saape... arii cilveeki ir dazhaadi, lielas ghimenes, paplashinaataas ghimenes.. jaa un? arii ja visi vienaa lielaa majaa zem viena jumta dziivo... Ja cilveekiem labi taa.

Visas nu taadas individuaalistes, mans, mans, mans, visi radi garlaiciigi, pastulbi, viirenes teroristes, robezhas nu taisa trakaakas kaa Ziemeljkorejaa.

Man labs koleeghis, apzinaati izveeleejaas daamu ar lielu, lielu ghimeni. 5 maasaas, radiem bez gala un malas... kopaa beebis (pasham triis piegushi beerni jau, draudzenei ar pilngadiiga meita), 4 istabu dziivoklis, kuraa dziivo.. viena maasa ar beebi, draudzene ar vinju un savu meitu un kopeejo beebi, blakus maajaa dziivo maasa ar viiru un beerniem, turpat miestaa veel viena maasa.. visi viens pie otra staigaa, durvis valjaa.. kopaa visu svin, draudzenes mamma (draudzenei ljoti liela cienja pret vecaakiem cilveekiem un mammu) tiek iesaistiita kopdziives probleemaas... visas maasas paliidz beebjus aukleet, draaudzenes ar saviem beerniem naak ciemos, vaardu sakot.. bazaars bez gala. Viikendos pusdienas pie vinja vecaakiem... Vinjam ir labi taa, patiik, vinsj bauda... Taa vinsj vienmeer ir gribeejis. Taadu "atsevishku dziivi" vinsj negrib. Vinjam ir 50, vinjai 42...

man tas buutu pa traku, kaut man visi radi forshi.


Rosalia

Kukazhaa
Visas nu taadas individuaalistes, mans, mans, mans, visi radi garlaiciigi, pastulbi, viirenes teroristes, robezhas nu taisa trakaakas kaa Ziemeljkorejaa.
Un pēc tam sūdzās, ka neviens nepalīdz, ka nav, kas pieskata bērnus, lai vecāki varētu iziet uz kādu stundiņu, u.t.t.

Rosalia
Oj, zini, es arī esmu reizēm domājusi, kāpēc mums ir tā, kā ir. Es nedomāju, ka visa vaina mūsos, bet ir tā, ka mēs katrreiz pēc ciemošanās esam priecīgi, ka nedzīvojam tuvumā. Ne tikai vīramātei, bet arī siblingiem. Tur ir kaut kas baigi toksisks. Labi, ka tagad brāļu, māsu bērni izauguši un ar vienu no viņu ģimenēm mums ir siltas attiecības. Viņiem arī ir paplašinātā ģimene tikai ar otras puses vecākiem & co (mūsējos radus viņa ļoti centās iesaistīt, aicina uz svētkiem, bet nav izdevies attiecības izveidot, tagad redzu, ka ir norobežojusies).

Bet tīri uz tādu ģimeņu kopīgu balli/tikšanos es neparakstos. Vienreiz biju, man pēc tam bija ļoti slikti, ilgstoša trauksme, uzskatu, ka man tas sev nav jānodara. Vīram nebija labāk. Kad mani vecāki bija dzīvi, vīrs teica, ka ar manējiem jūtas daudz labāk. Tas nav normāli, ka jāatiet pēc tikšanās ar ģimeni. Varbūt visiem tās paplašinātās ģimenes nav domātas, lai gan kukazhas apraksts man izklausās jauks. Nezinu. Vnk ar citiem cilvēkiem būtu savādāk? Mums ir reti sakarīgi attālākie radi, bet viņiem ir pašiem savas ģimenes.

Papildināts 14.12.2023 08:22:

Es vnk no tām, kas ir žēlojusies, ka man neviena bezmaksas aukle bērnus nav auklējusi, tāpēc tavs teksts aizķēra. Nu jā, taisnība, es nemaz negribētu, lai konkrētie cilvēki auklē. T.i. ir mēģināts pāris reizes, kamēr palīdzu lauku darbos, bet tas bija bīstami. Labāk ne. Nu jau visi lieli, nav jāauklē, nav aktuāli.

Papildināts 14.12.2023 08:24:

Ja agrāk likās, ka bērnu dēļ jāveido kkādas attiecības, tad tagad man ir vienalga. Vīru reizēm pabakstu, lai paņem kādu no bērniem līdzi, bet pati jau vairākus gadus nebraucu un tā ir vislabākā ideja ever.

Papildināts 14.12.2023 08:25:

Reizēm piestrādāju par šoferīti, izvadāju, kur vajag, bet bez ciemošanās. Ar to arī viss vienmēr nav gludi, bet ir ok.

Evdokija

agrāk likās, ka bērnu dēļ jāveido kkādas attiecības, tad tagad man ir vienalga. Vīru reizēm pabakstu, lai paņem kādu no bērniem līdzi, bet pati jau vairākus gadus nebraucu un tā ir vislabākā ideja ever.

Man līdzīgi! Bērnu dēļ centos, bet sapratu, ka pēc tam man ir jāattiet. Pēdējo reizi pat uznāca tāda panikas lēkme, ka gandrīz atstiepos.

Papildināts 14.12.2023 08:42:

Tagad man ir tas vecums, ka domāju par savu emocionālo veselību. Nav visiem, visi jāmīl. Pietiks, ja uz galvas nekakā un netaisa intrigas.

Papildināts 14.12.2023 08:43:

Un es arī uzskatīju par bīstamu, ja man auklē bērnus. Laist jau protams laidu un nekad nespurojos. Sirdsmiers atgriezās tad, kad bērni bija atkal manā paspārnē.

Kukazhaa

Diivainaa kaartaa tie nistamie, neizturamie viira vecaaki speejushi izaudzinaat deelus ar kuriem pashas veidojat ghimeni.. tatad pienjemu ka par diezgan normaaliem (jums) cilveekiem speejushi izaugt pie tiem drausmiigiem, toksiskiem, viira vecaakiem... Un mazbeerni ir bezmazvai naaves briesmaas uzturoties pie vinjiem? Tieshaam??



Kukazhaa
Kā reiz nav uzaudzinājuši (diennakts bd, pēc tam kojas no diezgan mazām klasēm, pēc tam skolas laiks un universitāte, kad mājās tikai pāris reizes menesī, kuru laikā apdara visus vīriešu darbus). Kāda vēl audzināšana? Tāpēc tik normāls. Mans vienīgais izskaidrojums.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18438611