Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Nomierināšanās metodes

teeja_bez_bulcinjas

teeja_bez_bulcinjas

Sveiki, meklēju padomus (ieteikumus) par to kā palīdzēt četrgadīgam cilvēkam nogrimt.

Man ir aktīvs dēls minētajā vecumā, kurš vispār ir brīnišķīgs cilvēks, bet mēdz būt reizes, kad satrakojas un nekādi nespēj norimt. Līdz šim piekopu taktiku, ka trīs reizes aizrādu, bet ceturtajā palīdzu aiziet līdz priekšnamā esošajam krēslam (ar domu, ka tur pasēž, ievelk elpu, norimst)... Šobrīd, kad saku, ka jāiet uz turieni- sākas indiešu seriāla tipa izgājieni: krīt gar zemi, nevar paiet, bļaustās, elš, pūš, tecina siekalas, puņķus, asaras ...

Skaidrs, ka kaut kas nav labi un jāmaina. Bet uz ko?

Par to minēto satrakošanos... Tas mēdz būt dažādi... skaļi spiedz, vai kaļ kaut ko un nevar nogrimt. Rausta brāli un neieklausās, kad tam jau paliek par daudz (un nereaģē arī uz maniem trim aizrādījumiem). Šodien nevarēja beigt kutināt un lēkt virsū māsīcai (lai gan viņa, būdama jau liela jaunkundze, pati vairākas reizes teica, ka negrib un nepatīk)..liekas, ka tādas vienkārši +/- normālas lietas, kuras mazās devās ir normāli, vai pieciešami, bet kad nu ir par daudz...tad ir grūti.

Man negribētos kļūt par skarbo sporta skolotāju, kas ar labi ietrenētu balsi nomierina...nemaz nevarētu.... Bet mana mieriņbeņķa metode liekas, ka vairs nestrādā...bet kaut kā tak tam cilvēkam japalīdz norimt.


teeja_bez_bulcinjas
Kamēr auro - neko. Pamēģina novērst uzmanibu, lai beidz aurot. Un mierīgā brīdī izrunāt par to kā dusmoties, kā pateikt, ka bērns ir dusmīgs un ko tad darīt. Soliņš un pasēdēšana man personīgi nekad nav likusies pareizā metode, jo tas neko nerisina.

Otrs - viss kas tev nepatīk bērna uzvedībā ir izspēlējams lomu spēlēs visiem kopā. Tad var izkoriģēt uz spēles pieredzes pamata jebkādu nevēlamo uzvedību, jo bērns mācās nemanot.

teeja_bez_bulcinjas
Man ir teju četrgadnieks. Un es joprojām izmantoju viņa emociju ārējo regulāciju, tas ir, sevi

Respektīvi, kad man meita vai vīra meita no augšas sauc, lai es paņemot mazo puiku, jo viņš par daudz viņas traucē vai liedz spēlēties, vai baksta, vai dauzâs par traku - es eju augšā un ar izteiksmīgu Stooop, un mēģinot pateikt īsā teikumā, ka tā darīt nedrīkst vai ka meitenēm vajag vienám paspēlēties, - mierīgi ņemu savu bumbulīti oppâ un ejam kaut ko citu darīt, vēlams interesantu bērnam - kaut ko man palīdzēt, skudru pameklēt ar lukturīti, paspēlēties virtuvé ar auto, paskatīties,vai kurjers nav ieradies utml. Un pēc brītiņa, kad viss jau mierīgi, mēģini izskaidrot, ka ir jāciena màsu Nē un nedrīkst darīt pāri, àrdoties vai kā citādi, ko ir darījis, lēkāt virsū vai tamlīdzīgi.

Nekad neesmu lietojusi nekādus soliņus. Manuprāt, vēl četrgadnieks to īsti nesaprot, tas nav viņam noderīgi un tas nekādi nespēj bērnam viņa emociju regulācijā. Jo iekšējā regulācija vēl tikai attīstās, līdz ar to ir jāpielieto ārējā regulācija, tas ir, vecāku cieņpilna vadība un ķermeniskas un mutisks atbalsts emociju spoguļošanà un regulēšanà.

Respektīvi, tavs bērns jau ar savu uzvedību pirms tā soliņa parāda, ka viņam tas soliņš neko nedod, pretojas tam un met ārā vēl lielāku emociju uzplaiksnījumu.

Un tā ņemšana oppá un ķermeniskais kontakts arī nomierina bērnu, ļauj viņam sagrupēties un fiziski atstāt to emocionāli piesātināto situāciju.

Papildināts 02.03.2024 22:58:

teeja_bez_bulcinjas
Vienas pieredzējušas neiroloģes ieteikums todleru vecākiem bija izteikt savu vēlmi vai prasību bērnam 2 X, bet tad ņemt bērnu aiz rokas, uz rokām vai citādi un fiziski izdarit, doties vai darboties to , ko vecāks vēlas un kas ir nepieciešams!

Papildināts 02.03.2024 23:14:

Un, protams, šis ir vislabākais vecums, kad aktīvi ieviest un mācīt bērna dzīvē tieši šādu emociju pārbagātībà - emociju pratíbu! Uzsākt sarunu ar ievadu - es tevi saprotu, .....

Emociju pratības apguve ir pats svarīgākais, kam ir jāpievēršas vecākiem šajā vecumposmà.

Un te koka beņkis nepalīdzēs. Tas ir pilnīgi bezjēdzīgs.

Te ir jābūt kontaktam ar bērnu un sarunai, un cita veida darbībām, kas bērnu nomierina un stabilizē.

teeja_bez_bulcinjas
Ciešais apskāviens nepalīdz nomierināties bērnam?


teeja_bez_bulcinjas
https://www.psychologytoday.com/gb/blog/peaceful-parents-happy-kids/201307/5-steps-help-kids-learn-control-their-emotions?_gl=1*tw03y7*_ga*ZEtUVGczZ0NjdHhFZ3laUExoWXZfallfUVYtem9PS1EwcVdYbUdpb25GazRpdkFENlRqVHgyaTJJMGFEVXlDQQ..*_ga_5EMHF6S1M6*MTcwOTQxNDk1Mi4xLjEuMTcwOTQxNDk1Mi4wLjAuMA..

Papildināts 02.03.2024 23:36:

dezavu
Bija, bija kādreiz pat teorija un grāmata sarakstīta par ciešo apskāvienu teoriju. Pati to esmu lasījusi, bet pēc pārdesmit gadiem šo teoriju krasi noraidīja ká vardarbigu pret bērnu, jo to izveic ilgi un pret bērns gribu.

Tagad ir daudz jaunas un labas metodes. Ieliku linku, tikai to laikam nevar labi atvērt. Pamēģināšu vēlreiz

Papildināts 02.03.2024 23:38:

Var jau būt. Grāmatu neesmu lasījusi, maniem savulaik apskaušanās, samīļošanās, pasēdēšana klēpī un parunāšanās palīdzēja pārslēgties un nomierināties.

dezavu
Tavs aprakstítâ ir ļoti laba metode! Man ar meitu šis arī ļoti labi strādāja. Bija pat pāris vakari, uzsākot skolas gaitas 4 gadu vecumā, ka es viņu aukléju klēpī, viņa izteica un izraudája tur savas ilgas pēc manis skolas laikā, un es pielietoju visu savu psiholoģiskás palīdzības arsenâlu, lai viņas emocijas validētu, pieņemtu un viņu atbalstītu un nomierinātu. Un no savas bērnības atceros, ka biju izteikts klēpja sēdētājs .

Tá īstá Cieša apskāviena metode tiešām bija daudz brutālāka un savdabīgāka, drīzāk kā tikai fiziski bērna turēšana un tur maz bija no atbilstošas psiholoģijas, bet vairāk tikai fizisks pārspēks.

Papildināts 03.03.2024 00:09:

teeja_bez_bulcinjas
Angliski ir vairāk avotu bērnu emociju regulēšanu, par external un internal emociju vadīšanas, regulācijas prasmēm bērniem . Ir arī teikts, ja vidēji tikai 5 + gadu vecuma bērniem sanāk tā iekšējā pašu vadītā emociju nomierināšanas spēja (pašregulācija) vairumā gadījumu.

Līdz tiem 5 gadiem tomēr ir vecākiem jāpalīdz un jālieto pēc vajadzības ārējā bērnu emociju regulēšanas taktika un palīdzības varianti.

Pēdējās izmaiņas: Meauk, 03.03.2024 08:32.

teeja_bez_bulcinjas
https://www.facebook.com/share/NbZuNjSPFHx5aZWQ/

Ļoti iesaku piesekot Debesmannai un klausīties ļoti labas sarunas un lekcijas.

Bērnu mentālás veselības nedēļa ir izcils pasākums, kuru vienmēr pati skatos, klausos un citiem iesaku!

Tur 4.martá būs lekcija par brāļu un māsu attiecībám, kā arī šajā paziņojumā nav iekļauta, bet 4.martà plkst. 15 būs ļoti laba lekcija par vecāku manipulācijám ar bērniem un par to, vai paklausība ir attiecību cena.

https://www.facebook.com/share/p/hJwi99tpVZxpKd8u/

teeja_bez_bulcinjas

Paldies par ieteikumiem! Došos tūdaļ lasīt lasāmo un piesekot tiem, ko vērts dzirdēt!

dezavu
Visumā viņš man ir no tiem ļaudīm, kam vajag daudz un dikti fizisku kontaktu, bet tai brīdī, kad satrakojies no apskāviena laužas laukā. Ne ar dusmām, bet ..nemāku tā precīzi aprakstīt...tāda sajūta, ka tai trakošanas skrējienā nevar apskāvienā nostāties un kūleņojas laukā, lai varētu turpināt trakošanu...

Varbūt, ka ja es turētu cieši "salaužot" to kustību, viņš norimtu... Bet man pašai tas tādu vardarbīgu sajūtu rada (nu, ka es viņam pāri daru) un es palaižu vaļā.


teeja_bez_bulcinjas
Atrodi vidusceļu starp metodēm. Apskāviens nedarbojas? Soliņš vispār drīzāk ir sods (daudz neatšķiras no kaktā likšanas). Varbūt sēžat abi kopā?

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18439809