Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Bērni ar dzirdes traucējumiem

BaibaB

Turpinājums. Bet tiem skolotājiem parasti laika nav un maz maksā - arī agrāk viņi tieši tā parasti sacīja! Mērķtiecīgi veidot draudzīgas atiecības... Censties vairāk runāt ar klasesbiedriem... Vājdzirdīgam bērnam dzirdīgo pulkā tas ir praktiski neiespējami. Ar vienu klasesbiedreni varbūt vēl kaut kā sarunāties varbūt varēs, bet pienāks klāt cita, un trešais būs lieks. Lielākā barā ar dzirdes aparātu sarunāties ir prakstiski neiespējami, jo aparāts pastiprina visas skaņas. Apkārt kaut ko runā, smejas, bet ausīs skan abrakadabra, babra, švabra, brrrrr, žžžžžžž, īīīīīīīīīīīī, šššššššš! Saproti nu, kaut simtkārt būs padomāts par tematiem! Pat, ja izdosies iesākt sarunu, tā ātri var pārsviesties uz citu tēmu, un izsekot tai vairs nevarēs. Tikai retais iedomājas bērniem pastāstīt par tiem vādzirdīgajiem, kas kaut ko sasnieguši. Tomass Alva Edisons, Hovards Hjūzs (pazīstams no filmas "Aviators"), latviešu rakstniece un sabiedriskā darbiniece Ivande Kaija, u.c. Mary savukārt saka: Tās "pseidopsiholoģes" atbilde ir vienkārši atruna, bez jēgas - tur Baibai piekrītu. Tāpēc jau saku, ka īpaši šim vājdzirdīgo bērnu un pusaudžu kontingentam trūkst speciāli apmācītu kvalificētu psihologu. Acīmredzot - "vientuļās" klases audzinātāja nav savu uzdevumu augstumos. Tā ir 5.klase - lūzuma periods, kad liela nozīme tīņu starpā ir runātajam vārdam, ne vairs kopīgām spēlēm ar lellēm. Kas attiecas uz sporta nodarbībām - uz tām savu dzirdes aparātu noņēmu, jo viegli varēja nokrist vai basketbola bumba trāpīt... bet to var tad, ja starp klasesbiedriem valda liela savstarpēja sapratne un.. es viņiem uzticējos. Psihologu, kas kaut vai šad tad speciāli nodarbotos tieši ar tiem vājdzirdīgajiem bērniem, kas mācās parastajās skolās, Latvijā, manuprāt, nav vispār. Vismaz man nevienu tādu vēl nav gadījies sastapt. Pagājušā gada beigās aizrakstīju gan uz Attīstību, gan uz LU pedagoģijas fakultāti, mēģināju noskaidrot, vai tur varbūt ir kāds students, kas vēlētos nodarboties ar šīm lietām, bet atbilde tā arī nepienāca. Žēl, jo šādi bērni bija agrāk (un ir uzkrājuši lielu pieredzi, kurā var dalīties ar citiem!), un būs arī turpmāk, jo vecāku, kuri vēlas viņus integrēt dzirdīgo vidū, ir ļoti daudz!


Baibinj, kaada ir Juusu izgliitiiba?ja nav nosleepums,, mani nedaudz aizdomigu dara viens fakts-[i] Mēs šo vēstuli jau apspriedām nedzirdīgo savienības portālā. Manuprāt, Ingas atbilde ir naiva, lai neteiktu stiprāk. Liekas, daudzi pedagogi un psihologi stāv ļoti tālu no dzīves realitātes, un vājdzirdīgajiem bērniem viņi ne tuvumā nav bijuši un to problēmas neizprot [/i] Taa vietaa , lai pati uzrakstiitu veestuli, sai zurnaalaa, kas meiteni vareetu iedrosinaat un aicinaatu savaa draugu baraa, juus apspriedaat un analizeejaat lietas, kas veel vairaak siem cilveekiem liek tureeties nostatus,, - noliegt tacu ir visvieglaak. [i] Iesaistīties kādos pulciņos... Atvainojiet, vai bērnam pašam ir informācija par "kaut kādiem pulciņiem?" [/i] nu re , tiesi seit juus varat izpausties, pat nedzirdiigo savieniibas portaalaa, kur varat beerniem un skolniekiem sniegt informaaciju par pulcinjiem, izgliitot vinjus, iesaistiit vecaakus:ok:kas gan var buut labaaks? ziniet es savus beernus arii pati aiz rokas aizvedu uz muzikas skolu, man neviens skolotaajs nedariija to. Baibinj- man liekas ka °probleema ir citur- pasiem varbuut jabuut prieciigaakiem un atvertaakiem preti dziivi, tiesi taa atveertiem, un baidiities par to ka izsmies, nu nevajadzeetu, lai smejas, nu var arii berniem iestaastiit to, ka daudzu cilveeku riiciiba ir mulkjiiga, 5 pasmiesie, bet viens iedraudzeesies,, Ko tad juus iesakat, ierauties sevii?? neiet ne uz vienu pulcinju(skolotaaja Dana Kalpinja vada fantastisku deju kolektiivu nedzirdiigiem un vajdzirdiigiem beerniem), ir dazaadi maksas pulcinji, makslas un muzikas un rokdarbu, visus var dariit, un atrast draugus, un nevajag uzreiz breekt un kliegt, ka nav naudinjas ka nav iespeejas, visu var atrast un visu var izdariit, tas nav konkreets uzbrauciens Jums, vienkaarsi man skjiet, ka vienkaarsi vajag dziivot un pasiem njemt no dziives cik vien iespeejams, un seit primaaraa lieta ir vecaaku rokaas. Neliels dziives staasts- uz dzirdes centru tiek atvests berninjs - ziidainiitis uz audiogrammu- dzirdes parbaudi,dakteriite laimiigi staasta nedzirdiigiem vecaakiem beerninjs dzird, vinjs ir vesels- vecaaki neizpratnee un sasutumaa, kaadzird? kapeec dzird?? nevajag lai dzird,parbaudiet velreiz,, nebuus pabalsta,, nebuus naudinjas,,,,, vai mees esam gatavi iekljauties sajaa sabiedriibaa un sociaalaa videe?taads man ir domas,, ceru, ka sis gadiijums ir tikai viens,, bet nav jau taalu jaameklee, nedzirdiigo skolas pedagogu attieksme pret KI-" atpraac TU nomirsi, jo tev dzelzis galvaa, kapeec Tev vajag dzirdeet, ??? klaigaa aiz muguras, re re Tu nedzirdi, tas viss ir tikai maani,",taa luuk ir realitaate. bet- es ljoti ceru ka siis paaris negatiivaas riiciibas , nespees iespaidot bernu un jauniesu domaasanu.esmu ljoti prieciiga, ka mana meita ir iemaaciijusies zestu valodu un ljoti labi speej komuniceet ar vajdzirdiigiem un nedzirdiigiem jauniesiem, vienkaarsi jaatveras.:ok:;) [i] Gandrīz visiem maniem paziņām (pieaugušajiem vājdzirdīgajiem) ir dzirdes nerva bojājums, un visiem saka, ka neko tur ārstēt nevar. Der tikai dzirdes aparāti un citi palīglīdzekļi. [/i]tur pa nozeelu arsteet tiesaam nevar- briinumzaales nav, bet paliidzeet var, koordineet dazaadas lietas;) [s][Papildināts: 29:08:2006 14:10:10][/s] [b]red[/b] [b]bambuča[/b] :gigi::gigi:pareizi ka var izlasiit no maniem tekstiem , ar ko es nodarbojos:laugh::laugh::yes::yes: [s][Papildināts: 29:08:2006 14:16:43][/s] hmm, uzrakstiiju tekstu, bet maneejais kaut kur pazudis,, diivaini gan:confused: [s][Papildināts: 29:08:2006 14:17:00][/s] atradaas:laugh::laugh:


pie manis ir atnācis enģelītis- mans Albertiņš
[b]BaibaB[/b] Mans dēls, kurš ir vājdzirdīgs,mācās vispārizglītojošā skolā. Tiesa gan tā ir lauku skoliņa, taču zēns ir apmierināts. Mums tas nenācās viegli, pat nomainījām vairākas skolas un lūdzām palīgā Valmieras Vājdzirdīgo skolas speciālistus.Arī šie speciālisti uzskata( tāpat kā mēs),ka ja vien iespējams arī šādiem bērniem ir jāmācās vispārizglītojošās skolās,bet ar mazāku skolēnu skaitu klasēs. Bija pat tādas situācijas,ka neskatoties uz to,ka priekšmetu un klases pedagogi bija informēti par zēna problēmu,atradās skolotāji,kas atļāvās pateikt:"Kā viņš uzdrošinās mani stundas laikā traucēt!" Bet kāpēc,lai bērns nepajautātu,ja nav sadzirdējis? Vēlāk taču aizmirstās vai arī skolotājs aizskrien un nav vairs kam pajautāt.Tajā pašā laikā fakultatīvās nodarbības netiek paredzētas. Patreizējā skolā mēs vecāki jau uzreiz izrunājāmies ne tikai ar pedagogiem,bet arī ar klasi. Sapratne no klasesbiedriem nenāca uzreiz, taču nu jau viss ir nokārtojies. Viss izmainījās pēc tam, kad muzikas skolotāja pamanīja zēna dotības klavierspēlē( iepriekšējā mazpilsētiņā,kur dzīvojām,zēns gāja muzikas skolā).Viņa neskatoties uz to,ka viņai par to neviens papildus nemaksā,sagatavoja zēnu rajona mūzikas konkursam.Šajā konkursā puiks izcīnīja II kārtas diplomu. Diploms tagad piekārts skolā goda vietā,bet mājās mums glabājas šī diploma kopija. Vai es varētu pievienoties www.draugiem.lv tavai domubiedru grupai par kuru minēji iepriekš?


*Nav jēgas dzīvot šodienai, ja nav sapņa rītdienai! [img]http://fool.exler.ru/sm/kass.gif[/img]
[b]Vellenīte[/b] Malacis tavs puisis, prieks, ka muzika vinjam patiik!:ok: [i] Bija pat tādas situācijas,ka neskatoties uz to,ka priekšmetu un klases pedagogi bija informēti par zēna problēmu,atradās skolotāji,kas atļāvās pateikt:"Kā viņš uzdrošinās mani stundas laikā traucēt!" Bet kāpēc,lai bērns nepajautātu,ja nav sadzirdējis? [/i] pa nozeelu ar tadaam situaacijaam ir jaareekjinaas, stulbi, bet fakts, tas ir atkariigs no pasa pedagoga, maniem berniem arii ir bijusas daaadas situaacijas, kur pedagogu riiciiba ir vienkaarsi nekorekta un bezjeedziiga, bet ljoti labi ka speejaat atrisinaat probleemas un jaunaa klasee juutaties labi!:ok: Faktiski taa ka izdodas (ka sajaa gadiijumaa muzikas skolotaajais, cepuri nost) bernam paraadiit nelielu uzraavienu, ka vinjs var kaut ko ljoti labu, ko citi nemaak- tadejaadi arii atoritaate klasee celjas un kolektiivaa ir labi. man prieks par jums.;)


pie manis ir atnācis enģelītis- mans Albertiņš

[b]apmulsusii[/b] Paldies. Nu nebija viegli ne viņam ne mums, taču ir arī cilvēki, kas redzot,ka šis "lielais" cilvēciņš kā buciņš iespiežot galvu plecos stūrgalvīgi laužas uz priekšu,ir gatavi palīdzēt par to neko neprasot. Ar savu stāstu īsumā vēlējos pateikt, ka pasaule nav tikai balts un melns. Ka par spīti ārstu noteiktajām nesaudzīgajām diagnozēm ir iespējams un vajag galvenokārt pašiem darīt. Vēl, lai bērns justos līdzvērtīgs saviem vienaudžiem vai pat nedaudz pārāks par tiem,liela nozīme mūsu gadījumā ir arī arējam izskatam,respektīvi apģērbam.Tas vien,ka čalītis ierodas skolā stilīgi apģērbies,vien jau vienaudžiem daudz ko nozīmē.Un tad vairs nav tik daudz no svara, ka viņam ir arī dzirdes problēmas. Nezinu vai tas ir tas pareizākais,taču manā skatījumā nekā nosodoša tur nav. Iesaku arī citām māmiņām, ja vien ir tāda iespēja un galvenais pašu uzņēmība, laist bērnus kopā ar citiem bērniem,kuriem šo problēmu nav. Protams,daudziem būs nepieciešama psihologa palīdzība,lai spētu adaptēties,taču nekas nav neiespējams vajag tikai ļoti,ļoti gribēt.Šādi bērni izejot lielajā dzīvē neapjuks. ;)


*Nav jēgas dzīvot šodienai, ja nav sapņa rītdienai! [img]http://fool.exler.ru/sm/kass.gif[/img]
[b]BaibaB[/b] [i]Mērķtiecīgi veidot draudzīgas atiecības... Censties vairāk runāt ar klasesbiedriem... Vājdzirdīgam bērnam dzirdīgo pulkā tas ir praktiski neiespējami. Ar vienu klasesbiedreni varbūt vēl kaut kā sarunāties varbūt varēs, bet pienāks klāt cita, un trešais būs lieks. Lielākā barā ar dzirdes aparātu sarunāties ir prakstiski neiespējami, jo aparāts pastiprina visas skaņas. Apkārt kaut ko runā, smejas, bet ausīs skan abrakadabra, babra, švabra, brrrrr, žžžžžžž, īīīīīīīīīīīī, šššššššš! Saproti nu, kaut simtkārt būs padomāts par tematiem! Pat, ja izdosies iesākt sarunu, tā ātri var pārsviesties uz citu tēmu, un izsekot tai vairs nevarēs. [/i] esam sarunajusies pulcinjaa ar berniem ar dzirdes aparaatiem, kaadi pieci mees tur bijaam, , un labi plapaajaam, vai tiesaam visiem dzirdes aparaatiem ar taam skanjaam taa ir?? ka speej dzirdeet tikai to ko viens runaa, bet pareejais ir troksnis?? buus japajautaa meiteneem, kas neesaa parastos dzirdes aparaatu, kaa arii digitaalos,, man liidz sim to neviens nav teicis,, :confused: [s][Papildināts: 29:08:2006 15:46:17][/s] [b]Vellenīte[/b] "Ar savu stāstu īsumā vēlējos pateikt, ka pasaule nav tikai balts un melns. Ka par spīti ārstu noteiktajām nesaudzīgajām diagnozēm ir iespējams un vajag galvenokārt pašiem darīt. " :ok:malacis mamma - taa tik tureet!:ok:


pie manis ir atnācis enģelītis- mans Albertiņš
[b]apmulsusii[/b] Es pati esmu ar II pakāpes vājdzirdību,taču beidzu parasto internātskolu.Varu teikt,ka ja bērns jau no mazotnes kontaktējas un uzturas dzirdīgo vienaudžu vidū, tad šāds bērns iemācās teikto nolasīt no lūpām. Skolā mācījos un to beidzu bez dzirdes aparāta,jo vecāki atteicās ticēt ārstu diagnozei. Patreiz reizēm uzlieku dzirdes aparātu,bet visā visumā ir ļoti grūti ar parasto aparātu,jo briesmīgi traucē tie žžžž' šššš un pārējie trokšņi,kurus es dzirdu arī bez tā aparāta.Piedevām,ja nostaigā visu dienu ar šādu aparātiņu,vakarā bez galvassāpēm un visai pamatīgām neiztikt. Pašai vājdzirdību atklāja tikai tad,kad sāku iet skolā.Kad 19 gados griezos pie speciālistiem ar jautājumu vai vājdzirdība man ir iedzimta, saņēmu atbildi, ka izskatās pēc bērnībā neārstēta ausu iekaisuma sekām,taču 100% neviens neņēmās to apgalvot,jo pagājuši tik daudz gadi. Manam zellim vājdzirdība ir pēc vienaudžu nežēlīgas izturēšanās pret viņu. Līdz ar to zēnam divtik grūti bija parastajā skolā,bet ņemot talkā psihologu un pašu neatlaidīgu problēmu iztirzāšanu savā starpā, tikām galā.Atzīšos,ka reizēm man tā patstāvīgā problēmu izrunāšana atkārtoti, krita uz nerviem un es knapi valdījos,taču pēc kāda laika ,redzot rezultātu,jutos pat ļoti gandarīta. :D [s][Papildināts: 29:08:2006 16:14:33][/s] [b]apmulsusii[/b] Cik lieli ir tavi bērni? :)


*Nav jēgas dzīvot šodienai, ja nav sapņa rītdienai! [img]http://fool.exler.ru/sm/kass.gif[/img]
[b]Vellenīte[/b] . [i] Manam zellim vājdzirdība ir pēc vienaudžu nežēlīgas izturēšanās pret viņu. [/i] atpraac vot sitas ir atpraac,, man vecaakam deelam ir 16,meitai 12, jaunaakam 4 menesi,, man delam liidz 5 un 6 klasei bija lielas probleemas skolaa, vienaa ziemassvetku klases vecaaku sapulcee, izlasiiju ziimiiti, ko berni rakstiija veleesanos ziemasvetku veciitim- Mans rezgalis rakstija, "es ljoti veletos, lai mani klasesbiedri mani nesit tik biezi"- es apraudaajos, prasiiju skolotaajai , kas pa lietu, a vinja pateica, ka bernam jamak par sevi pastaaveet, un viss,nulle emocijas un atbildiibas, par to, kas notiek,, skolu protams nomainijam,, bija arii nakosaa skolaa probleemas, biezi ar zilu aci naca majaas, parlieku juutiigs bija, bet tad paaugaas, paaru reizi rezgaljiem , kas apceela, iedeva pretii, vairaak kausanaas nebija,, - bet ljoti zinu ka sajuuta sausmiiga,, maneejam gruuti skolaa bija sakoncentreeties- labaak stradaa viens pret vienu, bet ja neloderee, tad ir gudrs un macaas labi,, pasai gimenee ar vajdzirdibu nav bijusas probleemas, bet ikdienaa naacies stradaat ar so lietu.;)


pie manis ir atnācis enģelītis- mans Albertiņš
[b]apmulsusii[/b] Patiesībā arī tu esi ļoti liels malacis,jo dari darbiņu ko ne jau kurš katrs uzņemtos. :ok: Es apbrīnoju tos cilvēkus,kuri rod sevī tik daudz pacietības ikdienā palīdzēt citiem. [s][Papildināts: 29:08:2006 21:36:31][/s] [b]apmulsusii[/b] Apsveicami ir arī tas,ka audzini trīs savus ziķerus. Es pēc visa kas ir bijis, vienkārši nespēju saņemties otram. Gribas tomēr arī kaut kādu laiku veltīt sev. :) Var jau būt,ka egoistiski,bet jūtos nogurusi šito pašu audzinot un problēmas risinot. Bet tu un tev līdzīgās māmiņas ...... tik tiešām cepuri nost..... :yes:


*Nav jēgas dzīvot šodienai, ja nav sapņa rītdienai! [img]http://fool.exler.ru/sm/kass.gif[/img]

[b]BaibaB[/b] diemžēl man tevi jābrīdina , ka sadaļa bērni ar īpašām vajadzībām domāti māmiņām, kuru bērniem ir problēmas, nevis "Apeirona" vājdzirdīgo atbalsta centra vadītājai, lai izteiktu savas domas par vājdzirdības problēmām tādos garos tekstos. Ja vēlaties rakstīt rakstus, sazinieties ar mani, vai Inguci, rakstiet, tie tiks ievietoti arhīvā, ja derēs kādai no arhīva sadaļām. No šejienes diemžēl tie tiks izdzēsti. Tāpat, ja vēlaties diskusiju- kā jūtas...sabiedrībā- tam domāta psiholoģijas sadaļa.


ceri, tici un dari, lai tuvotos ideālam.
Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
4281478