Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Neiroloģiskās problēmas

BB

Manam bērnam 4 gadu vecumā sākās šīs problēmas, kas izpaudās kā sejas un roku periodiska savilkšanās. Uzreiz aizdevos pie neirologa un viņa izrakstīja zāļu terapiju. Palika labāk, bet pēc laika atkal atkārtojās. Atkal bijām pie ārsta un atkal izrakstīja zāles, nākamais solis bija tas, ka ir nepieciešams psihoterapeita padoms. Nostaigājām gadu uz konsultācijām, neliels uzlabojums bija, bet pēc laika viss atsākās. Tagad puika jau ir pabeidzis pirmo klasi, tūliņ jāiet otrajā. Skolas laikā īpaši izteikti parādījās šie simptomi brīžos, kad ir jākoncentrējas. Tagad pirms skolas atsāksanās pildam vasaras darbiņus un šodien poiefiksēju, ka papildus " ierastajam" ir pievienojušās (pat nemāku izskaidrot) tādās kā skaņas elpojot. Sākuma domāju, ka puika ākstās, bet vēlak sapratu, ka tas notiek neapzināti. Ko lai daram, pie kā lai griežas. Pilnīgs izmisums. Skola pēc pāris nedēļām, žēl bērna, jo viņš lieliski apzinās, kas notiek, bet neko nevar padarīt :(


[img]http://www.smiliez.de/smilies/smiliez.de_401.gif[/img] http://by.lilypie.com/BBT9p3.png http://b2.lilypie.com/uPxtp2.png

Varbūt varat griezties pie neiropatoloģes S.Bērziņas.Ņemāku pateikt,kur viņa pieņem Rīgā,jo mēs viņu apmeklējam Tukuma poliklīnikā,kur viņa veic izbraukuma vizītes regulāri 1 x mēnesī katrā otrajā sestdienā.Viņa vieš uzticību,jo vismaz manam bērniņam ātri noteica diagnozi,kā arī medikamentus piemeklēja,ņemot vērā bērna attīstības īpatnības,nevis kā citi,kad saka-pamēģiniet to vai tagad pamēģiniet šo.

[b]BB[/b] nu redz, neirologa ieteikumi ir seku novēršana, tāpat psihoterapeits. Cēloni apzinies? Kaut sev vari pateikt/ ja va5ri, tad jau labi, ja saki, ka ārēja cēloņa nav, tad no sākuma psihoterapeita kurss vajadzīgs tev. Jo sekas - bērna reakcijas tu ievēro, bet ja tiešām neesi ievērojusi cēloni, tad ... Neviens nepalīdzēs, kamēr nebūs novērsts kairinātājs. Kādēļ to saku?- Ja tās būtu īpašas/speciālas vajadzības, tad tas viss būtu sācies jau daudz agrāk, bet apzinātā vecumā, četros gados. Tikai ārējie kairinātāji.


Ieņemot zemā starta pozīciju, pārliecinies, vai aiz muguras kāds neskrien ar kārti
[b]red[/b] Redzi, es esmu izlasījusi visu, ko varēju atrast internetā par šo problēmu. Tiek uzskatīts, ka tas ir iekšējais konflikts, ko rada stress. Bērns jau no dzimšanas ir ļoti emocionāls un tādi kā likums ir pakļauti daudz izteiktāk šādām lietām. Stress iesākumā bija suņa uzbrukums (bez fiziskām sekām, tikai nobiedēja), taču no bailēm bērns nav varējis atbrīvoties vēl šobrīd. Daudz esam darījuši lietas labā, tai skaita pat laukos iegādājāmies kucēnu, ar ko abi uzaug kopā. Paradokss-no tā suņa bail nav, no svešiem-ārprātīgi. Nākamais jau droši, ka nāca tikai kā slānis virsū-stresi dārziņā (dažādi konflikti, kas vienam bērnam liktos sīkums, citam traģēdija), skolas uzsākšana (nu galīgi neiet mums viegli, milzīgs darbs jāieliek, bet emocionāli svārstīgam bērnam acīmredzot ta ir dubultslodze), visbeidzot māsas un brāļa piedzimšana, kas dabiski ir stress jebkuram bērnam. Savu vainu arī apzinos, jo esmu ļāvusi vecvecākiem vienmēr bērnam stāstīt, ka viss, ko viņš dara ir perfekti, bet tagad skolā izrādās, ka ne tuvu tā nav un es neredzu iespēju turpināt šo alošanos, jo mācības vairs nav tornītis no klucīšiem. Jā, iespējams man ar vajadzīgs psihoterapeits, jo visās šajās teorijās esmu pagalam saputrojusies, bet trakākais ir tas, ka es viņiem neticu kaut vai dēļ sava dēla piemēra.


[img]http://www.smiliez.de/smilies/smiliez.de_401.gif[/img] http://by.lilypie.com/BBT9p3.png http://b2.lilypie.com/uPxtp2.png

[b]BB[/b] uzreiz tev varu pateikt, ka neiroloģiskie tiki ārstēšanai nepadodas- t.i. tu vari apārstēt, bet, tiko kairinātājs būs klāt, problēma atgriezīsies. Kaut vai par suņiem. man pašai ir fobija no suņiem, es ar to sadzīvoju, visi mani draugi , radi to zin, citi pieņem, citi ne, bet tai pat laikā saprotu- tā ir tikai mana problēma. bērnam to tu tā nepasniegsi, bet tai pat laikā, tu kā māte vari pasargāt viņu no sastapšanās ar citiem, svešiem suņiem, neejot ciemos pie draugiem, kuriem ir suns, neejot pa tādu ceļu, kur ir suns t.t.p. Protams, ir neprognozējamas situācijas, kur tas suns ir un viss. Stresi dārziņā un skolā- mans jautājums- kā ar vienotām prasībām bērnam no jūsu puses? bieži vien no sākuma stresus, vēlāk lielas spējas manevrēt rada tas, ka ģimenē nav vienotas prasības pret bērnu. Tas ir apm. tas, ko raksti- [i]vienmēr bērnam stāstīt, ka viss, ko viņš dara ir perfekti, bet tagad skolā izrādās, ka ne tuvu tā nav un es neredzu iespēju turpināt šo alošanos, jo mācības vairs nav tornītis no klucīšiem.[/i], saprati, domāju, slinkums gari aprakstīt. Par- [i]trakākais ir tas, ka es viņiem neticu kaut vai dēļ sava dēla piemēra.[/i] [i]Nostaigājām gadu uz konsultācijām, neliels uzlabojums bija, bet pēc laika viss atsākās[/i]- uzlabojums bija, kādēļ netici? atsāksies vienmēr, tiklīdz būs kairinātājs, bet nebūs stresa noņēmējs. Tas ir tāpat kā, piem. slikta redze- tu neredzi, uzliec brilles, redzi, brilles aizsvīst, neredzi, noslauki, redzi atkal. Tātad, tavā gadījumā- stress, izraisa emocijas, ko nevar kontrolēt, tiko kāds nokolntrolē, savākšanās, kā kontrole zūd, situācija atkārtojas. Normāli, kā pēc hrestomātikas grāmatas. Piedod, bet nekas neparasts- darbs, darbs un mūžīgs darbs, kā arī ļoti svarīgi šādam bērnam apzināties atļautā un aizliegtā robežas, jo nereti pusaudžu gados rodas situācijas, kur nekontrolējot emocijas rodas baigie sūdi. šis ir sākums. Vēl, rodas jautājums, kamdēļ vasarā ir saasinājums, vai tiešām jāvaino b/d un skola, ja saasinājums ir tagad? Paņem, papreperē sevi, pameklē problēmu. Mācies to darīt, esi droša un arī bērns būs drošāks


Ieņemot zemā starta pozīciju, pārliecinies, vai aiz muguras kāds neskrien ar kārti
[b]red[/b] [i]Vēl, rodas jautājums, kamdēļ vasarā ir saasinājums,[/i] Saasinājums kā jau es rakstīju, radās no tā, ka bija atkal jākoncenrējas-jāuzraksta vasaras darbiņi. Tiklīdz notiek šis sasprindzinājums, ta arī problēma parādās. To es nevaru ne apiet, ne pāri pārkapt. Skolu nevar padarīt par neesošu, bet kā samazināt šo spriedzi, es arī nezinu. Es nevaru pateikt bērnam, ka viņš to drīkst nedarīt vai darīt tad, kad sagribēs. Nu nevaru. Skola negaida un negaidīs, kad mēs tiksim galā ar savām problēmām. Konsekvences trūkums prasību jomā arī kā es rakstīju ir mana kļūda pagātnē. Tagad esmu nostādījusi tās lietas tā, ka bērns nav jāliela vai jāattaisno pat, ja viss ir izdarīt galīgi šķērsām. Paši ar vīru tā nekad neesam darījuši, bet biju par vāju (agrāk), lai to aizrādītu vīramātei. Skumji. Par psihoterapeitu. Jā, iespējams, ka ejot gadiem, uzlabojums būtu labāks, bet... tas maksā tādu naudu, ka pašreizējā gadījumā, kad vīrs ir vienīgais pelnītājs, es to praktiski nevaru atļauties. [i]Paņem, papreperē sevi, pameklē problēmu. Mācies to darīt, esi droša un arī bērns būs drošāks[/i] Es to daru nemitīgi šo 4 gadu garumā. Principā jau es saprotu, kur tā lieta, bet es nezinu kā to likvidēt. :(


[img]http://www.smiliez.de/smilies/smiliez.de_401.gif[/img] http://by.lilypie.com/BBT9p3.png http://b2.lilypie.com/uPxtp2.png
[b]red[/b] Vai tu zini kaut ko par nervu tiku norises mehānismu, rašanās iemesliem?Es nevaru nekur inetā atrast info.

[b]ikstite[/b] http://www.liis.lv/vesels/Veseliba/34/34citati.html#h te ir mazliet aprakstīts.


[img]http://www.smiliez.de/smilies/smiliez.de_401.gif[/img] http://by.lilypie.com/BBT9p3.png http://b2.lilypie.com/uPxtp2.png
[b]BB[/b] Es savai meitai (7.gadi) arī ievēroju tādu kā acu mirkšķināšanu, sejas grimasēšanu, arī bijām pie neiraloga un mums teica, ka neko tur nevar darīt, tas pāries pats no sevis. Vairāk ir vakaros jāparunā dienas gaitas, jāizrunājas, kas viņu uztrauc. Mums ieteica padzert tikai homepātiskus graudiņus, kas nomierina, katrā ziņā nekādu zāļu terapiju. Es ļoti ceru, ka tas viņai pāries, varbūt vienīgi jāapmeklē vēl kāds bērnu psihologs.


[b]Fanija[/b] Mēs bijām pie neiropataloga un mums izrakstīja milzīgu kaudzi ar zālēm un fizioterapijas kursu, jo tas vairs nebija mazliet, bet ļoti izteikti. Arsts arī teica, ka pagaidām neko iesākt nevar, jo kairinātājs nav novēršams. Papildus izrakstīja asinsriti veicinošu preperātu,. kas arī palīdz koncentrēties, tādējādi samazinot spriedzi.


[img]http://www.smiliez.de/smilies/smiliez.de_401.gif[/img] http://by.lilypie.com/BBT9p3.png http://b2.lilypie.com/uPxtp2.png
Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
7688986