Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Smiekliigi atgadiijumi miegaa.

Džuljeta 5

Kamēr nav pieslēgta apkure, es mēdzu gulēt ar zeķītēm kājās, tad nu nereti pamostos ar salstošām kājām, bet zeķītes - kārtīgi salocītas un novietotas istabas vidū. :laugh: Tā kā esmu mēnessērdzīga (pēdējos gados mazāk), agrāk mēdzu pamosties, piemēram, tualetē. :D Daudz runāju pa miegam, reizēm dziedāju. Reiz, kad mani pamodināja no snaudas, atvērusi acis turpināju sapņot un prasīju mātei, kas un kādā sakarā piesitis tās melnās mežģīnes pie logu rāmjiem - jo es tādas tur patiešām redzēju. :laugh: Pēc tam uzreiz atslēdzos un aizmigu.


Sopor fratrem mortis est.

[b]Saranda[/b] paraksts ar' tev tāds atbilstošs :)


Nauda nesmird. Baigā smaka ir tiem, kam tās nav...
Mans dzīvesdraugs lika gulēt mazo un lasīja pasakas. Bija sarunāts, ja viņš iemigs, tad es pēc tam pamodināšu. Nu, eju un modinu. Viņš man saka: "Klausies, kādu pasaku mazajam izlasīju. Viņam baigi patika. Sēdēja stārķis ar zvirbuli un dziedāja. Nevienam tā lāga nesanāca, drīzāk jau ķērca. Tad pa kaimiņmājas logu izliecās varde. Nē, vardis! Un teica - ko jūs, meitenes, tik daudz (īsti nesapratu, ko) sapirkušas, kur mēs tagad to liksim?" Es brīdi domāju, nu pilnīgs bezsakars, ne pasaka. Prasu, kur tādu izlasījis. Šis: "Ko izlasīju?" Es: "Nu pasaku!" Šis: "Kādu pasaku???" Nu, izrādās, ka viņš to visu pa miegam safantazējis un pats neko neatceras, pārrēcāmies nenormāli. Vēl tagad, ja mājās kāds kaut ko pārjautā, tradicionālā atbilde ir "nē, vardis!"


http://b2.lilypie.com/n6WVp3/.png
[b]Post Mortem[/b] - nu bet protams. ;)


Sopor fratrem mortis est.

[b]Peljux[/b] :laugh::weep::laugh: Super! Mans vīrs arī regulāri pa miegam runā vienkārši fantastiskas pērles, bet ja nepierakstu, diemžēl detaļas aizmirstas. Mans miesīgs tēvs vienmēr izcēlās ar burvīgām atbildēm no rītiem. Tā vienureiz mamma pilnīgi pārliecināta, ka viņš ir pamodies, nolemj uzjautāt, cik pulkstenis, uz ko tēvs pārliecināti atbild: "Piecpadsmit pāri galvai". Citā reizē viņš atbildēja, ka nevar celties, jo viņam padēklis biksēs! :confused::D [s]Ja pareizi atceros, padēklis ir ola, ko liek vistām ligzdā, lai viņas dētu, vismaz mūsu pusē to tā sauca.[/s] Es pati bērnībā līdzīgi kā [b]Saranda[/b] mēnessērdzīgi staigāju apkārt pa māju, pamodos te uz grīdas, te ar kājām uz spilvena, utt. Vienreiz mamma naktī ienāca manā istabā un dzirdēja, ka es tekoši runāju valodā, kas ļoti izklausījusies pēc somu valodas. :D Turklāt bez maz katru otro nakti miegā šausmīgi kliedzu tā it kā kāds mani galinātu nost. Redzēju visādus dīvainus tēlus ne tikai sapņos, bet dažkārt arī pirms un pēc pamošanās. Vecāki par šādiem jokiem gan droši vien nebija īpaši priecīgi. :gigi: Nu, kaut kā tā.


[img]http://www.smiliez.de/smilies/smiliez.de_282.gif[/img]
es nevaru paguleet apgjeerbta, vakaraa aizeju guleet pidzamaa vai naktskreklaa, no riita pamostos plika, a pa kuru laiku novilku, neatceros. maajaas jau sen vairs nevelku liekus apgjeerba gabalus, bet ciemos ta jaavelk. nu, un vienreiz bijaam kaazaas, kur visi viesi uz matraciishiem lielaa zaalee nolikti uz dusu. nakts viduu pamostos no taa, ka viirs rausta aiz rokas un seec - kas, tu traka paliec - es, slaidi izsleejusies virs paareejo, veel nedamigusho viesu izbriiniitiem giimjiem, eleganti pliku torsu, ar autopilotaa novilktu kreklinju rokaa:laugh: ui, man kauns veel tagad acees skatiities pavecaakajiem radiem:gigi: [s][Papildināts: 09:11:2007 13:11:07][/s] nesen ieliidu gultaa palasiit graamatu pirms iemigshanas, viirs jau aizmidzis, gulju, uzgriezusi muguru, un tik juutu, ka shis pa miegam raustaas. peeksnji mans ziemeljpols sanjem pamatiigu speerienu, viirs nobreecas - vaarti, apmetas uz otriem saaniem un gulj taalaak, a man taada sajuuta, ka mugurkauls teleskopiski sabiidiits - zilums naakamaa dienaa konkreets, viirs taisnojas, tipa sapnojis, ka ar chomiem futeni speleejis:gigi:

oi, nevaru:D:D:D seezhu darbaa un raustos, skalji reekt nevaru- spiezhu ciet degunu (ausiis saak dzhinksteet), lai neizspruuk lielais spurdziens:gigi::gigi: paska varena:) un padeeklis biksees. oi...:D

es vienreiz aizmigusi paneemu ietinos segaa un eju laukaa!!!!(laukaa baigaa ziem bija). ez zinaaju ka esmu aizmigusi, bet visu sapratu ko daru!! tad mamma man pras - uz kurieni tu iesi?? es shai atbildu - uz skolu!!! :D tad man braalim bija taa ka vinjsh sapnjoja ka iet uz tualeti, bet iisteniibaa aizgaaja uz virtuvi un apchuraaja kartupeljus!!! :D:D:D veelviens braalja sapnis - sapnjo ka daarzaa ome liek apliet pukjiites!!! tad nu vinjsh ari taas apleeja, bet no riita nevar saprast kaapeec gulta slapja!!! :D:D:D

Vīram paradums - gultā guļot runāt, runāt un, pakāpeniski iesnaužoties, runas pavediens nevis pārtrūkst, bet aizvijas kaut kur galīgi šķērsām. Vienā gadījumā (bija runa, neatceros, kaut kas pavisam sadzīviskā kontekstā, tjipa, kad skapi pirksim) pēkšņi tekstā pavīdēja kaut kāds "ziemeļbriedis garāžā". Es prasu: "Kādā garāžā, kas" Atbilde: "Ai nu, garāžā, pa kreisi.." Sapurinu, pamostas - neko neesot teicis! Otro reizi pilnīgi ārpus konteksta sarunā par nedēļas plāniem ielēca kaut kāda "lietuviešu gide". Kas? Kāda gide? Vilks viņ'zina. Trešo reizi sarunā pēc ilgāka klusuma brīža atskan dziļdomīga frāze: 'Nuja, no vienas puses - Bekingemas pils un karaliene, no otras puses - visi viņas miesassargi..." Lieki teikt, ka runa tai brīdī bija ne ta par laiku aiz loga, ne ta par kāpostiem dārzā...


Mana māsa daudz un bieži pa miegam runāja. Arī uz jautājumiem atbildēja (tikai nesakarīgi gan). Reiz es lasu, šī jau guļ. Pēkšņi viņa pieslejas sēdus, skatās uz mani niknām acīm un saka: "Stulbi gan, ka tu neesi vārna". Mēģināju noskaidrot, kāpēc gan tā, bet māsa kļuva vēl dusmīgāka, briesmīgā sašutumā nošņācās, lai tak es ejot di..... un likās uz otriem sāniem.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
8442836