Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Pirmklasnieku mammām 2007 - treša daļa

Gunta+

[b]undiness[/b] Kādēļ Tev liekas, ka normas ir izviedojuši slimi prāti? Tās tak ir prasības pirmās klases beigās, nevis bērnudārzā? Kur te GDA? Vai arī Tavam bērnam lēnāk iet ar to lasīšanu, tādēļ Tu tik pikti izsakies? Manējai ar to problēmām nevajadzētu būt, varbūt tādēļ es nevienu par slimu nelamāju. ja būtu problēmas, droši vien arī nelamātu citus par slimiem, bet piestrādātu pie berna prasmēm? :confused:


Pret muļķību paši dievi cīnās veltīgi.

nu bet skolā tomēr visas spējas tiek vērtētas - kaut vai tas, ka saprot lasīto, tas, ka prot skaitīt un atņemt simta robežās utt. tās taču arī ir normas. un beidzot katru klasi, lai tiktu augstākā līmenī, šīs normas ir jāizpilda

Normas ir - prast izlasiit textu un saprast tur uzraxtiito, nevis - speet minuutee izlasiit 100 vaardus. ir atshkjiriiba vai nav?

[b]undiness[/b] atklāti sakot es vispār nezinu kādas ir normas 1., 2. un citās klasēs. a kapēc tu domā, ka šāda norma izlasīt vismaz n vārdus minūtē nevarētu būt? kas tur tik nosodāms? pati atceros, ka skolā tāda bija. [s][Papildināts: 26:03:2008 17:40:40][/s] un savā ziņā izlasītā teksta sapratne un ātrlasīšana iet roku rokā - ja bērns knapi burto, tad izburtot vārdus viņam prasa tādu piepūli, ka viņš neatceras pat iepriekšējo vārdu, kur nu vēl iepriekšējo pāris teikumu saturu. ja klasē ir jāizrisina kaut vai teksta uzdevums matemātikā - pieņemu, ka tas ir jāizdara diezgan ātri, nevis 10 min burtot tos pāris teikumus.


Un ko dos fakts, ka mamma uzzinaas - mans beerns neiekljaujas normaa? Vai tad skolotaajs klasee esot jau neredz - tam beernam iet gruuti ar lasiishanu un skolotaajs sho jautaajumu risina. Kaads tam sakars ar normu?! Vai tad tikai caur normu mees varam noteikt - shitais lasa normaali, shitais slikti?! Man tieshaam ir absoluuts pofigs vai mans beerns iekljaujas normaas vai nee. Es priecaajos par to ko vinjsh prot, zina, var. Ja es juutu un uzskatu, ka vinjsh, piem, vaaji lasa, tad es sho lietu risinu - lasaam kopaa, lieku vairaak lasiit to kas patiik, pieveershu uzmaniibu dazhaadaam izkaartneem, reklaamaam. IEINTERESEEJU beernu tajaa procesaa, kas saucaas lasiishana. Jo, pamataa, kas tad ir pie vainas, ja beerns pirmajaas klasees slikti lasa un nereekjina? NEIEINTERESEETIIBA. Un tikai. Beerns nav motiveets to dariit. Norma diezin vai ir motivators. Vai X beerns taps veertiigaaks, ja vinjsh spees izlasiit par 20 vaardiem vairaak nekaa Y beerns? NEE! Ir arii taada lieta, kaa muusu katra personiigaas iipatniibas. Mokoties pie matemaatikas graamataam, nespeejot notureet meldinju, nemaakot uzziimeet skaistu eenojumu kruuzei mees sakaam - nav dotiibu man shajaa virzienaa. KAAPEEC mees uzskataam, ka KATRAM cilveekam ir jaaspeej izlasiit kaut kaadu normu kaut kaadaa laika nogrieznii? Es meegjinu paskaidrot, ka nav beernam jaaspej konkretaa laikaa izlasiit konkreetu vaardu daudzumu. Nevaru apgalvot, ka shaada lieta ir likumiigi kaut kur iestraadaata, bet univesitaatee skolotaajiem maaca, ka beerniem nav jaaliek lasiit uz laiku. Shis jautaajums arii jaaskataas no psihologjiskaas puses, kur arii mums ir katram savas iipatniibas. Kaads uzzinot, ka buus shitaada paarbaude buus mieriigs kaa dievinjsh un lasiis kaa parasti. Cits, taads pats labs lasiitaajs, iestresos uz paarbaudi un nespees neko normaali izlasiit. Neikljausies normaa. Pietruuks kaadu 10 vaardinju. Un ko tad? Teiksim - vinjsh slikti lasa? Un. Vai tad caur paarbaudi beerns saks labaak lasiit? Vinjsh aatraak izlasiis un spees atrisinaat to nolaapiito matemaatikas uzdevumu? NORMAS NEKO NEATRISINA UN NEPARAADA! Juutiigaaks beerns dabuus krenjkji, ka nespeej iekljauties normaa, varbuut par vinju pat pasmiesies klases biedri un vinjsh no taa arii saaks aatraak lasiit? Es ljoti gribu sanjemt atbildi no tiem, kas uzskata, ka shaadas normas ir ljoti nepiecieshamas - KO DOD shaadas vai taadas normas? Es nerunaaju par sasniegumu veerteeshanu.

[b]colina[/b] [i]tepat kaut kad tika runaats, cik vaardi minuutee jaalasa pirmo klasi beidzot. Un meitai dienasgraamataa tika ierakstiits, ka buus lasiitprasmes paarbaude, cik vaardi minuutee[/i] Un tāpat tur tika runāts kā lasīšana uz laiku daudzām ir iedzinusi pretīgumu pret lasīšanu. Par laimi, pārejošu.

Manuprāt, iekļaušanās normās (pirmai klasei) ir tā pati vērtēšana, tikai bez atzīmēm. Nu tiešām, ko dod atzīmes kontroldarbos? Priekš kam? Psihotrauma tikai, un viss. Streso bērni uz kontroldarbiem, uz diktātiem - atceļam, vai ne? Jo tie tak nav rādītājs... Skolā bērns kaut ko dara, mācās. Un tad nāk šis pārbaudes darbs - kaut vai lasīšana uz laiku - kas parāda, kā viņam ir veicies. ja bērns šinīs normās neiekļaujas, tas ir signāls skolotājiem un vecākiem, ka vajag piestrādāt. Skolotājs taču to bērnu pirmo reizi mūžā neredz - ja bērns ir sastresojies un tādēļ nav pavilcis, tā arī vecākiem patieks - parasti ir tā, bet tagad - šitā. Bet ar stresa situācijām jāaprod, jāiemācās tikt tām pāri. Vēlāk noderēs - kaut vai vecākajās klasēs kontroldarbos.


Pret muļķību paši dievi cīnās veltīgi.
[b]undiness[/b] [i]Ja es juutu un uzskatu, ka vinjsh, piem, vaaji lasa, tad es sho lietu risinu - lasaam kopaa, lieku vairaak lasiit to kas patiik, pieveershu uzmaniibu dazhaadaam izkaartneem, reklaamaam[/i] redz tu jūti, bet varbūt kāds cits vecāks nemaz to nezin un nejūt. nu paprasīs skolotājs visiem bērniem palasīt minūti, saskaitīs izlasītos vārdus un noziņos vecākiem, kuriem pie šīs lietas jāpiestrādā. kas tur slikts? kas vispār ir slikts vērtēšanā? jā pirmajās klasēs neliek atzīmes, bet kur ir rakstīts, ka šo ātrlasīšanas testu kāds vērtēs ar atzīmi? galu galā kontroldarbi un diktāti viņiem taču ir un tie tiek vērtēti un pēc katra darbiņa ir ierakstīts vai skolēns prot, prot daļēji vai neprot (tātad iekļaujas, daļēji iekļaujas vai neiekļaujas normā). tās taču ir vispārizglītojošās skolas, kur neprasa, lai katrā priekšmetā būtu ģēnijs un tapēc vajadzīgas izcilas dotības.

Vienu gan es nesaprotu - kāpēc nevar vērtēt ar atzīmi, ja vērtē tik un tā ar punktiem??? Manai meitai regulāri ir kontroldarbi matemātikā un latviešu valodā, kuros tiek likts punktu skaits un klāt rakstīts - augsts, zems vai optimāls līmenis. Ir o.k, tikai tad taču var likt arī atzīmes... neredzu nekādu starpību, jo bērni tak salīdzina tik un tā... un nedomāju, ka tas viņus īpaši traumētu :D


Bitīt matos
Šitā jau var nonākt pie Valdorfpedagoģijas, [sub]piedošan, tās piekritēji [/sub]. Kaut kā taču bērns jāvērtē...


Tikai daži, klepus mocīti, iet pie ārsta. Pārējie - uz teātri.
Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
8507975