Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

mazsāls diēta

jūlija

Vēl varu piemetināt, ka sāli jāliek pašās vārīšanās beigās vai vēl labāk savā šķīvī. Tad vajag krietni mazāku daudzumu, lai dabūtu ierasto efektu. Un no garšvielām mūsmājās iecienītākās ir ķiploki un sīpoli. Retam ēdienam tie nepas. [b]Aiza[/b] [i]bet piemēram putru bez šķipsnas sāls un cukura nav iespējams iedabūt- tik pretīga garša. [/i] Es saviem bērniem tik tādu taisu. Kā uztaisu "pareizu", tā šie piesaka badastreiku. Bet vispār - jā sāli jāsamazina, tad varbūt tiešām, ka lielai daļai ēdienu to var nelikt vispār, bet dažiem atkal tā apzināti pielikt (lai galvā iesēžas doma, ka tā sāls ir ēsta). [s][Papildināts: 27:11:2007 08:21:30][/s] [b]jūlija[/b] Auzu pārslām ar ūdeni vai piešaut drusku medus. :ok:


Aizej taču pie Momo!

[b]Mikausiene[/b] Kādas putras- vienalga kādas- ilgi nevarēju saprast, kāpēc man laukos ēdiens, ko no rīta tantes taisa liekas tik pretīgs, ka pat vienu karoti no tā nav iespējams norīt- tāda sajūta, ka ēstu izvārītas netīras trauku lupatas ar to žļurgu- tieši tādu garšu man atgādina putras bez sāls un cukura. Jautāsiet kā zinu kā garšo tādas lupatas- zinu, jo bērnībā laukos viskautkas ir pagaršots.:D Tas protams ir gaumes jautājums, bet pusaudžu laikā, arī ēdienam nelikām sāli un cukuru - vienīgais labums, ka to nav iespējams ēst un var ļooti notievēt, jo ir ļoti negaršīgi. Ir daudzi ēdieni, kur man sāli vispār neprasās- tas ir pie visiem svaigajiem dārzeņiem, salātiem, rīsiem, pupiņām utt, bet piemēram zupas, pat ļoti asas tomēr prasās kaut ko klāt.

Hmm.. varbūt [b]Aiza[/b] putras nav pareizās, nevis sāls trūkst:) Ar sāli bieži iesaka piebremzēt. Bet pavisam atteikties nevajadzētu, jo tad var būt otrāda problēma. Piem. par daudz sals - augsts asinsspiediens, nav sāls - zems asinsspiediens.. Par daudz sāls - ūdens uzkrājas audos, par maz - organisms atūdeņojas.. Bieži vien ārstiem nav vēlmes izskaidrot lietas būtību.. Vainīga jau nav sāls, bet nātrijs. Cik atceros, tad nātrijs un kālijs ir tie divi elementi, kuri šādos gadījumos jādabū līdzsvarā. Tātad, ja nevar bez sāls, tad pieliec klāt kaut ko, kas satur arī kāliju, piem. žāvētas aprikozes:)


[img]http://www.smiliez.de/smilies/smiliez.de_2522.gif[/img]
[b]magnoliya[/b] Sāls, ja vien to izvēlas attiecīgo, ir veselīga. Pārmērības gan ne vienā gadījumā nav ieteicamas. Kaitīga ir vārāmā sāls, bet veselīga ir jūras sāls. Tik īstā, dabīgā. Tā neaiztur ūdeni.


[s]Vai Tu vari apskaut savas skumjas, izgaršot sāli savās asarās, sākt smieties tad, kad raudi? Tas nozīmē, ka Tu esi dzīvs, un paldies Dievam, ka Tu esi šajā pasaulē... [/s]:)

Personīgi es mājās gatavojot sāli nelietoju vispār. Un garšīgi :gigi: Man ir sajūta, ka man pietiek ar to sāli, ko dabūju ēdot ārpus mājas, iekožot desu vai kādu reizi majonēzi salātos.


[img]http://www.smiliez.de/smilies/smiliez.de_1195.gif[/img] Mūsu dārzā nekas īpašs neaug, vienīgi izžautā veļa. Un bērni.
aizkraukliite
[b]Aiza[/b] [i]ēdieni, kas bez sāls ir vienkārši neēdami[/i] Ja tas ēdiens bez sāls ir neēdams, tad visticamāk, ka tāds ēdiens vispār nav veselīgs (kā visi termiski apstrādātie ēdieni, kuros vitamīni un enzīmi aizgājuši bojā, bet miner;ali pārvērsti organisma neasimilējamā formā). Pie svaigiem, dzīviem produktiem sāls nemaz neprasās. [b]esenif[/b] [i]Neattīrīts jūras sāls ir veselīgs un to arī lietoju, neaizraujoties ar pārmērībām. Kaitīga ir vārāmā sāls. [/i] Sapratu, ko tu domāji, bet bikiņ precizēšu. Svarīgi, lai tā neattīrītā jūras sāls nebūtu izgājusi cauri citai termiskai apstrādei, kā vien dabiskai izžūšanai saulē, jo tieši [b][u]termiskā apstrāde[/u] ir tā, kas fenomenāli dziedinošo substanci pārvērš par indi[/b]. Tā, ko pie mums sauc par vārāmo sāli (rupjā, pelēkā), ja tā ir mitra, ir pareizā, veselīgā sāls - bet protams, tikai tādā gadījumā, ja to nevāra. Tādu pievieno ēdienam tikai, kad tas ir normālā ēšanas temperatūrā, un pirms tam tā jāizšķīdina ūdenī. Sāls šķīdums ir tā substance, kas nodrošina vielu izkļūšanu caur šūnas sieniņām - gan barības vielu iekļūšanu, gan sārņu izvadīšanu. Tieši ar tādu sālsūdeni, starp citu, arī asinspiedienu var noregulēt. Par to var lasīt Batmanghelidža grāmatās.


"There is no expedient to which Man will not resort to avoid the hard work of thinking." Thomas Edison
[i]Tā, ko pie mums sauc par vārāmo sāli (rupjā, pelēkā), ja tā ir mitra, ir pareizā, veselīgā sāls - bet protams, tikai tādā gadījumā, ja to nevāra. [/i] Vispār jau jūras sāls un vārāmā jeb akmens sāls ir divas dažādas lietas. Pirmo iegūst no jūras ūdens, otro no sāls rakstuvēm. Es domāt ķīmiskais sastāvs stipri atšķirās. [s][Papildināts: 20:12:2007 00:28:44][/s] Piem. man no vārāmā sāls veidojas tūska, bet no jūras neatklarīgi no tā vai vārīts vai nē - neveidojas.


[s]Vai Tu vari apskaut savas skumjas, izgaršot sāli savās asarās, sākt smieties tad, kad raudi? Tas nozīmē, ka Tu esi dzīvs, un paldies Dievam, ka Tu esi šajā pasaulē... [/s]:)
Laikam neizteicos pietiekami skaidri - vainīga nav sāls kā tāda (kā daži ārsti dezinformē), bet nātrija un kālija nesabalansētība (te domāts pārāk augsts/zems asinsspiediens, pārāk ātra/lēna sirdsdarbība, tūska/atūdeņošanās u.tml.). Jā, protams, es arī esmu jūras sāls cienītāja (šo faktu neapspriedu, jo piekritu citu sacītam par jūras sāls veselīgumu). Bet laikam tomēr pastāstīšu par jūras sāli sīkā ar. Tātad, kāpēc no jūras sāls neveidojas tūska? Jo jūras sāls nav pliks NaCl, tajā ir daudz arī citu vērtīgu elementu - tai skaitā kālijs, magnijs, dzelzs, mangāns, cinks. Protams precīzāks sastāvs atkarīgs no ieguves vietām un metodēm. Bet galvenais, ka tā gandrīz vienmēr satur arī kāliju, tāpēc tūska neveidojas:) Paskatoties vikipēdijā, nav īsti skaidrs par tiem sāls veidiem - vārāmā sāls tur tiek definēta kā tāda, kas var būt iegūta gan no akmenssāls raktuvēm, gan no jūras ūdens. To varot saukt arī par pārtikas vai galda sāli, tas viss tas pats. Laikam tas iedalījums nav nekur stingri reglamentēts. Bet varāmā sāls par 97-99 procentiem ir NaCl, un tai lētākai sālij tak grūti noteikt, kas tur īsti par piemaisījumiem un ne vienmēr atzīmēts kā tā tika iegūta. Domāju, ka mitrā, pēlēkā vai kādā citā nokrāsā rupjā varāmā sāls, iespējams, var izrādīties par no jūras ūdens iegūto sāli, kas satur arī vērtīgus elementus. Bet diemžēl uz tiem iepakojumiem nav pietiekama info, lai uzticētos. Kaitīgākā ir rafinētā sāls (tā ir tā sniegbaltā sāls), tā ir apstrādāta ļoti augstās temperatūrās, ap 650 grādu, tāpēc pat tās kristāli ir deformēti, pie tam vēl attīrīšanā izmantojot visādus himikātus, kā rezultātā rodas patiešām "baltā inde". Tā nesatur nekā vērtīga un ir pat kaitīga veselībai. Protams tas, kā kāda sāls kur tiek saukta, var atšķirties, tāpēc galvenais ir meklēt tādu, kas nav rafinēta un ir iegūta no jūras ūdens, dabiskā veidā (izžāvējot saulē) un tai nav nekas sintētisks pievienots. Jāsaka, man grūti prognozēt, kas notiek ar jūras sāli, ja to uzvārītu. Nezinu pie kādas temperatūras, kādi tieši komponenti zūd, bet domāju karsēšana noteikti par labu nenāk. Bet pati vērtīgo sāli arī pievienoju gatavajiem produktiem tikai pirms ēšanas. Bet ja jūras sāli uzvārot, tūska neveidojas, tātad kālijs pie tādas T joprojām var tikt uzņemts pietiekamā daudzumā. Bet tomāju tomēr šis produkts, kā jebkurš cits ir vērtīgāks bez termiskās apstrādes.


[img]http://www.smiliez.de/smilies/smiliez.de_2522.gif[/img]
Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
8621589