Saimniecība

Nevis naudā, bet prasmē ar to rīkoties ir laime

Nauda, finanses, iespējas, risinājumi. Šobrīd ir laiks, kad cilvēki novērtē nopelnīto naudu, apdomā, kā to tērēt, un izvērtē savas vajadzības un vēlmes. Ir laiks, kad kādam iet grūtāk un nav atrodams risinājums, bet cits to ir atradis, izejot cauri dažādiem dzīves pārbaudījumiem un gūstot pieredzi. Tāpēc Cālis.lv uzrunā šos cilvēkus un aicina dalīties savā pieredzē, atziņās, vērojumos un padarītajā darbā.

Šoreiz savā pieredzē dalās rīdziniece Lilita Brante, kurai ir 37 gadi. Lilita, lai arī ar pārtraukumiem, jau 18 gadus, kā pati saka, strādā vienā no lieliskākajām jomām, kas sniedz ne tikai gandarījumu, bet arī virkni citu pozitīvu emociju, – pedagoģijā.

«Daudzi teic, ka šis nav tas darbs, kam līdzi nāk labs atalgojums, lielas prēmijas un dažādi papildu bonusi. Tomēr šādās sarunās es vienmēr atgādinu – nevis naudā slēpjas laime, bet gan mūsu prasmē ar to rīkoties.»

Ceļš līdz tagadnei

«Sevi šodien dēvēju par finansiālās piramīdas vidusslāni. Man ir nelieli ietaupījumi, tomēr es nevaru atļauties aizvērtām acīm iegādāties nedēļu ilgu ceļojumu uz Barbadosu. Ar ģimeni reizēm vakariņojam labā restorānā, tomēr neveru maku, lai algas dienā iegādātos jūras gliemju gaļu. Respektīvi, es cienu savu darbu un tajā ielikto spēku un enerģiju, tādēļ ļoti rūpīgi apsveru nopelnītās naudas plūsmu.»

Foto: istockphoto.com

Lilita vērtē, ka viņas ceļš līdz šīs dienas finansiālajai situācijai nav bijis ne rozēm, ne arī ērkšķiem kaisīts. «Bieži vien esmu domājusi par tiem cilvēkiem, kuru mērķis ir bijis kļūt ja ne par miljonāru, tad par bagātu pavisam noteikti, kuriem ir bijušas vajadzības pēc konkrētām mašīnām, labiem apartamentiem un zināmiem zīmoliem. Jo vairāk domāju, jo vairāk apzinos, ka šie ļaudis savā būtībā ir mazliet nelaimīgi. Viņu ceļa mērķis ir nauda. Man nauda ir līdzeklis mērķa sasniegšanai. Varbūt tāpēc neesmu sadūrusies uz ērkšķiem.»

Lilita sāka strādāt 14 gadu vecumā, strādāja vasaras laikā. Pirmā darba vieta bija reanimācijas nodaļa vienā no valsts lielākajām slimnīcām. Tur Lilita baroja pacientus, mainīja pīles un mazgāja stobriņus. «Vēlāk man ļāva mainīt pārsējus, tad es jutos kā īstens mediķis. Reiz pie mums atveda sadurtu jūrnieku. Puisis bija noasiņojis, tomēr pie samaņas. Kamēr griezu drēbes, viņš asiņainiem pirkstiem izvilka no kabatas žūksni naudas un, dodams to man, teica: «бери, только не дай мне умереть (‘Ņem, tikai neļauj man nomirt.’).» Tā bija mana pirmā mācību stunda – ir situācijas, kurās naudai vairs nav nekādas nozīmes.»

Līdz ar studiju uzsākšanu Lilita sāka strādāt arī skolā. Paralēli tam viņa pasniedza angļu valodu pieaugušajiem. Lilita secina: «Jo mazāk domāju par naudu, jo vairāk tā pie manis turējās. Un otrādi. Kad sāku satraukties par finansēm, nācās pasvīst, lai vismaz kaut ko nopelnītu. Tā bija mana otrā mācību stunda. Nauda ir kā sieviete – jo mazāk tai pievērš uzmanību, jo vairāk tā riņķo ap tevi, un jo vairāk tu vēlies to iegūt, jo vairāk tā klīrējas

Nauda ir jāpelna un jātērē ar atbildību un izpratni

Lilita nav no tām, kas gaužas par krīzi, drīzāk otrādi – viņai patīk šodienas laiks. «Tas mums uz lietām liek paraudzīties citām acīm. Pirms pieciem vai sešiem gadiem cilvēki bija pazaudējuši realitātes izjūtu – nauda sāka zaudēt savu primāro vērtību un kļuva teju par brokastu galda sastāvdaļu. Mana pārliecība ir tāda, ka nauda ir jāpelna. Pavisam nopietni, ar lielu atbildības sajūtu un izpratni. Tā nedrīkst iekrist cilvēka makā tāpat vien. Nauda ir atalgojums par padarīto, tādēļ – kā strādāsim, tā pelnīsim. Jā, noteikti ir situācijas, kad cilvēki nespēj atrast darbu, nespēj sagrabināt ikdienas vajadzībām trūkstošos latus, bet tad es sev jautāju – kāpēc? Kas ir tas sliktais un ļaunais, kas liedz to darīt – darba vietu trūkums vai mūsu nespēja atbilstoši piedāvāt savas zināšanas un prasmes, valsts nolaidīgā attieksme pret cilvēkiem vai tomēr mūsu bezdarbība?

Foto: istockphoto.com

Piekrītu, vidējais atalgojums valstī ir zems, tomēr kopējā situācija nav ar mīnusa zīmi. Joprojām ir virkne lietu, par ko tērējam nejēdzīgi daudz. Mēs atstājam rozetēs telefonu lādētājus, mazgājam traukus lielajā elektroenerģijas rijējā – trauku mazgājamajā mašīnā. Mēs apgaismojam istabas arī tad, ja tajās neviena nav, un bezjēdzīgi virinām ledusskapja durvis. Mēs ieejam veikalā un vidēji pārtērējam trīs latus katrā iepirkšanās reizē. Mēs jau sen vairs kā neaudzējam uz palodzes zaļumus, neņemam grāmatas no bibliotēkām un nerēķinām, cik kartupeļu būtu jānovāra, lai pēc pusdienu paēšanas nekas nebūtu jāizmet ārā. Protams, ne visi.

Jā, bija laiks, kad arī es lepni baudīju sava darba augļus un neskaitīju santīmus. Tomēr arī tad bija skaidrs – ilgi tas tā neturpināsies. Pienāca diena, kad man līdz algai bija 15 dienas un LVL 10, suns un bērns uz rokām. Un tad es apsēdos un sapratu – man nav variantu, mums ir jāizvelk. Izvilkām, taču tā bija pēdējā reize, kad es biju finansiālā kraha priekšā. Toreiz es saņēmu trešo mācību stundu – cieni naudu, un tā cienīs tevi.

Es pārtraucu bezjēdzīgos tēriņus un sāku rēķināt. Izrādījās, ka mēnesī pārtērēju apmēram pusi no savas algas. Būtībā es vienkārši izmetu naudu miskastē – gan pārtikas, gan ūdens, gan elektroenerģijas dēļ. Tāpēc vien es nekļuvu par taupīgu nūģi, kas dzīvoja A. Brigaderes Sīkstuļa cienīgu dzīvi, es vienkārši sāku cienīt un skaitīt naudu.»

Foto: istockphoto.com

Kad vēlāk vērsos pie darba devējiem, piedāvāju to, kas iespējamajam darba devējam tajā brīdī bija nepieciešams. Pirms intervijām ļoti gatavojos. Vienmēr eju ar pārliecību, ka daru visu, lai darbu dabūtu, un, ja nesanāks, tā tam ir jābūt. It kā vieglprātīgi, bet uzskatu, ka nekad nevajag baidīties no neveiksmes. Ja cilvēks ir gana daudz ar sevi strādājis, tad viena neizdošanās bruģē ceļu gaidāmajai veiksmei.

Lai būtu pārliecināta par sevi, vispirms apzināju, ko varu piedāvāt. Es pārvaldu svešvalodu, man ir diezgan labas analītiskās prasmes, diezgan laba rakstu valoda, nesliktas oratora dotības, pārzinu datoru, labi orientējos Vecrīgā un citās pilsētas skaistākajās vietās, un man ir labi rezultāti apmācības procesa realizācijā. Tātad es varu ne tikai mācīt un tulkot, bet arī koriģēt, veidot un vadīt prezentācijas, nodrošināt gida pakalpojumus, pārrakstīt tekstus, ievadīt informāciju, veidot rubrikas un strādāt ar bērniem un pieaugušajiem. Tātad no vienas vai divām prasmēm es radīju veselu iespēju rindu.

Ieraudzīt darba iespējas un gudri sevi pārdot darba devējam

Kad līdz algai bija vēl krietns laiciņš, izeju no situācijas Lilita redzēja divos veidos – vai nu aizņemoties, vai ātri nopelnot. «Pirmo ātri vien atmetu, jo man šķita neiedomājams kauns, ka sieviete ar divām rokām, divām kājām un galvu uz pleciem kādam lūgs naudu. Varbūt to var saukt par negatīvu lepnumu, bet es nespēju lūgt aizdot naudu. Izmantoju otro iespēju. Pie mums Zolitūdē ir tirdziņš. Aizgāju pie tirgus direktores un piedāvāju par nelielu atalgojumu nomazgāt divpadsmit logus visām būdiņām un kafejnīcai. Viņa piekrita. Nomazgāju visus logus vienas nakts laikā, ar kabatas bateriju zobos. No rīta gāju uz skolu vadīt stundas. Tajā pašā dienā saņēmu piedāvājumu iztulkot divas DD anotācijas par tūlītēju samaksu. Izdarīju, un izvilkām.

Nākamais solis – to visu uzrakstīt. Man bija uztaisīti portfolio. Vienā es iekļāvu apmācību ar visiem iespējamajiem piedāvājumiem un programmām, otrā aprakstīju tulkošanu – nozīmīgākos tulkojumus, atsauksmes, tempu un citas būtiskas lietas; trešajā es izveidoju prezentatīvo prasmju mapi ar biznesa etiķeti utt. Tā arī devos uz darba intervijām. Ne tikai atbildēju uz jautājumiem, bet katru atbildi papildināju ar reālu materiālu.»

Lilitas galvenā doma ir nedoties pie darba devēja kā ciemiņam – skaistiem nadziņiem un labu grimu. Darba devējs pērk darbinieku, un cilvēkam ir jāpierāda, ka aiz skaistās ārienes slēpjas tikpat skaista iekšiene.

Netērēt nevajadzīgajam un netaupīt ģimenei svarīgajam

Mēdz teikt, ka naudas nekad nepietiek un jo vairāk tu pelni, jo vairāk tev jāpelna, tomēr Lilitai uz to ir savs skatījums. «Jā, mēs dzīvojam 21. gadsimtā, kas ir komforta un tehnoloģiju laikmets. Tomēr ir viena lieta, ko derētu paturēt prātā – mēs drīkstam tērēt tikai to, ko nopelnām ar savām zināšanām, darbu un pieredzi.

Foto: istockphoto.com

Mēs nevaram iztērēt to, kas mums nepieder. Tad kādēļ raizēties par to, kā nav, ja varam priecāties par to, kas ir, un virzīties pretī tam, ko vēlamies iegūt? Virzīties mērķtiecīgi, godīgi un ar prātu, laiku pa laikam atverot maku un zinot, ka slēptajā kabatiņā ir noglabāts lieks lats. Savu latu, pakavu, jau labu laiku glabāju šādā kabatiņā.

Katram ir sava recepte, mana ir pavisam vienkārša – netērēt naudu nevajadzīgajam un netaupīt lietām, kas man un manai ģimenei ir svarīgas.»

Katram ir savi ieteikumi, jo viens spēj atteikties no kaviāra, cits no šuvējas pakalpojumiem, vēl kāds no kabeļtelevīzijas vai automašīnas. Viens nomainīs «Audi» pret velosipēdu, cits iepazīs brīnišķīgo zupu pasauli, vēl kāds vasaras beigās sāks gatavot saldētas ogas, lai ziemā dārgos našķus varētu aizstāt ar ogu krēmu vai plātsmaizi.

Runājot par zupām, Lilitai ir sava īpašā Bada zupas recepte. Tās pašizmaksa četrām porcijām ir LVL 1,50. Tai nepieciešami:

  • desmit sīpoli (~ LVL 0,40);

  • liels burkāns (~ LVL 0,05);

  • 0,5 kg liellopu gaļas kauliņu (tirgū ~ LVL 0,50);

  • ēdamkarote margarīna, ēdamkarote sviesta, sāls, timiāns, četras rikas iepriekšējās dienas baltmaizes, 100 g rīvēta siera (viss kopā ~ LVL 0,45).

Pagatavošana:

Margarīnā apcep sīpolu gredzenus, līdz tie kļūst gandrīz caurspīdīgi. Pārkaisa ar garšvielām un pārlej ar iepriekš uzvārīto buljonu. Uz mazas liesmas vai arī 50–60 oC karsē buljonu apmēram 40 minūtes (vislabāk stundu). Apkaltušo maizi sagriež gabaliņos un apcep sviestā, līdz tā kļuvusi zeltaina. Zupu lej bļodiņās, pārkaisa ar maizes grauzdiņiem un sieru.

Lilita jautā: «Tu pamanīji? Jā, tā ir slavenā franču sīpolu zupa! Viens no pasaulē iecienītākajiem franču virtuves šedevriem. Ne tīģergarneles, ne zosu akniņas, ne teļa kaulu smadzenes, bet gan visvienkāršākā sīpolu zupa! Un tā ir mana ceturtā mācība, ko apguvu – labas un kvalitatīvas lietas var iegūt, iztērējot pavisam nelielu naudas summu.»

Mājās gatavoti kārumi Rēķinu apmaksāšana bankā vai pastā
Vasaras labumi saldētā veidā Produkti, kuru taras vērtība veido lielu daļu no cenas
Ekonomiskās spuldzes Stand-by režīms elektroierīcēm
Pašrocīgi darinātas dāvanas Tikko atvērtu lielveikalu drudzis
Latvijas apceļošana Pārāk daudz sadzīves ķīmijas
Mājās veiktas skaistuma procedūras Sildītāji
Sezonas preču izpārdošana Plastmasas maisiņi veikalā
Iepirkumu saraksti Kredītkartes limita pārtēriņiem
Bezmaksas sportošana svaigā gaisā Sulas un limonādes
No interneta sūtītas īsziņas Preses izdevumu abonēšana

Ar Lilitu sarunājās Iveta Rozentāle

Citi noderīgi raksti

Ģimene, nauda un finanšu sānsoļi

100 padomi, kā ekonomēt savās mājās

Par finansēm un ar to saistītām tēmām dalieties pieredzē un viedokļos Cāļa forumos

Naudas lietas

Likumi un pabalsti