Saimniecība

Otrais krīzes vilnis un ģimenes budžets

Šo gadu sagaidot, ne Valsts prezidents, ne Ministru prezidents neteica uzmundrinošu Jaunā gada uzrunu, bet gan brīdināja, ka grūtības vēl nav beigušās. Arī ekonomisti brīdina, ka pirmajam krīzes vilnim sekos otrais krīzes vilnis. Tāpēc Cālis.lv sarunājās ar ekonomistu un grāmatu «Kapitālisms bez grima» un «Cita ekonomika» autoru Aigaru Plotkānu, lai uzzinātu, vai mums jāgatavojas otrajam krīzes vilnim, kāds tas būs un ko varam darīt, lai sagatavotos un ne tikai saglabātu ģimenes budžetu, bet to pat uzlabotu.

Krīzes viļņi kā cunami

Ar krīzi ir tāpat kā ar cunami – pēc pirmā lielā viļņa seko nākamie, kas ir mazāki. Bet var būt arī otrādi – pirmais vilnis ir tikai brīdinājums, pēc kura nāk otrs, kas ir smagāks. Nekad nevar zināt, kā būs, it īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Var izteikt tikai prognozes. Tomēr Aigars Plotkāns norāda – pēc visa spriežot, otram vilnim ir jābūt. Cik tas būs liels, ir atkarīgs no ļoti daudz un dažādiem faktoriem citās valstīs. Diemžēl cilvēki Latvijā šajā ziņā ir absolūti situācijas ķīlnieki, jo mūsu rīcība diezgan maz ietekmē kopējo pasaules ekonomisko situāciju.

Foto: istockphoto.com

Interesanti, ka «Krājbankas» krahs un «Swedbank» ažiotāža nāca par labu naudas apritei, jo daļa cilvēku, kas no bankas izņēma naudu, to nevis noguldīja citur, bet iztērēja, palielinot mazumtirdzniecības apgrozījumu. Šāds apgrozījums pat krīzes situācijā ir nepieciešams, lai sistēma varētu darboties. Kapitālismā ir jābūt arī zināmai devai optimisma, lai nebūtu tā, ka cilvēki sāk pārlieku daudz taupīt un vispār netērē naudu, jo kapitālisms kā iekārta nevar pastāvēt, ja naudu tikai krājam un netērējam. Turklāt, līdzko tērējam mazāk, to var uzskatīt par krīzi. Tāpēc arī valsts zināmā mērā mēģina uzturēt optimismu. Protams, dzīves kvalitātes uztvere ir subjektīva. Uzskats par to, vai dzīvojam labi vai slikti, ir subjektīvs.

Šobrīd pēc statistikas datiem 87 % cilvēku ir grūtības nomaksāt nepieciešamos rēķinus. Tas nenozīmē, ka šie cilvēki nemaksā, tomēr ir kārtīgi jāpiedomā un jārēķina, lai par visu varētu samaksāt. 13 % cilvēku pelna pietiekami vai ir izveidojuši uzkrājumus, tāpēc maksājumus var veikt mierīgi, bez satraukuma un galvas lauzīšanas. Tomēr arī šiem cilvēkiem uzkrājumi reiz beigsies, un otrais krīzes vilnis, visticamāk, palielinās to cilvēku skaitu, kuriem būs grūtības ar maksājumu veikšanu.

Latvijā šobrīd ir ekonomikas tendence, ko sauc par divu ātrumu attīstību. Viens ātrums ir tiem, kuri strādā nozarēs, kas orientētas uz eksportu, viņiem arī mūsdienās klājas labi un darba apjoms un ienākumi tikai palielinās. Savukārt valsts sektorā strādājošajiem ienākumi samazinās, turklāt arī 4 % inflācija nozīmē pirktspējas samazināšanos. Šogad cilvēkiem jārēķinās arī ar nekustamā īpašuma nodokļa un degvielas cenas pieaugumu, tas arī ietekmē ikdienas izmaksas.

Pirmais krīzes vilnis cilvēkus ir norūdījis

Ekonomists norāda, ka pirmais krīzes vilnis cilvēkus ir norūdījis, tāpēc nav sagaidāma tik histēriska reakcija uz notiekošo, jo tagad ir grūti ar kaut ko pārsteigt. Jau tagad cilvēki daudz ko ir pārkārtojuši, pārskatījuši savus izdevumus un ienākumus, apdomā pirkumus, iesaistījušies mantu apmaiņā, palīdz cits citam, aktivizē sociālos tīklus, līdz ar to iepērkas izdevīgāk un pārdomātāk.

Cilvēkiem būtiskākais jautājums – ko darīt un kā rīkoties tālāk? Aigars Plotkāns skaidro, ka svarīgākais ir uz ekonomisko situāciju skatīties ilgtermiņā un saprast, ka nav gaidāms agrs pavasaris. Jārēķinās vismaz ar pieciem, sešiem gadiem. To sauc par L-veida scenāriju – ir bijis straujš kritums, un ir ļoti lēna izaugsme. Lēcienu šobrīd noteikti nevaram gaidīt. Tas nozīmē, ka visam, ko darām ģimenē un mājās un ko pērkam, ir jābūt ar ilgtermiņa redzējumu. Par pirkumiem ir jādomā kā par investīciju. Pērkot mašīnu, pirkums rūpīgi jāpārdomā no dažādām pozīcijām: kāds ir degvielas patēriņš, rezerves detaļu izmaksas, iespējas to ar laiku pārdot u. tml.

Vienmēr ir iespējams ietaupīt uz pārtiku. Cilvēkiem šādās situācijās mainās ēšanas paradumi. Šobrīd daudzi cilvēki, kuriem pat nav naudas problēmu, tik un tā izvēlas iet nevis uz kafejnīcu, bet uz darbu ņemt līdzi salātus, paši gatavot kafiju. Tāpat cilvēki iekopj dārziņus, audzē dārzeņus, veido uzkrājumus ziemai. Ekonomists norāda – ir jūtams, ka cilvēki un viņu paradumi kopumā mainās.

Cilvēki arī apzinās skarbu patiesību – nevar atļauties slimot. Savā ziņā cilvēks sevi psiholoģiski noskaņo būt veselam un darba spējīgam. Cilvēkam šajā ritmā ir jāmāk atpūsties, jo, tāpat kā mašīnu nevar ilgstoši ekspluatēt uz maksimālu jaudu, arī cilvēkam ir vajadzīga rezerve, atpūta, brīdis, kad sakārtot domas. Ja cilvēks spēj tam atrast laiku, viņš spēj risināt arī esošo situāciju. Jāprot būt stiprākiem un spējīgākiem, to prasa un māca šis laiks. Cilvēkam ir spēja pielāgoties konkrētai situācijai, tāpēc no katras situācijas ir iespējams iegūt un mācīties ko pozitīvu.

Finanšu un sociālais drošības spilvens

Šajā laikā ir būtiski, lai cilvēkam ir vismaz neliels finanšu un sociālais drošības spilvens, ko nepieciešamības gadījumā izmantot. Šis ir laiks, kad ļoti svarīgas ir savstarpējās attiecības. Nedrīkstam norobežoties un ierauties savā čaulā, jābūt atvērtiem un izpalīdzīgiem gan pret ģimeni, gan draugiem. Nav jāveido tikai finansiāli uzkrājumi, var veidot arī ziemas krājumus, kas vēlāk būs labs atbalsta punkts. Protams, vajag domāt par finansiālajām rezervēm, tāpat arī par savu kredītspēju.

Nav nepieciešams obligāti aizņemties, bet ir labi, ja nepieciešamības gadījumā tāda iespēja ir – vai no bankas, vai no kāda drauga. Aizņemties var tad, ja ziniet, ka netiks kavēti ikmēneša maksājumi bankai vai parāds draugam tiks atdots laicīgi un tiks saglabātas labas attiecības. Cilvēki arī mūsdienās ne tikai ņem, bet dod – nodod asinis, ziedo labdarībai, atdod mantas, kas citam ir nepieciešamākas, šķiro atkritumus. Joprojām darbojas princips «dots devējam atdodas». Ja mēs uzturam labas attiecības, darām labus darbus, tad nepieciešamības gadījumā kāds palīdzēs arī mums. Paaudžu kooperācija nāk jau no seniem laikiem – tiek dalīta pajumte, sniegti padomi vai izklāstīta pieredze, vajadzības gadījumā cilvēki viens otram palīdz fiziski, sociāli, morāli vai finansiāli. Pozitīvi, ka sākam to novērtēt.

Cilvēki arvien pārvērtē savas vērtības: kas ir svarīgs, par ko ir vērts priecāties – par mazām lietām, par nelielām uzvarām, par šodienu, kas nodzīvota, par savu ģimeni un draugiem? Nauda ir būtisks aspekts mūsu dzīvē, tomēr ne tikai ceļojums uz ārzemēm spēj mūs darīt laimīgus. Ja tomēr ceļojums rada gandarījumu, tad cilvēks iemācās atrast sev pieņemamu un izdevīgu variantu, nevis maksā dārgāko cenu.

Papildu izglītība vai savs bizness ģimenes budžeta uzlabošanai

Izglītība ir cilvēka kapitāla vērtības mērs, ja vien cilvēks savā dzīvē to izmanto. Izglītība var būt iespēja, ja to prot izmantot. Latvijā ir lielākais studējošo skaits uz kopējā iedzīvotāju skaita, tomēr 50 % cilvēku nestrādā apgūtajā profesijā. Svarīgs ir mērķis, kāpēc cilvēks izglītojas. Tam nevajadzētu būt ziņkāres dēļ vai vienkārši tāpēc, ka citi tā dara. Ir jābūt idejai, mērķim, kāpēc tieši šī izglītība un specialitāte ir nepieciešama. Savā ziņā izglītošanās var būt kā antidepresants, jo tā ir iespēja satikt citus cilvēkus, apmainīties domām, ir jāveic noteikti uzdevumi, kas mobilizē, rodas jauni mērķi. Tomēr ne vienmēr ir nepieciešams iegūt papildu izglītību, lai cilvēks kļūtu gudrāks, var mācīties darot vai apgūt zināšanas pašmācības ceļā.

Joprojām Latvijā ir grūtības atrast labus speciālistus, profesionāļus. Dažkārt ir labi cilvēki, kuri neprot sevi pārdot. Krīzes situācija ir īstais brīdis, kad aiziet no nīstama, nemīlama darba un mesties kaut kur citur. Pēc principa – ja ne labāk, tad citādāk. Tas, iespējams, liekas dīvaini, bet atrast labu pārdevēju vai labu oficiantu, vai bārmeni ir grūti. Dažkārt nav nozīmes izglītībai vai pieredzei, bet gan cilvēciskajām īpašībām, cilvēka iekšējai motivācijai, vēlmei mācīties.

Krīzes situācijā ir cilvēki, kam nolaižas rokas. Savukārt citiem galva sāk strādāt, un viņi realizē fantastiskas idejas, daudzi uzsāk un attīsta savu biznesu. Cilvēkiem ir milzīgs potenciāls, kas miera periodā bieži vien netiek izmantots. Ja cilvēks spēj nopelnīt 200 latu, viņš spēj nopelnīt arī 210 latus, un ja viņš spēj nopelnīt 210 latus, tātad var arī vairāk. Cilvēka spējām un iespējām nav robežu. Daudzi sāk domāt kā uzņēmēji, jo ne vienmēr pelnīt vairāk nozīmē strādāt vairāk. Tā ir uzņēmēja domāšana.

Cilvēkam jāmāk ieslēgt piekto ātrumu, lai sasniegtu vēlamo. Piektais ātrums ir katrā no mums. Lai kaut ko sasniegtu, ir jāsper pirmais solis, ir jātic sev. Tad cilvēks varēs veikt savu ceļu un priecāties par sasniegto, par mazajām uzvarām, kas ved pie lielās uzvaras. Turklāt apziņa, kad esi spējis pārvarēt grūtības, ir fantastiska. Cilvēkam ir nepieciešama optimisma deva un ticība savām spējām. Reizēm gribas nedomāt, tomēr tajā pašā laikā ir laba sajūta kāpt kalnā un izjust uzvaras garšu par sasniegto. Cilvēkam ir dotas smadzenes, lai viņš varētu domāt un atrast risinājumus. Daļai cilvēku vajag skarbu pamudinājumu, lai atklātu savu potenciālu un savas spējas. Šim laikam ir arī pozitīvā puse – cilvēks saprot, ka viņa iespējas ir lielākas, nekā viņš pats domājis.

Iveta Rozentāle

Citi noderīgi raksti

Ģimene, nauda un finanšu sānsoļi

100 padomi, kā ekonomēt savās mājās

Par finansēm un ar to saistītām tēmām dalieties pieredzē un viedokļos Cāļa forumos

Naudas lietas

Likumi un pabalsti