Soli pa solim līdz finansiālai neatkarībai
Cālis.lv turpina iesākto tēmu par reālu cilvēku pieredzi savas finansiālās neatkarības nodrošināšanā. Stāstām par soļiem, kas veicami, lai cilvēks kļūtu finansiāli neatkarīgs, un par to, kādas ir iegūtās atziņas, vērojumi, pieredze, saskaroties ar dažādām finanšu situācijām dzīvē.
Šoreiz uzrunājām 29 gadus veco Sindiju Čaiku, kura ir ieprecējusies cēsniece un divu pirmsskolas vecuma bērnu māmiņa. Kopš pirmā bērniņa piedzimšanas Sindija strādā mājās. Viņa tulko dažādus tekstus. Pārsvarā tie ir juridiski saraksti, līgumi, taču mēdz būt nepieciešamība tulkot diplomdarbus pedagoģijā vai televīzijas veikala reklāmas.
Šobrīd Sindija ģimenē ir galvenā pelnītāja, jo viņas alga sastāda 80 % no ģimenes budžeta. Līdz ar to jaunā sieviete ir uzņēmusies veikt ikmēneša rēķinu nomaksu, savukārt vīra ienākumi sedz benzīna izmaksas, kā arī tiek izmantoti pārtikas iegādei.
Visefektīvākā sava darba reklāma – cilvēku ieteikumi
Šobrīd Sindija par darba trūkumu nevar sūdzēties, jo savu darbu dara ļoti atbildīgi un ātri, tāpēc klienti arvien viņu uzmeklē. Pirmie klienti, kuri šobrīd jau daudzus gadus ir pastāvīgi, tika piesaistīti ar mutisko reklāmu.
«Mana māsa visiem, kas bija ieinteresēti klausīties, stāstīja, ka es tulkoju dažādus tekstus, esmu ieinteresēta izskatīt jaunus piedāvājumus (lai gan tobrīd man nebija citu piedāvājumu), esmu pedantiska un strādāju ne tikai kvalitatīvi, bet arī ātri. Māsa vēl piesolīja atlaides pirmajiem tulkojumiem. Arī es pati sevi reklamēju visur, kur vien var – sociālajā tīklā, skolā (augstskolā pie ziņojuma dēļa biju pielikusi pašas rakstītu sludinājumu), pasākumos un sarunās ar paziņu paziņām. Pamazām sāka rasties pirmie klienti, un man bija reklāma «no mutes mutē».»
Reti kad Sindijai gadās kādi klusuma periodi viņas darbā. Tomēr, ja darba apjoms kādreiz kļūst mazāks un līdz ar to arī ienākumi, viņa droši sevi atkal reklamē un palūdz to darīt arī saviem draugiem un paziņām. Sindija pati intensīvi interesējas par iespējām gan internetā (draugiem.lv, Twitter, ss.lv), gan vietējos laikrakstos. Sindija teic, ka iespējas pie viņas vienmēr atnāk, jo galu galā – kas meklē, tas atrod.
Tomēr izrādās, ka tulks nav Sindijas bērnības sapņu profesija, jo kādreiz viņa vēlējās kļūt par skolotāju. Tomēr pamatskolas beigu gados svešvalodu skolotāja uzcītīgajā skolniecē rosināja aizvien pieaugošu interesi par valodu apgūšanu tālākajās skolas gaitās. Tāpēc, tuvojoties pamatskolas beigām, Sindija visiem teica, ka vēlas kļūt par tulku.
«Taču vidusskolas gados no lielā studiju piedāvājuma apjuku un īsti vairs nesapratu, ko nākotnē vēlos studēt, kādu profesiju iegūt. Tāpēc paklausīju tēva padomam studēt tiesību zinātni. Lai arī šajā jomā nepraktizēju, arī tur iegūtās zināšanas noder.
Tagad esmu atgriezusies pie tulka profesijas, jo šis darbs realizē manas spējas un talantu. Darbs man patīk, lai arī tas nav mans sirds darbs. Esmu sapratusi, ka man patīk strādāt mājās. Es nemaz negribētu sēdēt birojā astoņas stundas no vietas (arī to esmu savulaik pamēģinājusi). Zinu, ka man un manai ģimenei, īpaši mazuļiem, vislabāk ir, ja varu strādāt mājās. Liels ieguvums darbam mājās ir tas, ka pati varu plānot savu laiku un darbus, bet tajā pašā laikā varu būt blakus saviem bērniem, ik dienas redzēt viņu attīstību, neko nepalaist garām.»
Neatsverami ir papildu ienākumi
Sindijai saviem bērniem ļoti patīk iegādāties skaistas un praktiskas drēbes un attīstošās mantas. Tomēr no drēbēm bērni ātri izaug, un arī mantas katram vecumam ir dažādas. Tāpēc nederīgās mantas regulāri tiek pārdotas. Rezultātā papildu ienākumi ir regulāri, tomēr svārstīgi apjoma ziņā.
- Foto: istockphoto.com
Neregulārus un nelielus ienākumus nes arī peļņa par kosmētikas «Avon» konsultantes darbu. Šo peļņu Sindija izlieto kosmētikas un parfimērijas iegādei visai ģimenei. Viņa uzskata, ka arī šis ienākumu avots ir vērā ņemams, jo nav jāizdod papildu līdzekļi kosmētikas iegādei veikalos.
Pagaidām vēl ik mēnesi māmiņa saņem arī ģimenes pabalstu jeb bērnu naudu, kas par abiem bērniem kopā ir LVL 16. «It kā summu varētu uzskatīt par mazu, tomēr tā ir vērā ņemama. Ar to naudu samaksāju par vecākā bērna ikmēneša pulciņiem, kā arī par baseina apmeklējumu, par teātra izrādēm vai citiem salīdzinoši lētiem izklaides pasākumiem mūsu pilsētā»
Saldā peļņa no noguldījumiem
Sindijas regulāros ikmēneša ienākumus veido arī procenti no noguldījumiem. Tomēr tas nebija ne vienas nedēļas, ne mēneša, ne gada jautājums. Savulaik Sindija veiksmīgi ieguldīja naudu vienā no galvenajiem Šveices saldumu lielražotājiem, un pēc vairāk nekā četru gadu ilgas gaidīšanas šis ieguldījums sācis nest peļņu.
«Runājot par noguldījumiem. Ilgu laika posmu visādi izdomājos, ko darīt, lai man vienmēr būtu stabili papildu ienākumi. Sākumā meklēju interesējošu informāciju laikrakstos, žurnālos, grāmatās, kur rakstīts par finansēm un noguldījumiem. Apstaigāju arī visas vietējās bankas, interesējos par noguldījumu veidiem, risku, nosacījumiem.
Apjautājos savai draudzenei, kas tobrīd studēja kursos saistībā ar nekustamajiem īpašumiem, jo zināju, ka viņa papildu apgūst arī mikroekonomiku un makroekonomiku. Viņa man iedeva lasāmvielu – kursu materiālus. Pamazām apguvu pamata zināšanas par to, kur un kā izdevīgāk ieguldīt uzkrāto naudu.
Sākumā bija doma par nekustamā īpašuma iegādi, bet es instinktīvi kavējos, baidījos un galu galā neko neiegādājos. Un mana intuīcija mani nepievīla. Kā vēlāk pierādīja Latvijas un vispār pasaules ekonomiskais kritums nekustamo īpašumu tirgū, tas būtu bijis aplams solis.
Tad kādu laiciņu es pierimu, vairs alkatīgi nemeklēju neko. Un tad it kā nejauši man radās iespēja ieguldīt naudu vienā no vadošajām Šveices bankām. Sākumā kā bērna pilngadības depozītu, pēc neilga laika piedāvāja atvērt krājkontu, un tad jautāja, vai man ir interese nelielus līdzekļus atvirzīt kādu akciju daļu iegādei tolaik strauji plaukstošā saldumu koncernā. Es piekritu.
Sākumā gan nedaudz vīlos, jo biju cerējusi, ka mani ienākumi uzreiz nesīs lielo naudu. Bet nekas uzreiz, protams, nenotika. Tikai apmēram pēc četriem gadiem es sāku pelnīt no saldajām akcijām. Pirms tam man bija jāpārdzīvo liels stress koncerna pasludinātā bankrota dēļ. Pēc tam sekoja atvieglojums – manas akcijas veiksmīgi bija pārvirzītas uz meitas uzņēmumu, kas vēlāk izveidojās par atsevišķu ražotni ar citu nosaukumu.
Man šajā saldajā peļņā lielākais paldies jāsaka manam labajam, uzticamajam draugam. Viņš man palīdzēja no tīras sirds pateicībā par to, ka vienmēr esmu viņu viesmīlīgi uzņēmusi, kad vien viņš bijis mūsu valstī, un atklājusi viņam biznesa iespējas Latvijā, neko neprasot pretī. Viņš un viņa ģimene man gribēja palīdzēt iegūt dzīvē zināmu stabilitāti un iepazīstināja mani ar personu, kas darbojās saldumu lielražotāja valdē. Tā es tiku pie lieliskās izdevības. Un, pārzinot juridisko pusi – notāra darbu, līgumu veidošanu utt., – ko savulaik apguvu tēta ievirzītajās studijās, naudas ieguldīšana svešā valstī un svešā uzņēmumā man nelikās pārāk sarežģīta un tāla.»
Katru dienu vismaz vienu soli finansiālai labklājībai
Sindijas ikdienas moto ir «katru dienu kaut vai vienu». Tas nozīmē – katru dienu jāveic kaut viens mazs solītis savas finansiālās labklājības labā. Šis moto viņai palīdz sabalansēt un uzlabot savu un ģimenes finansiālo stāvokli.
Aktīvā sieviete novērtē, ka ir uzkrājusi ļoti labas zināšanas finanšu jomā, gan makro-, gan mikroekonomikā. Viņa arī uzmanīgi seko jaunumiem par pasaules ekonomisko situāciju, līdz ar to cenšas nepieļaut kļūdas vai nepalaist garām izdevīgus piedāvājumus, lai uzlabotu savu un ģimenes labklājību.
- Foto: istockphoto.com
Sindiju joprojām aizrauj pasaules lielo finansistu autobiogrāfijas, kur aizvien atrod kādu labu, noderīgu ieteikumu, plānojot un novirzot savas finanses. «Man piemīt talants plānot gan savu laiku, gan naudu, gan nākotni. Bet ar pliku talantu ir par maz, jo man piemīt arī zināma slinkuma deva, kuru pārvarot, es spēju daudz vairāk, nekā biju domājusi. Tātad atliek tikai sarosīties, pārvarēt slinkuma komforta zonu, un viss notiks!
Lai pārvarētu savu slinkumu vai vienkārši slinkās dienas, manī nostrādā apziņa – ja darbs ir steidzams, tas ir jāpadara, vienalga, vai to pasūtījis pastāvīgais vai jauns klients. Es netaisos riskēt ar savu profesionālo reputāciju. Tāpēc saņemos un sēžos pie datora. Visus ģimenes locekļus, kas tobrīd ir mājās, sūtu ārā no savas darba telpas – virtuves. Uztaisu melnu, rūgtu, uzmundrinošu kafiju un ķeros klāt darbiem. Es parasti saplānoju savu darba laiku. Ja vīrs ir darbā, strādāju, kamēr vecākais bērns ir dārziņā un jaunākais guļ diendusu, vai arī, kad abi mazie guļ nakts mieru (no 20:00). Vēl strādāju, kad vīrs mājās un var ar bērniem padzīvoties.
Ja gadās krīzes situācija, kad man atsūtīts steidzams darbs, bet bērni neguļ, turklāt vīrs ir darbā, bērniem uzlieku kādu garāku DVD ar multfilmu. Tā kā ikdienā bērni televizoru skatās ļoti minimāli, tad viņiem ir prieks par šādu iespēju. Bērnus brīdinu, ka man jāstrādā un nevajag traucēt, izņemot svarīgos gadījumos. Sagatavoju viņiem dzērienus un uzkodas, un mājās vismaz 30–60 minūtes ir man nepieciešamais miers un klusums.»
Neskaust otra naudu un naudu uztvert pozitīvi
Sindija naudu vienmēr uztvērusi tikai pozitīvi. Jau pusaudžu vecumā viņa saprata – ja naudai piedēvē pozitīvu enerģiju, tā vienmēr turas, ja negatīvu – tā izkūp. «Tādēļ nekad nesaku, ka man nav naudas. Labāk saku – es to paveikšu tad, kad man būs tam nepieciešamie līdzekļi. Turklāt nekad neskaužu citu naudu, bet priecājos, ja kādam veicas.»
Vēl Sindijai ir svarīgi dot desmito tiesu no saviem ienākumiem. Sindija pārsvarā to ziedo savas draudzes, baznīcas uzturēšanas vajadzībām, bet nereti arī kādai labdarības akcijai. «Uzskatu, ka tā arī ir – ja ziedo savu desmito tiesu no ikmēneša ienākumiem, tava manta plauks, bet, ja noskopojies un nedalies savā mantā ar tiem, kam tā vairāk vajadzīga, tava manta ies zudībā vai arī ātri saruks.
Uzskatu, ka katra labklājības stāvoklis ir atkarīgs tikai no paša. Mums, latviešiem, taču ir tāds čaklums mantots no senčiem. Tautasdziesmas par to dzied, un ārzemnieki aizvien slavē mūsu tautiešu čaklumu un centību svešumā. Tikai domāju, ka mūsu tautai skolā nav iemācītas dažas svarīgas lietas – drosme pajautāt palīdzību, drosme uzņemties risku un pārvarēt bailes kļūdīties.»
Sindijas desmit ieteikumi finansiālās labklājības uzlabošanai
Katru dienu spert vismaz kādu mazu solīti sava mērķa labā. Kaut vai internetā apjautāties paziņām, draugiem, piezvanīt kādai sen nedzirdētai draudzenei un apjautāties vai ielūkoties tīmekļa sludinājumu portālos vai vietējā avīzē.
Ik dienas sekot līdzi valsts ekonomikas ziņām, arī pasaules, vai nu televīzijā vai internetā.
Lubeņu vai kriminālromānu vietā sākt lasīt noderīgāku literatūru – veiksmīgu personību biogrāfijas, kaut vai viņu sarakstītu pašpalīdzības literatūru. Agri vai vēlu atradīsiet kādu noderīgu padomu.
Būt atvērtam jaunām iespējām. Ja kāds jums negaidīti piedāvā neticamas peļņas iespējas, neticībā uzreiz nenoraidiet viņu, bet palūdziet atsūtīt vairāk informācijas. Tādā veidā būs iespēja informāciju aplūkot mierīgā vidē un pašam izlemt – ir vērts vai nav konkrēto piedāvājumu pieņemt.
Nauda jāuztver kā pozitīva enerģija.
Priecājaties par citu panākumiem, nevis apskaudiet tos. Turklāt nebaidāties pajautāt veiksminiekiem, kā viņiem izdevies par tādiem kļūt, un jūs pats brīnīsieties, cik daudzi labprāt atbildēs.
Iemācieties pārvarēt kūtrumu, nemitīgi sev atgādinot savus mērķus. Kaut vai pie ledusskapja pielieciet paša veidotu kolāžu par to, ko vēlaties sasniegt.
Ja tomēr konkrētajā darbības laukā atkārtoti neveicas, tas nenozīmē, ka tā ir nepareizi izvēlēta sfēra, bet gan to, ka ir nepareizi izvēlēts ceļš uz to. Mainiet ceļu uz mērķi, nevis atsakieties no mērķa!
Nepārstājiet izglītoties! Neaizmirstiet, ka cilvēkam ik dienas nepieciešama arī garīgā barība un spēks. Vienalga, vai tā ir baznīca, meditācija vai joga, kas stiprina ticību sev un ceļam, ko esat izvēlējies.
Uzdrošināties! Jautāt, darīt, mainīt, sākt!
Iveta Rozentāle
Citi noderīgi raksti
Ģimene, nauda un finanšu sānsoļi
Nevis naudā, bet prasmē ar to rīkoties ir laime