Darba vai uzņēmuma līgums
Paziņa stāstīja, ka laimējies atrast darbu, bet priekšnieks vaicājis, vai viņa būtu ar mieru noslēgt nevis darba, bet uzņēmuma līgumu. Varbūt vēl kādam šis jautājums ir aktuāls, tāpēc pētīsim, ko tas nozīmē un kāda ir atšķirība starp darba un uzņēmuma līgumu. Mūs konsultē Valsts ieņēmumu dienesta Sabiedrisko attiecību daļas pārstāvji.
Uzņēmuma līgumu regulē Civillikums
Tiesiskās attiecības, kas izriet no uzņēmuma līguma, regulē Civillikums. Tas nosaka, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse par zināmu atlīdzību uzņemas izpildīt otras puses uzdotu pasūtījumu. Civillikums vispārīgi regulē arī darba tiesiskās attiecības, nosakot, ka ar darba līgumu viena puse uzņemas strādāt otras puses labā par atlīdzību. Civillikums arī nosaka, ka šie noteikumi attiecas uz visiem darba līgumiem, ciktāl likumos, kuros reglamentētas darba attiecības, nav noteikts citādi. Galvenais tiesību avots, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir Darba likums.
Galvenās uzņēmuma un darba līguma atšķirības
Salīdzinot likumus, var atzīmēt galvenās abu līgumu atšķirības.
Saistības mērķis. Darba līgumam – darbs vispār, uzņēmuma līgumam – kāds noteikts darba rezultāts. To noformē ar pieņemšanas un nodošanas aktu, kurā puses vienojas, ka darbs paveikts norunātajā apjomā, termiņā un kvalitātē. Šis akts ir pamats atlīdzības saņemšanai.
- Foto: istockphoto.com
Līguma puses. Darba līgumam – darbinieks un darba devējs, uzņēmuma līgumam –uzņēmējs un pasūtītājs.
Pušu tiesības un pienākumi. Noslēdzot darba līgumu, darbinieks pakļaujas darba devēja darba kārtības noteikumiem, viņam ir noteikts darba laiks, darba vieta, aprīkojums un lietošanā piešķirti darbarīki pienākumu veikšanai. Uzņēmējs pasūtījumu veic ar saviem materiāliem un darbarīkiem, pats nosaka darba laiku un vietu, uz savu atbildību darba veikšanu var uzticēt trešajai personai.
Darba drošība. Slēdzot uzņēmuma līgumu, pasūtītājs neatbild par nelaimes gadījumiem. Tas nozīmē, ka tam nav pienākuma rūpēties par personas drošību – veikt instruktāžu, novērtēt ar darbu saistītos riskus un attiecīgi sagatavoties vai nodrošināt ar aizsardzības līdzekļiem.
Garantijas. Darbiniekam pienākas atvaļinājuma nauda, atlaišanas pabalsts u. c., uzņēmējam nē.
Nodokļu maksāšana. Noslēdzot uzņēmuma līgumu, personai ir jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējam un pašai jāveic nodokļu maksājumi. Ja persona nav reģistrējusies, nodokļi ir jāietur ienākumu izmaksas vietā. Likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» izpratnē persona ir uzskatāma par darba ņēmēju, ja ir noslēgts uzņēmuma līgums un persona nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja.
Darba devējiem labāk patīk uzņēmuma līgumi
Darba devējam uzņēmuma līguma noslēgšana ir izdevīgāka. Tādējādi var ietaupīt uz darba vietas iekārtošanu, elektrības patēriņu, nodokļiem utt., ja fiziskā persona būs reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja.
- Foto: istockphoto.com
Tomēr lēmums par līguma veidu jums būtu jāpieņem kopīgi, vienojoties par darba apstākļiem, jo uzņēmuma līgums nedrīkst būt formāls, tam jāatbilst likumā paredzētajām pazīmēm.
No 2008. gada likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» ir noteiktas pazīmes, saskaņā ar kurām var konstatēt, vai persona ir pašnodarbinātais, kas veic saimniecisko darbību, vai arī šo statusu uzņēmums izmanto, lai samazinātu darbaspēka izmaksas.
Likuma 8. panta 2.2 daļā tiek uzskaitītas algota darba ņēmēja raksturīgākās pazīmes. Tās ļauj izvērtēt, vai persona ir algas nodokļa maksātājs vai saimnieciskās darbības veicējs un vai darba dēvējam ar personu ir jāslēdz darba līgums vai uzņēmuma līgums.
Pazīmes tam, ka jānoslēdz darba, nevis uzņēmuma līgums
Maksātāja ekonomiskā atkarība no personas, kurai viņš sniedz pakalpojumus.
Finansiālā riska neuzņemšanās gadījumā, ja darba izpildes vai zaudētu debitoru parādu dēļ netiek gūta peļņa.
Maksātāja iekļaušanās uzņēmumā, kuram viņš sniedz savus pakalpojumus. Iekļaušanās uzņēmumā šī panta izpratnē ir darba vai atpūtas vietas esamība, pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus un citas līdzīgas pazīmes.
Maksātājam pienākas faktiskās brīvdienas un atvaļinājums, kas ietekmē uzņēmuma iekšējo darba kārtību vai citu uzņēmumā nodarbināto fizisko personu darba grafiku.
Maksātājs strādā citas personas vadībā vai kontrolē, maksātājam darbu izpildē nav iespējas piesaistīt savu personālu vai izmantot apakšuzņēmējus.
Maksātājs nav pamatlīdzekļu, materiālu un citu saimnieciskajā darbībā izmantoto aktīvu īpašnieks. Šis kritērijs neattiecas uz personīgo autotransportu vai atsevišķiem personīgajiem instrumentiem, kas izmantoti darba uzdevumu izpildei.
Iveta Odiņa
Citi noderīgi raksti
Sagatavošanās darba intervijai
Ģimene, nauda un finanšu sānsoļi