Ķermeņa valoda jeb neverbālā komunikācija darba intervijā
Kā jūs uzvedaties darba intervijā? Gaidāt, kamēr jūs aicina apsēsties, vai pats izvēlaties krēslu un apsēžaties? Kā jūs atbildat uz jautājumiem – ātri un satraukti vai lēnām, apsverot katru vārdu? Jūsu ķermeņa valoda – manieres, žestikulācija – par jums var daudz ko pastāstīt. Ko tieši?
Neverbālā komunikācija – patiesāka par vārdiem
Pēc psihologu domām, neverbālās zīmes saskarsmē ir daudz svarīgākas nekā parastā valoda. Kāpēc?
- Foto: istockphoto.com
Pamatojoties uz pētījumiem, pēc ietekmes pakāpes uz sarunas biedru vai auditoriju līderis ar 55 % ir žestu un mīmikas izteiksmes līdzekļi, kamēr valodai ir tikai 7 %. Intonācijai, pauzēm, ieelpai u. tml. ir 38 % ietekmes. Tai pašā laikā neverbālie ziņojumi nereti ir pretrunā ar to, ko mēs izsakām ar vārdiem. Tādējādi mēs varam pazaudēt intervētāja uzticēšanos, jo vairums pieredzējušu un uzmanīgu intervētāju vairāk uzticas tam, ko pauž uzvedība un manieres, nevis vārdi.
Tā kā neverbālā komunikācija ir precīzāka un patiesāka par vārdiem, daudzi žesti un manieres var atmaskot mūsu iekšējo nepārliecinātību par sevi. Ar vārdiem var piemānīt, jo vārdiskie saziņas līdzekļi tiek lietoti mūsu apziņas līmenī, kamēr ķermeņa valoda, tai skaitā žesti, ir zemapziņas zīmju sistēma. Tos var slikti kontrolēt vai nevar kontrolēt vispār, tāpēc tie parāda mūsu patiesās jūtas un nodomus.
Pirmās darba intervijas minūtes
Jūsu novērtēšana sākas jau no brīža, kad esat ieradies uzņēmuma birojā. Tāpēc labāk ierodieties nevis tieši laikā, bet mazliet pirms, lai vēlreiz varētu iekšēji noskaņoties gaidāmajai sarunai. Ja intervētājs jāgaida, labāk neko neizņemiet no portfeļa, bet gan apskatiet uzgaidāmajās telpās pieejamos žurnālus. Tas liecinās par to, ka pirms stresa situācijām jūs protat atslābināties. Ja, jums ierodoties, sekretāre saka, ka intervētājs jūs jau gaida, ieejiet kabinetā tā, it kā jūs jau būtu savs cilvēks. Neklauvējiet un nelūriet pa durvju spraugu, jo tas var radīt iespaidu, ka esat neizlēmīgs cilvēks, kurš apstājas jau pirmo šķēršļu priekšā. Jūsu rokasspiedienam jābūt stingram, nevis vājam, plaukstām jābūt sausām.
Uzreiz pēc sasveicināšanās nevajag uzsākt sarunu, necilājiet savu portfeli un nejautājiet, kur drīkstat apsēsties. Ja jūs neuzaicina apsēsties, izvēlieties krēslu, kurš atrodas blakus intervētāja galdam. Izvairieties no mīkstajām mēbelēm – tās jums traucēs ātri un pārliecinoši piecelties pēc sarunas beigām. Ja intervētājam nākas atbildēt uz telefona zvanu, tai laikā varat pārskatīt kādus jums pieejamus dokumentus vai laikrakstus. Nevajag iziet no telpas.
Pieļaujamais attālums darba intervijā
Sarunas laikā parasti mēs ievērojam noteiktu distanci. Ekstraverto cilvēku sociālā zona ir no 50 līdz 120 cm, intravertajiem nepieciešama lielāka distance. Jūsu uzdevums – pēc intervētāja pozas noteikt, kāda distance viņam ir vispieņemamākā. Jūs varat tuvoties tad, ja redzat, ka sarunas biedrs jūsu sacīto uztver skeptiski. Daži personāla atlases speciālisti var tīši pārkāpt darba meklētāja personisko zonu, imitējot nopratināšanu un pārbaudot reakciju stresa situācijās.
Kad gribat uzsvērt sacīto, centieties parādīt savu vārdu patiesumu, nedaudz paliecoties uz priekšu un sastopot sarunas biedra skatienu. Ja atvirzīsieties un lūkosieties uz leju, to var iztulkot kā pierādījumu tam, ka neesat pārliecināts par sacīto.
Kā jūs runājat
Tas, kā jūs runājat, bieži vien sniedz vairāk informācijas par jums nekā tas, ko jūs runājat. Tāpēc centieties runāt dabiskā balsī, nenovirzieties no sev pierastā runas ātruma un skaļuma, balss augstuma, elpošanas biežuma. Par sevi pārliecināti kandidāti runā mierīgā, patīkamā balsī. Nepārliecināti kandidāti parasti nav spējīgi kontrolēt balss augstumu un skaļumu. Viņus var pazīt pēc vājas vai drebošas balss, viņi ieklepojas, izrādot, ka ir nervozi, vai lieto garas, sarežģītas frāzes.
Sastopiet skatienu
Jūsu atklātību un patiesumu labāk uztvers tad, ja jūs intervijas vadītājam bieži skatīsieties acīs. Izvairoties no acu kontakta, smaidot nepiemērotā brīdī, noliecot galvu vai novēršot skatienu, jūs neviešat uzticību. Sekojiet arī sarunas biedra manierēm. Ja viņš izvairās no skatienu sastapšanās, tas var nozīmēt, ka domās viņš ir kur citur, ir par kaut ko uztraucies vai sadusmots. Viņš skatās uz augšu? Iespējams, viņš nejūtas ērti, cenšas kaut ko atcerēties vai vienkārši jums netic. Tomēr esat piesardzīgs un nepārcenšaties, mēģinot noķert viņa skatienu. Acu kontakts, ilgāks par 7–10 sekundēm, var radīt nepatiku un nemieru.
Poza un žesti
Centieties, lai jūsu poza, tāpat kā valoda, būtu brīva un dabiska. Stingra paškontrole var sasaistīt jūsu kustības, un jūs neizskatīsieties dabiski.
- Foto: istockphoto.com
Laiku pa laikam vajag atļauties izpaust jūtas. Ja jūsu kustības un žesti atbildīs vārdiem, jūs izskatīsieties pārliecinoši un izteiksmīgi.
Nav tāda cilvēka, kurš darba intervijas laikā nemaz neuztrauktos. Dažiem uztraukums var izpausties kā īpatnēja mīmika vai žesti. Kas varētu nepatikt vai šķist dīvaini darba devēja pārstāvim? Piemēram, daži cilvēki uztraukuma dēļ sāk grauzt nagus. Jāpiekrīt, ka tas nav patīkams skats.
Citi nervozi aiztiek dažādus priekšmetus – pildspalvu, zīmuli, papīra lapu, līdzpaņemtos dokumentus vai pat priekšmetus no intervētāja galda, – pirkstos virpina auskarus, kulonus vai pat pogas. Ja jūs visu laiku kasīsiet degunu, šūposiet kāju, runājot ar plaukstu aizklāsiet muti, izbāzīsiet mēli vai spēlēsieties ar matu sprogu, tas nebūs iemesls, lai jūs nepieņemtu darbā, tomēr arī īpašu labvēlību tas neviesīs.
«Lasiet» sarunas biedru
Arī personāla atlases speciālistiem cilvēciskas īpašības nav svešas, tai skaitā žestikulācija sarunas laikā. Ja klausoties viņš māj ar galvu, tātad atbalsta jūsu stāstīto un vēlas jūs uzmundrināt. Ja noliecas uz priekšu, ir patiesi ieinteresēts stāstītajā. Roku sakrustošana uz krūtīm, kājas, kas pārliktas pāri viena otrai, – signāli par iebildumiem, negatīvu reakciju. Par negatīvu reakciju un vienaldzību var liecināt arī citas manieres: iedomātu vai reālu pūku nolasīšana no apģērba, pieskaršanās degunam vai zodam, uzsišana pa galdu ar pirkstu kauliņiem utt.
Tomēr jābrīdina – nemēģiniet katrā žestā saskatīt kādu slēptu nozīmi. Piemēram, ja intervētājs klausoties pakasa degunu, tas uzreiz nenozīmē, ka viņš pret jums izturas nevērīgi. Iespējams, viņam patiešām niez deguns. Turklāt vairums ķermeņa valodas pazinēju sarunas biedru «atmin» nevis pēc atsevišķiem žestiem, bet pēc to grupas.
Rakstā izmantotas idejas no portāla e-xecutive.ru.
Iveta Odiņa
Citi noderīgi raksti
Sagatavošanās darba intervijai
Ģimene, nauda un finanšu sānsoļi