Kļūdas un kaitinoša uzvedība darba intervijā
Presē un internetā lasāmi visdažādākie padomi darba meklētājiem, tomēr viņi pamanās pieļaut gan kļūdas, gan ko tādu, ko par vienkāršu kļūdu nenosauksi – tā jau ir muļķība. Piemēram, sajaukt datumus vai pazust no pārrunu telpas, kamēr intervētājs ir izgājis, lai pasauktu kolēģi. Varbūt tas ir gudrs aprēķins?
Nevis kļūda, bet muļķība
Portāls «CareerBuilder» noskaidrojis, kādas muļķības pieļāvuši britu darba meklētāji darba intervijas laikā. Par to, vai kādam šāds solis tomēr ir palīdzējis iegūt kāroto darbu, vēsture klusē.
Desmit dīvainākās kandidātu kļūdas
Uz jautājumu – Kāpēc vēlaties strādāt tieši šajā firmā? – kandidāts atbildējis – Jo man patīk viena meitene, kas šeit strādā.
Intervijas laikā uz pleijera atskaņojis dziesmu «I Feel Good».
Sācis rādīt trikus.
Ļāvis skaidri noprast, ka viņam nepatīk ne intervija, ne firma.
Kandidāte pateikusi, ka nogalinājusi savu vīru.
Intervijas laikā kandidāts nepārtraukti rakstījis īsziņas, slēpjot telefonu zem galda.
Paziņojis – Man nav nekādu īpašu ambīciju karjeras izaugsmes ziņā, es tāpat zinu, ka pēc pieciem gadiem jūs man maksāsiet daudz, daudz vairāk.
Brīdinājis, ka nevarēs doties komandējumos tad, kad viņa iemīļotā futbola komanda spēlēs dzimtajā pilsētā.
Atzinies, ka sarežģītās situācijās tā vietā, lai meklētu kompromisu, otru strīda dalībnieku ir gatavs piekaut.
Flirtējis ar pretējā dzimuma personāla atlases speciālistu.
Portāls arī veicis savu klientu, darbā iekārtošanas aģentūru, aptauju, lūdzot atbildēt uz jautājumu par visbiežāk sastopamajām darba interviju dalībnieku kļūdām. Sešas tipiskākās kļūdas:
kandidāts nav izrādījis patiesu ieinteresētību par vakanci (62 %);
kandidāts uzvedies augstprātīgi, liekot saprast, ka ar savu ierašanos pagodinājis firmu (49 %);
negatīvi atsaucies par kādu no savām iepriekšējām darbavietām (44 %);
bijis izaicinoši apģērbies (42 %);
nav varējis sniegt pietiekoši konkrētas atbildes uz jautājumiem (35 %);
nav pratis uzdot jautājumus vai nav uzdevis nevienu jautājumu par piedāvāto vakanci (35 %).
- Foto: istockphoto.com
Citas kļūdas
Vēl minētas tādas kļūdas kā:
atsakās pildīt prasīto: aizpildīt anketu, atbildēt uz jautājumiem u. c.;
asi spriedumi: Jūs uzdodat muļķīgus jautājumus; stulba anketa; Jūs neko nesaprotat no manas specialitātes;
cenšas uzstādīt savus noteikumus: runāšu tikai ar ģenerāldirektoru; vienīgais, kas Jūs varētu interesēt, ir mana kvalifikācija u. tml.;
pārāk runīgi kandidāti, kas grib izstāstīt visu līdz sīkākajām detaļām, ieskaitot savu privāto un pat intīmo dzīvi.
Teorija un prakse ne vienmēr sakrīt
Kāds darba meklētājs stāsta: «Uz pārrunām ierados iereibis, pie tam kopā ar meiteni, kura bija iereibusi vēl vairāk. Kamēr es runājos, viņa klīda pa biroju, atrada dušas telpu un nolēma tur nomazgāties. Viņa nemācēja apieties ar dušas mehānismu un applūdināja biroju. Mani pieņēma darbā, un meitene tagad ir mana sieva.» Secinājums – teorija un prakse ne vienmēr sakrīt, un vislielākā muļķība var sekmēt pieņemšanu darbā.
Kas kaitina darba devēju
Portāls www.rabota.ru aptaujājis darba devējus un darbā iekārtošanas firmas, lai noskaidrotu, kāda darba meklētāju uzvedība ir droša garantija tam, ka viņi nesaņems darba piedāvājumu. Varētu domāt, ka visi kandidāti cenšas radīt par sevi vislabāko iespaidu, tomēr ne vienmēr tā ir.
Lūk, kaitinošākās uzvedības reitings:
Neprecizitāte. Darba devēja kadru daļas darbinieka dienas kārtība bieži vien ir noteikta pa minūtēm, tomēr gadās, ka kandidāti neierodas norunātajā laikā un telefoniski nebrīdina par aizkavēšanos. Daži uz norunāto tikšanos neierodas vispār un, ja viņus mēģina sazvanīt, neceļ klausuli vai, vēl labāk, izslēdz telefonu.
Ārējais izskats un higiēna. Otro vietu reitinga tabulā ieņem nešķirams pāris – nepiemērots apģērbs un nepatīkams ķermeņa aromāts. Izrādās, ka ne mazums cilvēku netīra apģērbu un nemazgājas pat pirms svarīgas tikšanās. Arī T-krekli, šorti un kedas, kaut arī tīri, nerada sajūsmu potenciālā darba devēja pārstāvjos.
Augstprātīga uzvedība. Pat, ja 30 gadus esat bijis direktors, tas nevar būt attaisnojums attieksmei «jūs neko no tā nesaprotat, es jums tūlīt paskaidrošu». Situāciju var glābt tikai vērtīgas profesionālās iemaņas.
Nevēlēšanās apliecināt savu profesionalitāti. Darba devēja pārstāvja galvenais uzdevums ir noskaidrot, vai kandidāts ir labs speciālists piedāvātajā amatā. Tomēr, lai cik tas dīvaini neliktos, parasts lūgums pastāstīt par savām profesionālajām iemaņām daudzos darba meklētājos izraisa negatīvu reakciju – viņi noslēdzas sevī un izrāda neapmierinātību. Sliktākā atbilde – Kas tur daudz ko stāstīt, viss redzams manā CV.
Fiktīva rekomendācija. Laba rekomendācija ir liels pluss darba meklētājam. Rīkojoties pēc principa «uzticies, bet pārbaudi», nereti izrādās, ka rekomendācija ir fiktīva. Darba devējam fiktīva rekomendācija ir tas pats, kas bankas darbiniekam viltota nauda.
Frivolitāte. Pārlieka atraisītība un jautrība nesekmē lietišķu atmosfēru, traucē un brīžiem pat liek aizdomāties, cik adekvāta ir kandidāta uzvedība. Kadru daļas darbinieki nav drūmi, viņi saprot humoru, taču jābūt mēra izjūtai. Pēc viņu domām, pietiek ar vienu joku, kas ir atbilstošs un var uzlabot sarunas atmosfēru. Tomēr kandidāts, kurš nopietnas sarunas laikā visu laiku ķiķina, riskē saņemt atteikumu.
Astoņas frāzes, kas var sabojāt darba interviju
Var gadīties, ka ar izskatu un izturēšanos viss ir kārtībā, taču cilvēks pasaka tikai vienu teikumu, kas spēj sabojāt pat vislabāko iespaidu.
Savu iepriekšējo priekšnieku es burtiski ienīstu.
Nē, pagaidām es neko nezinu par Jūsu firmu.
Man nav jautājumu.
Gribētu aprunāties par atvaļinājuma iespējām šajā darbā. Vai varēšu to dabūt vasarā?
Cik ātri es varu gaidīt paaugstinājumu?
Un Jūs esat precējies? Bērni ir?
Kā pieņemts sacīt šādās situācijās...
Par visu vairāk es nevaru ciest...
Iveta Odiņa
Citi noderīgi raksti
Tirāns vai harizmātiska personība? Priekšnieku tipi