Pieteikuma vēstule – sevis reklamēšana darba devējam
Piesakot savu kandidatūru uz kādu darba vietu, darba meklētājam bieži vien kopā ar CV ir jānosūta arī pieteikuma vēstule. Pieteikuma vēstule darba devējam var radīt interesi par potenciālo darba ņēmēju un ļauj saprast, vai konkrētais cilvēks ir visatbilstošākais piedāvātajam amatam.
- Foto: istockphoto.com
Atšķirībā no CV, kas ir cilvēka biogrāfija ar noteiktiem datumiem un darba vietām, pieteikuma vēstule ir cilvēka prasmju saraksts, ko viņš var piedāvāt tieši konkrētajam darba devējam. Pieteikuma vēstuli ir svarīgi uzrakstīt tā, lai darba devējam būtu skaidrs, ka tieši Jūs esat īstais cilvēks, kāds uzņēmumam nepieciešams. To iespējams parādīt, uzskaitot atbilstošas īpašības, vēl jo vairāk – iepriekš apgūtas prasmes un zināšanas.
Pieteikuma vēstulē nepieciešams ievērot zināmu secību, kas atklāj konkrētu informāciju:
Vēstule konkrētam uzņēmumam
Pieteikuma vēstule nedrīkst radīt iespaidu, ka visām potenciālajām darba vietām tiek izsūtīta vienāda vēstule, izmantojot ‹‹copy→paste›› variantu.
Tā iemesla dēļ vēstulē nepieciešams pievērsties darba devēja vajadzībām, kā arī jāizklāsta iespējamie varianti, kā ar sev piemītošajām īpašībām un prasmēm varētu atrisināt uzņēmumam aktuālos jautājumus, vajadzības vai problēmas, norādot savas stiprās puses un noderīgās spējas. Ja darba devējs no motivācijas vēstules sapratīs, ka cilvēks varētu atrisināt uzņēmumam aktuālos jautājumus (vēl labāk, ja tiks piedāvāts jau atbilstošs risinājums), viņš to uzskatīs par potenciālu darbinieku, kurš būs to dažu vidū, kurus uzaicinās uz nākamo kārtu – darba interviju.
Informācija par profesionālajiem sasniegumiem
Vēstulē ir svarīgi iepazīstināt ar sevi tādā veidā, lai informācija vārds vārdā neatkārtotos ar CV rakstīto informāciju, bet gan brīvā formā apkopotu to darba pieredzi un sasniegumus, kas atbilst konkrētajam uzņēmumam. To nevajadzētu rakstīt hronoloģiskā secībā, vairāk vajadzētu apkopot profesionālo pieredzi vai uzsvērt sasniegumus un profesionālās priekšrocības.
Labs veids, kā izvēlēties, ko vēstulē rakstīt, ir apskatīties, kādas prasības darba sludinājumā ir izvirzījis darba devējs, un katru prasību argumentēt ar savu pieredzi vai konkrētu īpašību. Vēl jāņem vērā, kādu darba pieredzi varētu piedāvāt citi potenciālie darba ņēmēji. Jāpadomā, kā savu pieredzi varētu izklāstīt citādākā, saistošākā veidā, lai darba devējam nevajadzētu lasīt vienus un tos pašus teikumus katrā pieteikuma vēstulē.
Saistoša informācija par sevi
Lai darba devējam būtu saprotams, kāda persona Jūs esat, motivācijas vēstulē nepieciešams iekļaut arī informāciju par savām īpašībām, kas, protams, jāsaista ar konkrēto uzņēmumu. Nav vērts rakstīt, ka vēlaties sevi pilnveidot, labāk ir uzsvērt, ka esat ieinteresēts darboties konkrētajā uzņēmumā, lai ar savām zināšanām veicinātu uzņēmuma izaugsmi, peļņu u. tml.
Informācija par tālāko sazināšanās formu
Vēstules nobeigumā ir labi norādīt, kādā veidā plānojat turpmāko sazināšanos ar uzņēmumu (gaidīsiet atbildi; neuzkrītoši norādīt, ka atbildes nesaņemšanas gadījumā pēc pāris dienām pats kontaktēsieties ar uzņēmumu, lai pārliecinātos, ka vēstule ir saņemta un atbildētu uz jautājumiem, ja tādi būs radušies, kā arī noskaidrotu par iespējamo tikšanās laiku, ja darba devējs būs ieinteresēts). Ir labi būt aktīvam, bet ne uzbāzīgam.
Motivācijas vēstules nobeigums
Vēstules nobeigumā var pateikties par vēstules izlasīšanai veltīto laiku vai novēlēt laba vēlējumus veiksmīgai atlases veikšanai. Obligāti jāuzraksta datums un jāparakstās.
Kas jāievēro, rakstot motivācijas vēstuli
-
Pirmais, ko darba devējs pamana motivācijas vēstulē, ir veids, kādā tā ir noformēta. Ja tas izdarīts glīti un akurāti, izceļot svarīgāko vai sadalot informāciju pa punktiem, vēstule ir pārskatāma un saistoša. Mūsdienās pieteikuma vēstules ir sūtījuši daudzi, tāpēc ir labi pajautāt draugiem, lai viņi parāda, kā ir noformējuši vēstuli, lai pēc tam varat izvēlēties tādu formu, kas liekas saistoša un gaumīga un ko pašam pirmajā mirklī rodas interese lasīt tālāk. Jāņem vērā arī tas, kādai darba vietai vēstule tiek sūtīta – ja sūtat bankai, vēstulei jābūt standarta formā, ja stila žurnālam uz mākslinieciskā noformētāja vakanci, tad vēstules stils vēlams radošāks.
- Foto: istockphoto.com
- Motivācijas vēstules augšējā daļā nepieciešams norādīt savu kontaktinformāciju (vārds, uzvārds, tālrunis, adrese, e-pasts), lai darba devējam būtu skaidrs, no kā vēstule ir saņemta un kā ar cilvēku sazināties, ja ir radusies interese.
- Motivācijas vēstulei jābūt skaidrai un īsai. Tajā nedrīkst gari izplūst, rakstot to uz vairākām lapām. Vislabāk, ja katrai sadaļai tiek atvēlēta viena rindkopa ar pāris teikumiem katrā. Jāievēro pareizrakstība un vēlams izvairīties no rupjām stila kļūdām, kas var radīt negatīvu pirmo iespaidu par cilvēku. Vēstuli pirms sūtīšanas vēlams iedot izlasīt kādam, kurš pārzina stilistiku un pareizrakstības normas. Vislabāk ir tad, ja persona ir darba devējs kādā citā uzņēmumā, jo viņš zinās, kā vēstuli vērtēs darba devējs un ko viņš sagaida.
- Vissvarīgākā ir vēstules pirmā rindkopa, jo tā vai nu rosina lasīt tālāk, vai arī izraisa vēlmi vēstuli nolikt malā un ķerties klāt nākamajai.
- Vēstule tiek rakstīta pirmajā personā, bet lieki to neuzsverot (katru teikumu nevajag iesākt ar ‹‹Es…››).
- Vēstuli ieteicams rakstīt nevis vēlējuma izteiksmē (‹‹Es to ieteiktu risināt...››), bet īstenības izteiksmē (‹‹Es iesaku to risināt sekojoši...››).
- Ir noderīgi jau pabeigtu vēstuli uzrakstīt vēlreiz, kādu laiku ļaujot tai pastāvēt, lai varētu pārdomāt un izvērtēt uzrakstīto. Visbiežāk otrs uzrakstītais variants ir labāks, jo ir izkristalizējies, ko nevajag rakstīt, ko obligāti vajag pieminēt un ar ko vēstule vēl jāpapildina.
Paraugi
Sagatavoja Iveta Rozentāle
Citi noderīgi raksti
Sagatavošanās darba intervijai