Saimniecība

Darbi jūlijā

Kopjam dārzu

Jūlija beigās aco augļu kokus.

Savāc kritušos, bojātos augļus un novāc slimās lapas, tās sadedzina.

Mēslo augļu kokus ar fosforu un kāliju saturošiem minerālmēsliem, lai palielinātu to salizturību.

Foto: istockphoto.com

Vēl turpina ražot zemenes. Lielākās un skaistākās ogas ir jaunajos stādījumos, spēcīgiem ceriem, kas labi nodrošināti ar mitrumu un barības vielām.

Lasot ogas, noteikti savāc atsevišķā traukā un aiznes no zemeņu lauka bojātās ogas. Citādi puvušo ogu daudzums tikai palielināsies. Visbiežāk zemenes bojā pelēkā puve. Lai tās postījumus mazinātu, vissvarīgākā ir profilakse. Nozīmīga arī stādījumu mulčēšana, lai ogas būtu tīras un nesaskartos ar augsni, mazāk pūtu.

Zemeņu stādījumā neatstāj novārgušos cerus – mazus, sīkus, sīkākām lapām. Tas var rasties kaitēkļu un slimību ietekmē. No šādiem ceriem vēlāk arī nevajadzētu ņemt stādus.

Lai zemenes labi ražotu arī nākamajā gadā un būtu veselīgas, uzreiz pēc ražas vākšanas ir dodams papildmēslojums un nodrošināms mitrums. Pēc ražas lapas var nopļaut, tās sasmalcinot vai izvācot no stādījuma, jo tādā veidā mazināsies arī dažādu lapu slimību ierosinātāju daudzums. Jo vecāks zemeņu stādījums, jo vairāk slimu lapu, kā arī sīkāku ogu. Lai zemeņu stādījumā vienmēr būtu skaistas un lielas ogas, maz slimību – zemenes audzējamas 2–3 gadus. Stādus iegādāties specializētās zemeņu stādu audzētavās.

Foto: istockphoto.com

Vāc un kopj avenes. Tūlīt pēc zemenēm sāk ražot avenes. Ogas novāc laikus, tiklīdz tās ienākušās, krūmus laista un izgriež noražojušos dzinumus.

Vāc. Lai ogas nesaspiestos un būtu vieglāk transportēt, tās lasa seklos traukos. Viena no agrīnākajām šķirnēm ir ‘Meteors’. Šai šķirnei ogas ienākas agri, bet tās lielākoties ir pasīkas. Lai arī citām aveņu šķirnēm ogas būtu pietiekami lielas un noražotu pilnībā, avenes noteikti laista. Mitrums vajadzīgs arī tādēļ, lai izaugtu garāki jaunie dzinumi, kas ogas dos nākamgad – jo garāks dzinums, jo vairāk pumpuru, kur veidoties augļzariņiem un ogām.

Konservē. Aveņu vērtīgais sastāvs vislabāk saglabājas saldētavā. Saldē veselas ogas vai ogu masu, kurai var nedaudz pievienot cukuru. Ja cukuru pievieno līdzīgi kā gatavojot želeju vai ievārījumu (1:1), sasalusī ogu masa būs ļoti salda un viegli uzziežama uz maizes šķēles.

Kopj. Lai mazinātu slimību un kaitēkļu daudzumu aveņu dārzā, noražojušos dzinumus izgriež tūliņ pēc ražas novākšanas. Pēc tam, lai mazinātu aveņu dzinumu plaisāšanu, avenājus būtu vēlams apsmidzināt ar fungicīdiem – vājas koncentrācijas Bordo šķidrumu (0,5%), Efektoru. Ja avenāju stublājus posta šis plaisāšanu ierosinošais organisms, bieži vien dzinumi iekalsts un nevar ievākt visu uz tā veidojušos ražu, arī ogas tad mēdz būt sīkākas.

Foto: istockphoto.com

Laiks veidot ķiršu koku vainagus. Izgriež noražojušos vai nevēlamos zarus uzreiz pēc ražas laika. Saldajiem ķiršiem pat ražas laikā, ja nepieciešams, izgriež galotni – pazeminot koka augumu.

Skābie ķirši. Latvijā lielākoties ir kailzaru – raža veidojas iepriekšējā gada dzinuma sānos. Šos ķiršu katru gadu nepieciešams spēcīgi apgriezt tādējādi veicinot to atjaunošanos un ražošanu nākamajos gados. Noteikti jāizgriež nolīkušie un nokaltušie zari. Izgriežot zarus līdz pamatzariem, stumbram, skābajiem ķiršiem, tāpat kā saldajiem ķiršiem, noteikti atstāj zaru celmiņus. Tas mazinās to sveķošanu un stumbru bojāšanos.

Saldie ķirši. Ražo lielākoties uz daudzgadīgiem zariņiem – pušķzariem, līdz ar to no vainaga izgriežami tikai galotnes konkurences zari un zari, kas aug uz vainaga iekšpusi un sabiezina to. Visi zari izgriežot ir jānoīsina uz celmiņa, kas var palīdzēt veidoties arī augļzariņiem. Veidojot vainagu, arī ķiršiem tam jābūt piramīdveida – augšai šaurākai. Vecākiem kokiem var veidot arī vāzveida vainagu līdzīgi kā plūmēm, ja galotni izgriež vecākiem kokiem pietiekami zemu – atstājot 4–5 zemākos skeletzarus.

Kopšana. Lai pasargātu skābos ķiršus no lapbires, jo sevišķi šķirni ‘Latvijas Zemais’, nepieciešama arī profilaktiska smidzināšana ar Efektoru vai Topāzu pēc ražas vākšanas un vainaga izveidošanas. Lai spēcinātu koku un veicinātu ziedpumpuru attīstību, sagatavojot šķīdumu smidzināšanai, der pievienot klāt arī ūdenī šķīstošos minerālmēslus ar mikroelementiem (0,5–1% konc.). Smidzināšanu ar minerālmēslu šķīdumu var atkārtot līdz pat lapu nobirei ik pēc 10–14 dienām.

Dārzeņu un sakņaugu apkopšana

Sēj skābenes un batūnsīpolus.

Tomātiem un gurķiem dod papildmēslojumu.

Foto: istockphoto.com

Vāc zirņu sēklas. Laba sēkla ir nākamā gada ražas garants. Tāpēc nevienu sēklu nedrīkst vākt pēc principa – atstāj sēklai to, ko nevar apēst. Augus sēklai rūpīgi atlasa, atstājot vislabākos, ražīgākos, šķirnei tipiskākos. Dārza zirņiem raksturīga krokota, šķautņaina virsma, nobriedušus tos nevar izvārīt mīkstus, tāpēc nav jēgas ievākt kilogramiem sēklu ar nolūku tos kādreiz izvārīt zupā.

Tā kā zirņiem ir neiespējami atzīmēt labākos augus kopējā sējumā, ieteicams sēklas izaudzēšanai atvēlēt nelielu dobes daļu, kurā augošos augus veģetācijas perioda laikā vairākkārt rūpīgi apskata un likvidē šķirnei neatbilstošos – tos, kas izceļas uz vispārējā fona ar atšķirīgu augumu, ziedu krāsu, arī slimību vai kaitēkļu bojātos. Pārsvarā labākās dārza zirņu šķirnes zied ar baltiem ziediem. Sārtziedu zirņiem nav tik labas garšas īpašības. Mitrā laikā vasaras otrajā pusē zirņi bieži slimo ar zirņu iedegām, no šādiem augiem sēklas nedrīkst vākt, jo sēklas var būt inficētas.

Lauka zirņiem sēklas lielākoties ir gludas, augi ir gari un audzējami ar balstu. Šie zirņi negatavi nav garšīgi, tāpēc tos uzturā lieto pilnīgi nobriedušus.

Zirņi ir pašapputes augi, tomēr sausā un karstā laikā iespējama arī svešappute, ko veic kukaiņi.

Dārza zirņu sēklas ienākas aptuveni 50–55 dienas pēc ziedēšanas. Nelielā daudzumā pākstis var novākt izlases veidā. Lielākā daudzumā zirņu sēklu vāc, kad nogatavojušās 60–70% pākšu. Stublājus izrauj, sasien kūlīšos un pakarina labi vēdināmā vietā, lai žūst.

Foto: istockphoto.com

Agros kartupeļus izlases veidā uzsāk vākt apmēram divas nedēļas pēc ziedēšanas. Bumbuļiem miziņa ir plāna un nenobriedusi, tie neder uzglabāšanai, jo ātri vīst, tāpēc katru reizi izrok tikai tik, cik nepieciešams tūlītējai lietošanai. Tas jāņem vērā arī, ja rodas kārdinājums iepirkt jaunos kartupelīšus lielākā daudzumā.

Augsni uzmanīgi atrok no ceriem un atrod lielākos bumbuļus. Tos uzmanīgi norauj no apakšzemes dzinumiem, mazākos bumbulīšus neaiztiekot. Pēc tam augus atkal apber ar mitru augsni. Tā daļa sakņu paliek neskartas, ceri nevīst un sīkie kartupelīši turpina augt.

Darbojamies košumdārzā

Aco rozes.

Sēj divgadīgās puķes – atraitnītes, neaizmirstules, uzpirkstītes, kāršrozes, studentneļķes, mēnesenes u.c.

Izrok puķu sīpolus. Pavasara sīpolpuķu (narcišu, tulpju un hiacinšu) lapas sāk dzeltēt un atmirt. Šis ir īstais brīdis, lai tās izraktu, jo sīpols ir nobriedis.

Sīpolus apžāvē (tulpēm un hiacintēm) un noliek siltā, labi vēdināmā vietā. Pēc divām nedēļām tos var tīrīt un šķirot. Līdz stādīšanai rudenī sīpolus glabā labi vēdināmā vietā, 20ºC temperatūrā. Tukšajās vietās dobē var iestādīt ziedošu puķu stādus.

Narcises pārstāda ik pēc 3–4 gadiem. Lai neapžūtu saknes, tās tūlīt pēc izrakšanas vēlams pārstādīt sagatavotā vietā. Ja tas nav iespējams, sīpolus glabā 10–15ºC temperatūrā, bet pirms stādīšanas vismaz uz 15 minūtēm iemērc ūdenī – tad sīpoli labāk apsakņosies. Ja rudens ir sauss, narcises regulāri jālaista.

Foto: istockphoto.com

Kopj vasaras puķes. Jūlijs parasti ir karstākais vasaras mēnesis, tāpēc augus uz balkona bagātīgi laista katru dienu un regulāri mēslo ar mēslojumu ziedošiem augiem.

Regulāri laistot, mēslojot uz izgriežot noziedējušos ziedus, balkona augi ziedēs ilgi un bagātīgi.

Ziedus nedrīkst mitrināt agerātiem, petūnijām, lobēlijām, lielziedu samtenēm, jo tad strauji mazināsies ziedu dekorativitāte.

Turpina rūpēties par ziemciešu (daudzgadīgo puķu) stādījumiem. Tos vēlams vēlreiz mēslot ar organisko vai minerālmēslojumu.

Sausā laikā bagātīgi laista, neaizmirstot arī noziedējušos augus. Augsnes virskārtu irdina vai mulčē, tā samazinot ūdens iztvaikošanu un nezāļu augšanu.

Pārstāda īrisus un astilbes. To vislabāk darīt 2–4 nedēļas pēc noziedēšanas. Puķes izrok, iztīra saknes no nezālēm, sadala gumus un stādus. Izstāda jaunā, iepriekš sagatavotā vietā, kur 40 cm dziļumā iestrādāts komposts. Īrisiem vajadzīga saulaina, no kokiem brīva vieta ar ūdenscaurlaidīgu augsni. Īrisu sakneņus nedrīkst iestādīt pārāk dziļi, sakneņa virsējai daļai ir jāatrodas augsnes virspusē.

Rūpējas par rozēm. Rozēm regulāru izgriež noziedējušos ziedus. Savāc arī nobirušās ziedlapiņas, lai būtu skaistāk un neveidotos puve.

Sevišķi, ja laiks ir karsts un lietains, strauji attīstās dažādas sēņu slimības. Rozes jūlijā mēslo ar bagātīgu pilnmēslojumu, kurā ir zems slāpekļa sastāvs, vismaz divas reizes mēnesī. Vienkāršāk lietojams šķīstošais minerālmēslojums, tad rozēm ir vieglāk uzņemt barības vielas, bet var lietot arī izkaisāmo mēslojumu. Regulāri pārbauda, vai nav ieviesušās laputis. Ja ir, tad lieto insekticīdus – Decis vai Actara. Miglo vakarā, kad vairs nespīd saule un nelido bites. Ja kaitēkļu vēl nav pārāk daudz, der arī zaļās ziepes, kokakolas dzēriens un citi videi draudzīgāki līdzekļi.

Foto: istockphoto.com

Kopj krūmus. Atkārtoti apcērp dzīvžogu. Mēneša sākumā var pavairot dekoratīvos krūmus ar zālainajiem spraudeņiem.

Apgriež. Jūlijā apgriež skābardi, bārbeles, dižskābardi, lauku kļavu, tūjas u.c. Nevajadzētu apgriezt vēlāk, lai līdz ziemai ataugušie dzinumi pagūst pārkoksnēties un neapsalst.

Pavairo. Agri no rīta nogriež jaunus, veselīgus krūmu dzinumus, kas vēl nav pavisam pārkoksnējušies. Sagrieztos zariņus uz diennakti novieto vēsumā, piemēram, pagrabā, lai neapvīst. Ar žileti slīpi nogriež spraudeņa apakšu, nogriež apakšējās lapiņas, galotni nogriež taisni virs lapas. Lapiņas uz pusi saīsina, lai mazinātu iztvaikošanu. Ar kociņu stāda spraudenīšus (7–10 cm garus) kūdras un smilšu maisījumā, lai vieglāk apsakņojas, augsni abās pusēs viegli piespiež. Jaunos spraudenīšus pārsedz ar plēvi un vairākas reizes dienā rasina, lai neapvīst. Rudenī jaunos stādiņus jau var izstādīt dobē. Pavasarī tos galotņo, lai krūmiņš aug kuplāks.

Ar zālainiem spraudeņiem var pavairot spirejas, klinšrozītes, fizokarpus, veigelas, plūškokus, jasmīnus, grimoņus u.c. Krūmiem ar lapu novietojumu pārī, apakšējo daļu spraudenim griež slīpi, bet augšpusē taisni, atstājot divas augšējās lapiņas.

Kopjam telpaugus

Laista, rasina un mēslo telpaugus un kaktusus.

Pārstāda ciklamenu bumbuļus.

Augustā hipeastriem samazina laistīšanu.

Foto: Vitkorija Kuprijanova, viktorijapuke.blogspot.com

Padomus sniedza žurnāls "Dārzā" un speciālisti:

Dr.agr. Edgars Rubauskis, LV Augļkopības institūts
Dārzeņkope Lolita Presnikova
Dārzniece Inta Freimane

Ar citiem dārzkopjiem par līdzīgiem tematiem varat aprunāties Cāļa forumā

Zaļumu un pūkainīšu stūrītis