Saimniecība

Darbi maijā

Maijā kopjam dārzu

Maijā zied lielākā daļa ogulāju un augļu koku. Jāsteidz veikt dažādi sakopšanas darbi. 

Likvidē slimību ierosinātāju perēkļus, ja tas vēl nav paspēts – sagrābj pērnās lapas, bojātās augu daļas.

Lapas kompostē. Ātrāk tās satrūdēs, ja tiks nodrošinātas ar slāpekļa avotu kā urīnvielu. Jau rudenī birstošās un nokritušās lapas bija vēlams apsmidzināt ar 5% urīnvielas (karbamīda) šķidrumu. Ja nav paspēts, tad to var darīt arī šobrīd. Bojātos un nokaltušos zarus izgriež.

Zarus šķeldo. Veselos nogrieztos zarus var šķeldot (smalcināt) un izmantot kā mulču.

Mēslo ogu krūmus un zemenes.

Aprok apdobes. Ja tas nav izdarīts, aprok augļu koku un ogulāju apdobes.

Likvidē mūmijas. Veicot augļu koku veidošanu, noteikti no vainaga izvācamas augļu mūmijas. Šobrīd tas jādara, izgriežot mūmiju ar visu zariņu, jo slimību ierosinātājs nu jau būs atrodams arī koksnē.

Profilaktiski miglo. Strādājot ar Bordo šķidrumu, smidzinot pirms un pēc ziedēšanas, tā koncentrāciju samazina – ābelēm pēc ziedēšanas lieto tikai 0,5% šķidrumu. Vara preparātus nevajadzētu lietot ziedēšanas laikā, jo var traucēt ziedu apputeksnēšanos, kā arī veicināt kroplu, aprūsinātu augļu veidošanos. Plašāk lietojams dažādiem augļaugiem ir tāds fungicīds kā Efektors.

Cīnāmies ar kaitēkļiem. Gaidāmo ražu apdraud gan kaitēkļi, gan pārziemojušie slimību ierosinātāji, kas modīsies, tiklīdz kļūs siltāks un būs tiem labvēlīgi mitruma apstākļi.

Lieli palīgi dārzā, jo sevišķi perēšanas laikā, ir putni. Var mazināt kaitēkļu daudzumu dārzā, aprokot apdobes. Tas traucēs mosties un izkūņoties kaitēkļiem, kas ziemo augsnē zem koku un ogu krūmu vainagiem. Ja pērn ābeles gribēja ziedēt, bet ziedpumpuri tā arī neizplauka un veidoja tādas kā mazas brūnas cepurītes – tajās varējāt atrast dzeltenīgu kāpuru, ābeļu ziedu smecernieku. Ja to bija daudz, šogad tos vajadzētu mēģināt ierobežot ar kādu kontakta iedarbības insekticīdu – izsmidzinot to, sākot izvirzīties ziedpumpuriem. Savukārt, ja smecerniekus citus gadus dārzā nemanījāt, vai to bija maz – tie nevis kaitēs, bet palīdzēs normēt šī gada gaidāmo bagātīgo ražu. Atlikušie āboli būs lielāki. Zāģlapsenes bojātie aizmetušies augļaizmetņi ar melnu caurumu sānos nobirs neilgi pēc ziedēšanas. Tās var izķert, pirms plūmju ziedēšanas dārzā izkarot pudeles ar rūgstošu ievārījuma šķidrumu.

Jāveicina apputeksnēšanās. Koks var skaisti ziedēt, taču augļu nav. Galvenais, lai notiktu apputeksnēšanās. Tā atkarīga no daudziem apstākļiem.

  • Izvēlas šķirni. Dažiem augļaugiem ir nepieciešamas līdzās vienlaikus ziedošas dažādas šķirnes, jo tikai tā aizmetīsies augļi. Noteikti vairākas vienlaikus ziedošas šķirnes nepieciešamas plūmēm, saldajiem ķiršiem, bumbierēm un aprikozēm. Ja ģimenes dārziņā ir vieta tikai vienam plūmju kociņam, tad var izlīdzēties, no kaimiņiem palūdzot ziedošu citas šķirnes zariņu, kuru ieliek traukā ar ūdeni un iekar zarā. Vēl labāk – iepotēt citu šķirni vainagā. Tā bieži rīkojas ar plūmju šķirnēm "Latvijas Dzelteno Olplūme" vai "Lāse", iepotējot, piemēram, "Zaļo Renklodi", kura arī ir vēlu ziedoša, turklāt, lai arī tās augļi ir mazi un neizskatīgi, toties ļoti garšīgi. Potēt vēl var, ja vien iepriekš nogriezti potzari.
  • Aizmetņus retina. Pēc ziedēšanas drīz vien nobirs slikti apputeksnētie augļaizmetņi. Tas ir dabisks process, un par to nav jāuztraucas, jo kokos paliks pietiekami daudz augļaizmetņu. Noteikti tos vēl papildus vajadzēs retināt pēc Jāņiem.
Foto: istockphoto.com
  • Palīdz kukaiņi. Augļu koku un ogulāju ziedu apputeksnēšanai ļoti liela nozīme ir bitēm, kamenēm un citiem kukaiņiem, kuri iekāro ziedu nektāru un kurus pievilina to smarža. Tomēr aukstā, lietainā un vējainā laikā kukaiņi nelido. Spēcīgāki lidoņi arī nedaudz sliktākos apstākļos ir kamenes. Tās var arī iegādāties specializētos dārzkopības veikalos.
  • Regulē vainagu. Augļi labāk aizmetas uz jauniem, labi izgaismotiem zariem. Bieži vien augļu koki krāšņi nozied, bet augļi neaizmetas. Ziedi vairāk nobirst no novecojušiem, noēnotiem zariem vainagu iekšpusē vai arī zariem ar ļoti niecīgu pieaugumu iepriekšējā sezonā. Ja arī tur augļi aizmetas, tad tie varētu būt pirmie, kas nobirs, iestājoties sausākiem laika apstākļiem vēlāk vasarā – dabiskā augļu nobire, normēšanās. Augļi var neaizmesties, ja iepriekš būs trūcis kāds no augļu minerālelementiem.
  • Dod mēslojumu. Pavasarī sāk domāt par nākamā gada ražu, dodot mēslošanas līdzekļus uz augsnes, bet vēlāk, pēc ziedēšanas, var apsmidzināt ar vāju koncentrāciju šķidrumiem (0,5–1%) arī lapas. Slāpekli augiem dod tikai pavasarī un vasaras pirmajā pusē. Var izmantot kompostu, sadalījušos kūtsmēslus. Pavasarī dārzā nevajadzētu lietot svaigus kūtsmēslus, jo, iestājoties siltam laikam, sāksies to trūdēšanas process, bet augiem barības vielas, t.sk. slāpeklis, būs pieejamas tikai vasaras otrajā pusē, kas veicinās augšanu tad, kad to vairs nevajag, traucēs augiem nobriest un sagatavoties miera periodam.

Stādam un sējam

Mēneša sākumā stāda kartupeļus.

Stāda dzērvenes, brūklenes, mellenes.

Sēj zirņus, pupas, redīsus, salātus, dilles.

Audzē arbūzus un melones

Izstāda kāpostu un ziedkāpostu dēstus.

Sēj galda bietes

Mēneša beigās neapkurināmajās siltumnīcās stāda tomātus.

Mēneša beigās stāda vīnogas.

Kopjam ūdenstilpnes

Siltie pavasara saules stari modina arī ūdens baseinu augus.

Pēc ziemas ūdenskrātuves krastos sakārto akmeņus un pārbauda, vai baseina plēve un forma nav bojāta. Bojājumus novērš, lai izvairītos no ūdens noplūdes. Gar ūdenskrātuves malām augošos ūdensaugus apgriež. Augus, kuri ziemojuši pagrabā, pārnes uz dīķi maija beigās, kad temperatūra ārā vairs nav zemāka par 10oC.

Pamazām sāk piebarot zivis baseinā. Barību dod tādā daudzumā, lai tās paliekas nenogrimst ūdenskrātuves dibenā.

Darbojamies košumdārzā

Košumdārzā maijs ir visrosīgākais mēnesis. Zied rododendri, sīpolpuķes – tulpes, narcises, muskares. Arī akmensdārzs pašā skaistumā.

Foto: istockphoto.com

Mēneša sākumā iepriekš sagatavotā vietā dobē sēj aukstumizturīgo viengadīgo puķu sēklas (rudzupuķes, ģipsenes, godēcijas, delfīnijas, dimorfotēkas, puķzirņus, ibēres, kliņģerītes, klarkijas, lavateras, linus, lobulārijas, magones, matiolas, nigellas, rezēdas un ešolcijas).

Līdz aktīvās augšanas sākumam var izrakt un sadalīt rudens ziemasteres (Jaunanglijas, Jaunbeļģijas un spilvenveida), heiheras, helēnijas, rudbekijas, ehinācijas u.c. Dalot šajā laikā, tās labāk iesakņojas un attīstās. Izstādītos un sadalītos augus sausā laikā regulāri laista.

Mēneša vidū izstāda aukstumizturīgo viengadīgo puķu dēstus – Šabo neļķes, puķzirņus, dekoratīvos kāpostus, lefkojas, lobēlijas, lobulārijas, lauvmutītes, skabiozas, krizantēmas.

Piesedz jaunos puķu dēstus no salnām. Pēc 20. maija sāk izstādīt pārējo viengadīgo puķu dēstus, tos iepriekš norūdot – pakāpeniski pieradinot pie saules un āra gaisa.

Ziemcietes ravē, mēslo. Mēslo un aprušina arī sīpolpuķes, tulpes, narcises, hiacintes, lilijas.

Stāda gladiolas, dālijas, kannas u.c.

Samtenes var sēt uzreiz dobē. Tās jāsēj laukā tāpat kā gurķi – ķiršu un kastaņu ziedēšanas laikā.

Stāda skujkokus, rododendrus.

Kopjam telpaugus

Palielina laistīšanu kaktusiem, kuri atsākuši augšanu.

Regulāri mēslo telpaugus.

Ja nepieciešams, telpaugus pārstāda.

Audzē augus balkonkastēm. Ja ir plēves siltumnīca, var saaudzēt puķes un citus augus balkona vai lodžijas rotāšanai. Iekarināmos podos var audzēt nokarenās lauvmutītes, pelargonijas, fuksijas, petūnijas, kreses, nemēzijas. Uz balkona dekoratīva būs arī podā audzēta saulespuķe. Ir arī dekoratīvas balkona tomātu šķirnes, kuru skaistums ir daudzajos sārtajos vai dzeltenajos tomātiņos.
Balkona kastēs var izveidot košas kompozīcijas no stādiem, kas jau gatavi ziedēšanai. Maijā vasaras puķu stādu izvēle tirgotavās ir visplašākā. Jebkuras vasaras puķes prasa rūpīgu kopšanu. Tad tās ziedēs ilgi un bagātīgi. Izmanto tikai specializētos augšņu maisījumus un seko, lai augi necieš no sausuma un vēja.

Maijā stāda skuju kokaugus un rododendrus, pirms lapu plaukšanas veido vasarā ziedošos lapu krūmus. Dekoratīvos kokus un krūmus mēslo ar kompleksiem minerālmēsliem.

Maijā izdara pirmo formējošo apgriešanu podos augošajiem augiem (pirms aktīvās augšanas sākuma).

Mēneša beigās uz balkoniem un lodžijas var novietot istabas puķes.

Tās bagātīgi laista un mēslo. Sevišķi baro hipeastrus, jo šajā laikā augiem ir jāuzņem barības vielas, jāaudzē lapas un jābriedina pumpuri ziedēšanai nākamgad.

Petūnija. Foto: istockphoto.com

Padomus sniedza žurnāls "Dārzā" un speciālisti:
Dr.agr. Edgars Rubauskis, LV Augļkopības institūts
Dārzeņkope Lolita Presnikova
Augu aizsardzības speciāliste Māra Kilēvica
v/a Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas vadītāja Zane Purne
Dārzniece Inta Freimane

Ar citiem dārzkopjiem par līdzīgiem tematiem varat aprunāties Cāļa forumā

Zaļumu un pūkainīšu stūrītis