Saimniecība

Darbi septembrī

Darbojamies augļudārzā

Retina ogulājus, izgriežot slimos, nokaltušos, vārgākos dzinumus.

Griež jāņogu koksnainos spraudeņus.

Jaunos aveņu dzinumus aplej ar pelnūdeni (glāze uz spaini ūdens).

Septembrī vācam ražu

Līdz septembra vidum stāda ziemas ķiplokus.

Pirms salnām novāc ķirbjus, pupiņas.

Daļu garšaugu pārstāda podiņos zaļumiem vēlajā rudens periodā.

Vāc tomātu sēklas nākamgadam. Rudenī var labi noteikt, kuras šķirnes tomāti bijuši tie labākie, gardākie. No daudziem var noņemt sēklas. Tas pavasarī aiztaupīs arī liekus izdevumus.

Hibrīdi neder. Tomātu sēklas ir vērts ievākt no vecajām, brīvās apputes šķirnēm, jo to sēklas veikalos nopirkt nevar. No hibrīdajām (F1) šķirnēm sēklas ievākt var, bet rezultāts nav prognozējams, jo nākamajās paaudzēs hibrīdās šķirnes skaldās, to labās īpašības (pamatā – izturība pret slimībām) mazinās. Piemēram, ņemot sēklas no lielajiem siltumnīcu tomātiem, puse stādu var būt zema auguma, ja hibrīda mātes forma ir bijusi zemā. Šādas sēklas nedrīkst izmantot, ja audzē stādus pārdošanai, un tirgot ar hibrīdšķirnes vārdu.

Pareizā izvēle. Tomātu bumbuļus sēklu iegūšanai atzīmē jau laikus, kamēr tie vēl atrodas pie krūma, lai var novērtēt auga veselīgumu un atbilstību šķirnei.

Vislabākās sēklas iegūst no augļiem, kas pilnīgi nogatavojušies pie krūma, bet der arī augļi, kas tikai sāk krāsoties. Atkarībā no gatavības pakāpes, pēc novākšanas augļus uz 5–10 dienām novieto siltā telpā nogatavināšanai.

Bojāti, mīksti un pārgatavojušies augļi sēklu iegūšanai nav derīgi. Pārāk gatavos augļos sēklas dažreiz jau ir sākušas dīgt. Pat tad, ja sēklu dīglītis vēl nav redzams, iespējams, dīgšanas process jau ir sācies.

Sēklu ieguve. Gatavos bumbuļus ar nazi pārgriež šķērsām uz pusēm, tīrā stikla vai emaljētā traukā izlaiž sēklas ar visu šķidrumu un trauku novieto siltā 20–25°C telpā raudzēšanai. Atkarībā no gatavības pakāpes, šķirnes un temperatūras, masa rūgst 2–5 dienas. Masu nedrīkst papildināt ar ūdeni, tā tikai vairākas reizes dienā jāizmaisa.

Augļa pusītes pēc sēklu izņemšanas var apēst. Labākās sēklas auglī izvietotas tālāk no kātiņa, tāpēc, ja bumbuļu pietiekami daudz, tiem nogriež augšējo trešdaļu, no kuras sēklas nemaz neizņem, to ieguvei izmanto tikai apakšējo, lielāko tomāta daļu.

Kad gļotainā masa sāk sadalīties, sēklas skalo uz sietiņa zem tekoša ūdens. Kad sēklas tīras, tās plānā kārtiņā izklāj uz papīra un žāvē labi vēdināmā telpā.

Sausas, birstošas sēklas uzglabā papīra maisiņos, nepiemirstot uzrakstīt arī sēklu ieguves gadu. Tomātu sēklas saglabā dīdzību 15 un pat vairāk gadus.

Vāc kartupeļus. Kartupeļiem pēc novākšanas nepieciešams apmēram 15 dienu ilgs periods, kurā tie sadziedē vākšanas laikā iegūtās brūces un nostiprina miziņu. Šajā laikā bumbuļus novieto siltā, vēdināmā, no saules stariem pasargātā vietā. Tikai pēc tam kartupeļus pārlasa, šķiro un ievieto pagrabā. Nelielos daudzumos bumbuļus vislabāk glabāt koka kastēs. Tās ir ērti pārvietot, sakraut vai apsegt, lai pasargātu no sala. Kartupeļus glabā nedaudz augstākā temperatūrā kā citus dārzeņus. Optimālā temperatūra ir 2–4°C, var sasniegt arī 7°C, bet relatīvais gaisa mitrums 85–90%.

Novāc burkānus. Burkāniem ir plānāka miziņa, tie strauji vīst, tāpēc vācot zemi no saknēm nevajag pārāk rūpīgi nopurināt. Tos nedrīkst ieskrambāt, mētāt. Lakstus nolauž vai nogriež ar nazi. Nedrīkst ievainot saknes pieres daļu. Burkānus vēlams pagrabā ievietot pēc iespējas vēsākus, tāpēc ieteicams tos novākt agri no rīta, kamēr tie pēc nakts ir atdzisuši. Daudzi praktizē vēlāku vākšanu rudenī, bet tomēr jācenšas saknes novākt, kamēr augsnes temperatūra nav zemāka par 12°C, jo tad strauji palielinās inficēšanās iespējas.

Burkānus vislabāk glabāt kastēs, kārtas pārberot ar mitrām smiltīm. Burkāni vislabāk glabājas, ja temperatūra ir tuvu 0°C un relatīvais gaisa mitrums 95–98%. Parasti gan bez speciālām iekārtām šādus apstākļus pastāvīgi nav iespējams nodrošināt. Lai labāk saglabātu mitrumu, burkānus mēdz glabāt arī plēves maisos. Maisā pilda divas trešdaļas burkānu, bet trešdaļu atstāj gaisam. Galu aizsien, bet sānos un apakšā vietām izdur caurumus, lai nodrošinātu gaisa apmaiņu.

Vāc ziemai smiltsērkšķus. Septembrī pilngatavību sasniedz lielākā daļa smiltsērkšķu šķirņu ogu. Smiltsērkšķis ir viens no vitamīniem bagātākais augļaugs. Tādēļ ir vērts ražu vākt un rūpīgi gatavot krājumus ziemai. Pamazām vākt ogas var jau augustā. Septembrī, kad ogas pilnīgi gatavas, vairs nav tik vienkārši lasīt, jo tās šķīst un skābā sula var būt kodīga un bojāt rokām ādu. Tomēr ogas šobrīd ir visbagātākās ar vitamīniem.

Labs veids, kā vākt smiltsērkšķu ogas, ir griezt ražu ar zariem, kurus pēc tam sasaldē. Kad pēc vairākām dienām saldētavā –18ºC tās būs sasalušas, ogas varēs viegli nokratīt un izvētīt no gružiem un lapiņām. Šādi attīrītas ogas netiek saspiestas, kā tas bieži notiek lasot ar rokām, līdz ar to nav vērtīgās sulas zudumu. Beidzot šo procedūru, kamēr ogas vēl nav atkusušas, viegli birstošās ogas var sapildīt piemērotos traukos vai iepakojumus un novietot tālākai glabāšanai saldētavā. Ziemā tās būs labs dabisks vitamīnu avots, stiprinot organismu. Šīs zeltainās ogas palīdzēs pārvarēt pavasara nogurumu. Ogas der arī dažādu dzērienu, kokteiļu gatavošanai, var vārīt arī ievārījumu.

Pareizākā griešana. Dodoties pie krūma ar šķērēm, nevajadzētu no krūma nogriezt vairāk par 1/3 vai 1/2 no kopējā zaru daudzuma. Citādi augi var nepārziemot un aiziet bojā. Protams, griežot ar zariem ražas laikā, tiks veikta arī sava veida krūma veidošana. Droši no krūma var griezt tā saucamos aklos dzinumus – tos, kuriem galā nav veidojies jauns šī gada pieaugums. Tāds zars nākamgad ogas vairs nedos un lielākoties iekalst. Tas notiek tāpēc, ka smiltsērkšķu ogas veidojas uz iepriekšējā gada jaunajiem dzinumiem. Krūmus spēcīgi apgriežot, nākamgad raža līdz ar to var būt mazāka vai nebūt vispār – veidosies divu gadu audzēšanas cikls. Griežot ar zariem ogas, var no vainaga izgriezt to sabiezinošos un konkurences zarus. Tā var veikt īsināšanu vai atsēdināšanu, ja krūms izaudzis pārāk augsts. Līdzīgi var rīkoties ar nolīkušiem zariem, kurus var īsināt līdz kādam augšup vērstam sānzaram.

Lasa ābolus un bumbierus. Septembrī dārzā vāc un glabāšanai novieto lielāko daļu ābolu un bumbieru šķirņu augļus.

Āboli. Ienākšanās laiks. Vienkāršākais, kā noteikt ābolu vākšanas laiku, – sagaidīt, kad auglis iegūst šķirnei raksturīgo krāsojumu, kad tie bezvēja laikā viegli atdalās no zariem un birst, sēklas ieguvušas brūnu nokrāsu. Tas sevišķi raksturīgs rudens un agras ziemas šķirnēm.

Gaidot ābolu biršanu, jābūt uzmanīgiem, jo ir šķirnes ar ļoti sliktu noturību kokā. Piemēram, šķirnei "Auksis" kādā dienā varat atrast nobirušus visus augļus. Ja grib augļus ilgāk saglabāt arī ziemai, tad tiem nedrīkst ļaut nokrist. Krītot rodas sasitumi, kas mazina augļu glabāšanas ilgumu. Tādi jāapēd pirmie, jo tie noteikti ātrāk gatavosies un bojāsies.

Šķirņu atšķirības. Ir arī šķirnes, kas ļoti stingri turas zarā, un, gaidot tos birstam, tie pārgatavosies un kļūs miltaini. Piemēram, "Merrigold". Tāpēc katrai šķirnei katalogā vai no audzētājiem noskaidro labāko ražas vākšanas laiku.

Par agru novāktie augļi būs negaršīgi, savukārt vācot par vēlu, augļu nogatavošanās procesu vairs nevar piebremzēt – tie ātri pārgatavosies, kļūs miltaini un neēdami.

Temperatūra. Ja augļus vēlas saglabāt ilgāk, tad tos pēc iespējas ātrāk vajadzētu atdzesēt, novietojot vēsumā. Ābolu labākā glabāšanas temperatūra 0... +4ºC un gaisa mitrums virs 95%.

Vāc bumbierus. Vairumam bumbieru šķirņu nevajadzētu gaidīt, līdz tie ienākas kokā, jo kļūst miltaini, zūd to sulīgums un stingrums. Vākšanai piemērotāko laiku, zinot to pēc kataloga vai iepriekšējas pieredzes, var noteikt viegli – ar īkšķi, turot augli rokā, iespiež pie kātiņa. Ja tas izdodas, bumbieri ir vācami un novietojami glabātavā.

Gatavināšana. Vairums šķirņu vēlāk, pirms lietošanas, novietojamas siltumā un gatavināmas. Tas darāms katrai šķirnei tai raksturīgā lietošanas laikā. Piemēram, šķirne "Kurzemes Sviesta" pakāpeniski gatavināma un lietojama jau ar septembri, taču var saglabāt šos augļus vēl oktobrī. Savukārt vēlāk vācami un pakāpeniski gatavināmi un lietojami pat līdz martam būs šķirnes "Belorusskaja Pozdņaja" augļi.

Temperatūra. Bumbieri glabājami līdzīgi āboliem, vēlamā temperatūra lielākoties ir 0... +1ºC.

Darbi košumdārzā

Paliekošā vietā stāda divgadīgo puķu dēstus.

Aukstajās naktīs piesedz balkonaugus.

Uzziedināšanai izrok maijpuķīšu sakneņus.

Ir labākais laiks košumdārza stādīšanai un pārveidošanai. Mitrums ļaus augiem labi ieaugties, turklāt tagad dārzniekiem ir mazāk darba nekā pavasarī.

Daudzgadīgās puķes. Līdz mēneša vidum vēl var dalīt un stādīt daudzgadīgās puķes. Augsni pirms stādīšanas bagātina ar satrūdējušiem kūtsmēsliem, kompostu vai bagātināto kūdras substrātu. Pārstāda visas noziedējušās ziemcietes, piemēram, peonijas, astilbes, laimiņus u.c. Daudzgadīgās puķes pārstāda tad, kad tās saaugušas ļoti kuplā cerā, un arī tad, kad vēlas mainīt to izkārtojumu dobē.

Vispirms nogriež lapas un ziedus tā, lai paliek apmēram 15 cm gari stublāji. Tad augu izrok, nedaudz nobirdina augsni, lai vieglāk atdalīt jaunos stādus. Katram stādam vēlams atstāt trīs vai četras dzinumu vietas (pumpurus). Stādu atgriež ar asu nazi un uzmanīgi atdala saknes. Augu stāda tikpat dziļi, kā tas audzis, aplej. Saknes nedrīkst liekties uz augšu. Pēc pārstādīšanas augus mulčē ar kūdru, kas pasargās stādiņus no izžūšanas un izsalšanas.

Divgadīgās puķes. Izraudzītā vietā stāda divgadīgās puķes – pulkstenītes, atraitnītes, mārpuķītes, kāršrozes, neaizmirstules u.c. Zemi mulčē ar kūdru vai kompostu.

Gladiolas. Septembrī izrok gladiolas. Tūlīt pēc izrakšanas tām nogriež lapas un saknes, nopurina lieko zemi un sīpolus kārtīgi nomazgā. Pēc tam sīpolus siltā (vēlams 25ºC) vietā žāvē. Pēc nedēļas sīpolus notīra un atlasa visus slimos un bojātos.

Dālijas. Kad dālijām virszemes daļas nosalušas, stublājus nogriež 10–15 cm augstumā un gumus norok.

Eņģeļtaures (daturas). Tās rudenī vēl zied. No augusta vidus vajadzēja ierobežot piebarošanu, bet septembrī pārtrauc pavisam, turklāt mazāk laista. Kad gaidāmas salnas, daturas ienes telpās. Šajā laikā sāk nobirt lapas, un augs gatavojas miera periodam. Oktobra beigās eņģeļtauri apgriež par 1/3 garuma. Ziemā to liek vēsā telpā, kur ir 8–10ºC temperatūra un nedaudz laista, lai neizžūst.

Zāliens. Septembris ir piemērots laiks jauna zāliena sēšanai – līdz salnām tas pagūs sadīgt un iesakņoties, bet nākamā pavasarī turpinās augt ar lielu sparu. Augsni pēc sēklu iestrādāšanas pieveļ, lai labāk saglabājas mitrums. Sausā laikā iesēto zālienu laista, ūdeni smalki izsmidzinot, lai sēklas nesaskalotu un neveidotos tukšas vietas.

Stāda sīpolpuķes pavasarim. Septembri uzskata par pavasara ziedētāju stādīšanas mēnesi, lai gan atkarībā no sugas sīpolpuķes stāda no augusta līdz salam. Pirmās stāda dārzos ieviestās savvaļas puķes, kam patīk augt ēnainās un mitrās vietās, – cīrulīšus, vizbulītes, tad – sniegpulkstenītes, narcises, krokusus, lilijas un hiacintes, jo to apsakņošanās un iedzīvošanās jaunā vietā notiek ilgāk nekā tulpēm. Kā pēdējos var stādīt tulpes un dekoratīvos sīpolus. Muskares var stādīt visā šajā sīpolpuķu stādīšanas laikā. Vairums sīko sīpolpuķu labāk aug zem krūmiem un kokiem.

Pavasarī ziedošās sīpolpuķes ieteicams stādīt kopā ar liellapu ziemcietēm – peonijām, hostām, ligulārijām. To asni no zemes spraucas diezgan vēlu un netraucēs sīpolpuķēm noziedēt, bet lielās lapas vēlāk piesegs nodzeltējušos lakstus. Sīpolpuķu prasības ir ļoti atšķirīgas – daļai patīk saule, bet daļa labi augs tikai ēnainā un mitrā vietā.

Latvijas apstākļos hiacintes vislabāk aug vieglās, smilšainās, ar trūdvielām bagātās augsnēs – tad ziedi ir garāki un skaistāki un sīpoli mazāk slimo nekā māla augsnēs.

Tulpes. Vispopulārākās un šķirnēm bagātākās sīpolpuķes, protams, ir tulpes. Optimālais to stādīšanas laiks ir septembra beigas – oktobris, kad augsnes temperatūra ir nokritusies zem +10ºC. Pirms stādīšanas tulpju sīpolus 20–30 minūtes var paturēt kālija permanganāta šķīdumā – tie kļūs izturīgāki pret slimībām. Stāda tūlīt pēc kodināšanas apmēram trīs sīpolu dziļumā (4 cm augsts sīpols jāstāda 10–12 cm dziļi). Stādot sīpolus, nedrīkst spiest. Pēc iestādīšanas dobes kārtīgi aplej. Sīpolpuķes nedrīkst stādīt ieplakās un pavasarī pārplūstošās vietās! Lai izvairītos no dažādām puvēm, vēlams gan zem sīpola, gan ap to pakaisīt smalku granti vai tīru, izskalotu upes smilti.

Sīpolpuķes. Tās var stādīt arī podos, kastītēs ar režģotu pamatni, ko ierok zemē. Dārzkopības veikalos ir nopērkami speciāli trauki sīpolpuķu stādīšanai, kas ir ļoti ērti, jo nākamā gadā no augsnes būs jāizrok tikai trauks, nevis jārokas pa visu dobi. Šie trauki palīdz aizsargāt puķu sīpolus arī no grauzējiem.

Lai uzziedinātu tulpes, narcises un hiacintes, to sīpolus iestāda podiņos vai kastītēs un apsakņo telpās, kurās iespējams uzturēt 9ºC temperatūru.

Dēsta rododendrus. Septembra beigās un oktobra sākumā ir piemērots laiks dažādu dekoratīvo koku un krūmu, arī rododendru stādīšanai.

Visiem rododendriem vajadzīga augsne ar skābu reakciju. Piemērotākās ir vieglas smilšu vai kūdras augsnes, kas bagātinātas ar kompostu vai viršu trūdzemi. Bedri izrok divu sakņu kamolu dziļumā un platumā, piepilda ar skābo substrātu. Rododendrus nedrīkst iestādīt par dziļu, tos stāda tādā dziļumā, kādā tie auguši stādu audzētavā. Pēc iestādīšanas rododendrus kārtīgi salej un uzber sakņu zonai mulčas kārtu – kūdru, priežu skujas vai mizu mulču.

Atsvaidzina puķu kasti.  Vasaras beigas ir īstais laiks, lai atsvaidzinātu balkona un terases stādījumus. Tur var iestādīt citus augus, kuri ilgi saglabāsies skaisti, kad naktis kļūst vēsākas un dienas īsākas.

Var stādīt krizantēmas – rudens simbolu ar krāšņajiem ziediem, ar mazliet rūgteno smaržu. Jauki ir virši, kas nebaidās no rudens salnām. Dārzkopības veikali piedāvā arī Alpu vijolītes, kas zied pat tad, kad temperatūra ir tuvu 0ºC. Tomēr galvenā rudens rota ir krāsainas, košas lapas, kas ir raksturīgas daudzām dārzā augošām ziemcietēm. Šos augus var stādīt arī balkona kastēs un dekoratīvos puķu traukos uz terases. No dažādas formas un krāsas lapām var izveidot tikpat skaistu kompozīciju kā no ziedošiem augiem.

Zemos puķu podos labi izskatās dekoratīvie kāposti. Lai kompozīcijā būtu dažādas formas augi un tā būtu vieglāka un gaisīgāka, izmanto dekoratīvās graudzāles un grīšļus.

Kopjam telpaugus

Vasarā ārā iznestos telpaugus nes istabā.

Pārbauda, vai uz augiem nav kaitēkļu, nomazgā telpaugu lapas.

Ja nepieciešams, pārstāda augus.

Padomus sniedza žurnāls "Dārzā" un speciālisti:

Dr.agr. Edgars Rubauskis, LV Augļkopības institūts
Dārzeņkope Lolita Presnikova
Dārzniece Inta Freimane

Foto no istockphoto.com.

Ar citiem dārzkopjiem par līdzīgiem tematiem varat aprunāties Cāļa forumā

Zaļumu un pūkainīšu stūrītis