Koku apkopšana

Koks, kas pilns ar nokaltušiem un slimiem zariem, dod mazu ražu - ābolus, sēklas. Tendence nokalst ir tiem zariem, kuri aug viens otram paralēli, aug uz leju, aug uz iekšu koka vainagā un tiem, kuri ir stipri aizēnoti no citiem zariem. Izzāģējot noteikti būs lielāka raža. Izzāģēti koki dos vairāk skābekļa un augsne zem tiem kļūs auglīgāka, kā arī koks varēs veiksmīgāk cīnīties ar slimībām. Bet, jo veselāks koks, jo vairāk tādā var atstāt nokaltušus zarus. Kokiem vajag mūsu palīdzību. Palīdzēt vajag gan kokiem mežā, gan parkos, gan, protams, dārzos. Un tiem cilvēki parasti arī palīdz.

Ābele ir visizplatītākais koks mūsu dārzos. Bieži tas ir nepietiekami vai nepareizi apzāģēts koks. Ābelei ar vairāk par diviem galvenajiem stumbra atzariem (resnajiem zariem), ja koks ir vecs, vienu no lieliem atzariem vēlams nozāģēt. Tas dos kokam papildus enerģiju. Var izzāģēt arī uz leju augošos zarus, kuri mums traucē. Izzāģē arī zarus bez atzariem. Zarus var arī saīsināt, bet ne vairāk kā par trešdaļu. Arī no ābeles kopējās koksnes masas vēlams izzāģēt ne vairāk par trešdaļu. Ja izcili pazīstat kokus, tad var prasmīgi izzāģēt līdz pat pusei no koksnes masas. Tomēr vajag izvairīties no pārmērīgas apzāģēšanas. Koks barojas ne tikai ar saknēm no zemes, bet arī caur lapām uztver saules gaismu. Pārlieku apzāģētam kokam var rasties problēmas ar saules gaismas uztveri, un tad nepietiekama lapojuma rezultātā koks var nokalst.

Veciem kokiem veidojas dobumi, kuros var ieviesties puve. Dobums jāiztīra, lai puve nevairojas un koks nepūst tālāk. Ja dobumā ir puve, tad kokam ir tāda vide, ka puve var rasties atkal, ja dobumu neaizcementē. Cements nav jālieto visā dobumā, bet tikai tā ārpusē. Dobuma iekšpusi var piepildīt ar granti, šķembām. Kad dobums piepildīts, tad to aizcementē. Cements gan ir kas ciets un nedzīvs. Bet ne vienmēr var iztikt bez cementa, lai pasargātu koku no pūšanas. Dažkārt cementa un grants, šķembu vietā var izmantot mālu, bet ne visur, jo māls var izskaloties. Cits variants ir vienkārši iztīrītās puves vietu aizkrāsot, tas darbosies līdzīgi kā jods cilvēkam uz pušuma.

Koka apkopes darbi visintensīvāk notiek neilgi pirms pavasara vai pavasara sākumā. Tas ir laiks kad zeme bieži ir dubļaina, bet tajā pašā laikā vēl var būt dziļākos slāņos sasalusi. Koku ir visvieglāk apkopt un viņš to vislabāk panes, kad nav sācis sulot un ārā nav liels sals, tāpēc parasti koki tiek apzāģēti ap pavasara sākumu. Ja, ir piemēroti laika apstākļi, kokus var apzāģēt arī rudenī, ziemas vidū un vasarā.

Tagad tuvākais laiks augļkoku apzāģēšanai būs ap maija beigām, jūnija sākumu, kad būs beigusies sulošana, tas attiecas arī uz krūmiem. Ar skujeņiem ir savādāk. Par cik viņi stipri nesulo pavasarī, jo ir ļoti sveķaini, tad viņiem šo koku sulošanas periodu apzāģēšanai var tik precīzi neievērot. Skujeņi arī labāk pacieš apzāģēšanu aukstā laikā.

Tava dārza koki ir vide, kas tev ir vispiemērotākā un palīdz tieši tev. Palīdz ar savu skaistumu, ražu, augsnes bagātināšanu un gaisa attīrīšanu. Tāpēc svarīgi ir īpašu uzmanību pievērst tiem kokiem, kas tev ir vistuvāk. Koki palīdz ne tikai ar taustāmiem un estētiskiem labumiem, bet arī enerģētiski, līdzīgi kā citi cilvēki labā garastāvoklī. Kokiem arī piemīt enerģija. Palīdzot kokiem, to enerģija kļūst labāka, līdzīgi kā palīdzot otram cilvēkam uzlabojas tā garastāvoklis. Jo vairāk mēs kokiem palīdzēsim, jo labāk tie jutīsies, labāk augs un rezultātā vairāk dos mums, tiem, kas viņiem apkārt.