Saimniecība

Gladiolām uzbrūk rūsa!

Iegādājoties gladiolu sīpolus ārzemēs – jāuzmanās, ar tiem var ievest bīstamu un postīgu karantīnas slimību – gladiolu rūsu.

Latvijā gladiolu rūsa vēl nav konstatēta, taču ASV tā ir sastopama jau no 2006. gada. Uzskata, ka Amerikā tā ienākusi ar grieztajiem gladiolu ziediem no Meksikas.

Slimības ierosinātājs ir bazidiju sēne Uromyces transversalis thum. Inficē galvenokārt Iridaceae dzimtas augus, ieskaitot Gladiolus, Tritonia, Crocosmia un Watsonia spp. Stipri inficētie augi neuzzied, to bumbuļsīpoli nenobriest. Slimība ir sevišķi postīga lielajās audzētavās, jo var pilnīgi iznīcināt gladiolu ražu.

Gladiolu rūsas izcelsmes vieta ir Dienvidāfrika. Tur tā konstatēta jau 1876. gadā, un šinī kontinentā tā saglabājās ilgu laiku, līdz sasniedza Viduseiropas krastus. Dienvideiropā sāka izplatīties gandrīz gadsimtu vēlāk. Rūsa konstatēta Francijā, Ziemeļitālijā, Maltā, Marokā, Dienviditālijā, Francijas rietumu daļā un Lielbritānijā, Nīderlandē.

Rūsas izplatīšanās

Stādmateriāls un grieztie ziedi ir galvenie infekcijas avoti. Stādījumos rūsa izplatās galvenokārt ar sporām, kuras milzīgā daudzumā veidojas uz visām slimo augu virszemes daļām, it īpaši uz lapām. Viegli izplatās ar vēju lielos attālumos, arī augiem saskaroties, augus kopjot un griežot ziedus. Ar grieztiem ziediem tās var aizceļot vēl tālāk, uz citām valstīm.

Gladiolas slimības pazīmes

Gladiolu rūsas klātbūtni visvieglāk diagnosticēt uz lapām, jo simptomi ir tipiski kā visām rūsām. Oranži, brūni putoši spilventiņi vai pustulas lapu abās pusēs. Pustulas veidojas visbiežāk gan lapu dzīslām, gan epidermai saplaisājot.

Pirmās ārējās pazīmes jeb simptomi ir nelieli, pat sīki dzeltenīgi plankumiņi, kuru maliņas tālākā slimības attīstības gaitā plaisā veidojot pustulas pildītas ar dzeltenīgi oranžām rūsas sporām. Vēlāk plankumi paplašinās, plīst un veido lielākus bojāto audu laukumus. Lapas brūnē, nekrotizējas, līdz virszemes daļas atmirst. Patogēna micēlijs pārvietojas uz jaunajiem bumbuļsīpoliem un tur saglabājas līdz stādīšanas laikam, lai pēc tam turpinātu attīstības ciklu. Ārēji šādā veidā inficētus bumbuļsīpolus grūti atšķirt no veselo augu sīpoliem. Tomēr tie ir galvenie infekcijas perēkļi jaunajā stādījumā. Stipri inficēto gladiolu bumbuļsīpoli ir nenobrieduši, sīkāki un kroplīgi. To segzvīņas nav spožas, plaisā un plīst, kā arī pašas atdalās.

Augu aizsardzības speciāliste Māra Kilēvica, žurnāls "Dārzā"

Citi noderīgi raksti

Kā izaudzēt tulpes

Sarkanā krāsa interjerā

Aprunāties ar citiem dārzkopjiem par līdzīgām tēmām varat Cāļa forumā:

Zaļumu un pūkainīšu stūrītis