Daiļdārza plānošana un ierīkošana
Dārza projektēšana ir daudzpakāpju radīšanas process, kura pamatā ir ideja. Mūsdienās nav noteikta dārza modeļa, uz kura pamata būtu jābalstās, veidojot dārzu. Tāpēc zemes gabala īpašniekam ir iespēja izveidot individuālu, neatkarīgu, viņam piemērotāko dārzu atpūtai un vaļaspriekam un just lepnumu par iegūto rezultātu.
Kad ideja par dārza ierīkošanu ir nobriedusi, tad jāveic esošā zemes gabala izpēte un analīze. Šis ir ļoti svarīgs solis dārza izveidošanā. Tikai rūpīga esošās situācijas analīze var kalpot par plānu dārza koncepcijas izstrādāšanai un praktisko apsvērumu izvērtēšanai.
Ir svarīgi atbildēt uz jautājumiem:
1. Kas man jau pieder (vai piederēs pēc pirkšanas)?
2. Ko es vēlos iegūt?
Atbildot uz pirmo jautājumu, atzīmējiet zemes gabala priekšrocības un trūkumus. Piemēram, jūras, ezera vai upes tuvums, satiksmes maģistrāles trokšņu un dūmgāžu piesārņojums, valdošo vēju virzieni, gruntsūdeņu dziļums, salnu iespējamība, augsnes īpašības, kaimiņu attiecības, dzeramā ūdens kvalitāte un tamlīdzīgie jautājumi.
Nav mazsvarīga atbilde uz otro jautājumu. Svarīgi ir ne tikai pašam aprakstīt savu sapņu dārzu, bet ievērot ģimenes locekļu vajadzības un vēlmes. Uzreiz dārza plānošanas stadijā jānosaka, cik daudz laika veltīsiet dārzam, lai nekļūtu par dārza vergu.
Uzskatu, ka par dārza projektēšanu jādomā reizē ar zemesgabala iegādi. Bieži sastopama kļūda - daiļdārznieku pieaicina un lūdz padomu jau pēc ēkas izvietošanas gruntsgabalā. Taču speciālists varētu ieteikt ne tikai labāko ēkas izvietojumu, bet arī ērtāko dārza telpu izvietojumu ēkā saistībā ar zemes gabala ainavas plusiem un mīnusiem. Vajadzības gadījumā daiļdārznieks pat var piedāvāt koriģēt ēkas apjomu, stāvu skaitu, ceļu un laukumu lietderīgu plānojumu, koku atstāšanu un izciršanu, zemes gabala reljefa veidošanu, dārza laistīšanas sistēmu izvietojumu un dārza apgaismojumu. Projektēšanas gaitā daiļdārznieks sadarbībā ar inženieriem risinās apakšzemes komunikāciju izvietojumu. Ļoti žēl, ja dārza skaistāko vietu sabojā nevietā izvietots kanalizācijas vāks vai piebraucamais ceļš tika uzbūvēts pāri visam zemesgabalam un tamlīdzīgas kļūdas.

Sirsnīgi ieteiktu pirms zemes gabala iegādes veikt tā pārbaudi uz āderēm. Zemes gabala āderu kartējums palīdzēs pareizi izvēlēties vietu augļu un dekoratīvajiem kokiem, kā arī vietu mājas būvniecībai.
Pirms sāk dārza plānošanu, ir jāveic dārza telpas analīzi un telpiskas kvalitātes izvērtējumu, vadoties no gruntsgabala plusiem un mīnusiem. Darbu atvieglo sekojošie dokumenti:
1. Zemes gabala robežu plāns;
2. Tehniskās inventarizācijas lietas (ēkas izvietojums, stāvu plāns);
3. Dažādu iestāžu izsniegtie būvniecības tehniskie noteikumi;
4. Gruntsgabala inženiertopogrāfiskais plāns;

5. Apkārtējo un tā tuvākā apkārtnē meliorācijas sistēmas plāns;
6. Aerofotogrāfija.
Jānoskaidro vai zemes gabalam nav apgrūtinājumi, kas saistīti ar zemi šķērsojošiem ceļiem un komunikācijām - augstsprieguma līnijām, gāzes vadiem un tamlīdzīgi. Svarīgi ir zināt, vai zemes gabals nav kultūras un vēstures piemineklis. Šajā gadījumā pirms dārza darbu veikšanas nāksies saskaņot profesionāli izstrādāto teritorijas labiekārtošanas projektu vairākās iestādēs.
Dārza plānošanā palīdzēs teritorijas esošā stāvokļa plāns, tai skaitā iezīmētas būves ar logiem un durvīm, esošo koku un krūmu vainagu projekcijas un sugas, esošās dobes un citas plāna detaļas un paskaidrojumi pie tām. Būtu nepieciešama arī esošā abstraktā un plānotā gājēju un transporta kustības analīze. Citiem vārdiem, jāveido plāns, kurā iezīmē jau esošos un ieplānotos skaistos dārza skatus (tos ir jāizceļ), un arī ne tik skaistus - kaimiņa šķūni vai kompostkaudzi (tos vajag paslēpt). Ievērojot visas analīzes un plānus dārzā jāizdala:
1. Priekšdārza zonu;
2. Dzīvojamo zonu;
3. Bērnu rotaļu zonu;
4. Saimniecības zonu.
Priekšdārza zona - dārza teritorija, kas atrodas starp ielu un ēku. To vienmēr ir jāpakļauj ēkas arhitektūras stilam. Priekšdārzam nevajadzētu būt pārblīvētam ar celiņiem, dažādām zāliena vidū izveidotām tortveidīgām puķu dobēm, cirptu dzīvžogu ornamentiem, baseiniem, bezgaumīgām plastmasas vāzēm, banālām skulptūriņām, alpinārijiem.
Dzīvojamās zonas izvietojumu visbiežāk cenšas ievietot ziemeļu - dienvidu virzienā. Tajā parasti atrodas atpūtas vieta, ugunskura vieta un ūdens. Dzīvojamās zonas vidusdaļā ir jāatstāj zāliens.
Dārzā vienmēr ir jārezervē vieta bērnu rotaļu zonai. Praktisks saimnieks padomās arī par nākamo paaudzi. Tas nenozīmē, ka tūlīņ jārīko bērnu rotaļu laukums. Vienkārši ir jāatstāj brīvu vietu, iesējot zālienu. Gribu pievērst uzmanību, ka šajā zonā nedrīkst būt indīgi un ērkšķaini augi: īves, zalktenes, maijpuķites, kurpītes, pavasara adoniss, ziemas erantes, daturas, ozolītes, kazaku kadiķi, bārbeles, robīnijas un citi. Tomēr jāstāda labvēlīgi bērnu veselībai augi: kalnu priede, melnais plūškoks, zeltā jāņoga, ārstnieciskie augi un citi.
Saimnieciskā zonā iekļauj sakņu dārzu, kompostkaudzi, veļas žāvētavu, malkas šķūni, gaļas kūpinātavu, siltumnīcu, un tamlīdzīgas „neizskatīgas" lietas.
Nevaru neuzrakstīt par mūsu mājas mīluļiem - kaķiem un suņiem. Kaķi, kā zināms, parasti staigā, kur pašiem tīk, viņus ir gandrīz neiespējami ierobežot un tādēļ arī nav vērts viņu dēļ kaut ko veidot. Cita lieta - suns. Suņu būdu vēlams novietot tā, lai suns redz, kas ienāk pagalmā un dodas uz ieejas durvīm. Protams, tā nebūs skaistāka vietā dārzā. Tāpēc to nepieciešams mazliet padekorēt ar augu stādījumiem vai kādu vīteņaugu režģi vai lapeni, atstājot mazu „logu" tajā, lai suns varētu vērot, kas notiek apkārtnē. Būdai jābūt ērtai, ar siltumizolāciju, izgatavotai no labas kvalitātes dabīgiem materiāliem. Cits variants ir izveidot sunim speciālu voljēru, lai viņš neskraidītu pa visu dārzu. Šajā gadījumā tas prasa pietiekami daudz vietas un naudas. Voljērs nedrīkst būt pārāk saulainā vietā, nevajadzētu to veidot zem jumta notekām, kā arī tuvu lieliem kokiem, jo tā tiek bojātas to saknes.
Vēl gribētu parunāt par ekoloģiskiem aspektiem dārzā. Ekoloģija ir bioloģijas disciplīna, kas pētī organismu un apkārtējas vides attiecību. Ekoloģiskā atbilstība nozīmē, ka dabā kādā augu dzīves vietā apvienojas tieši tādi augi, kuriem šī vide ir vispiemērotākā. Tāpēc dārzā jāstāda saderīgi augi. Tas nozīmē, ka jālieto tie augi, kam šajā vidē ir piemēroti augšanas apstākļi. Ar augšanas apstākļiem mēs saprotam klimatu, augsnes sastāvu, mitruma daudzumu, kas nepieciešams augam, apgaismojumu, kas nepieciešamas normālai augu attīstībai. Tikai ievērojot šos ieteikumus Jūsu dārzs būs estētisks, ekoloģisks un nesīs Jums dvēseles mieru.
Sagatavoja SIA „Dženta" daiļdārzniece Anna Fedosova (ojna)
Citi noderīgi raksti
Par ko mēs maksājam interjera dizaineram?