Skudras
Mēs redzam skudras gan pilsētā, gan mežā, gan arī mūsu dārzos. Bet ko mēs zinām par tām? Apskatīsim, kā dzīvo un kādu lomu skudras spēlē dārza dzīvē.
Skudras ir sabiedriski kukaiņi. Skudru kolonijās vienkopus dzīvo dažādi to locekļi, kuri ir specializējušies dažādu darbu veikšanā. Darba skudras veic visus nepieciešamos darbus: gādā barību, sargā no ienaidniekiem, rūpējas par pūzni un pēcnācējiem. Darba skudrām nav spārnu. Skudru tēviņiem un mātītēm pirms pārošanās laika izaug spārni. Tēviņi pēc pārošanās nobeidzas, bet mātītes atbrīvojas no spārniem un sameklē vietu ligzdai. Mātīte izrok aliņu, izdēj olas un dibina jaunu saimi.
Skudras nedzīvo augsnes intensīvās apstrādes vietās. Šiem kukaiņiem patīk miers, jo mājokļa iekārtošanā tiek ieguldīts liels darbs. Daudzi dārzkopji iznīcina skudras savā dārzā. Tomēr skudru kaitīgums dārzā nav viennozīmīgs.
Skudru sugas
Rūsganās mežskudras (Formica rufa) sargā mežu no kaitēkļiem. Blakus skudru takai būs mazāk tārpainas sēnes.
Līdzīgi izskatās kailmuguras mežskudras (Formica polyctena). Pēc ziemošanas jau aprīlī sāk aktīvi cīnīties ar kaitēkļiem.
Velēnu skudrīte (Tetramorium caespitum) veido ligzdas dziļi zemē. Šīs skudras var bieži redzēt zālājā.
Tumšā koksnesskudra (Camponotus herculeanus) ir vislielākā Latvijā sastopamā skudra. Dzīvo satrūdējušajā vecu koku vai ēku koksnē.
Visbiežāk dārzā sastopama ir melnā skudra (Lasius niger). Taisa ligzdas starp akmeņiem, vecos celmos, nelielā dziļumā zemē. Nelielos veiklos kukaiņus var ieraudzīt kompostkaudzē un vietās, kur bagātīgi iestrādāts komposts vai kūdra.. Melnām skudrām patīk siltums, tāpēc bieži ierīko pūzni siltumnīcās starp kūdras podiņiem, izpostot tos. Ja šīs skudras iztramda, tad tās ar visām kūniņām pārvācas citur. Melnās skudras „gana” laputis.
Spožā skudra (Lasius fuliginosus) mitinās celmos, vecos kokos, izmantojos to koksni mājokļa būvniecībā. Šis skudras arī barojas ar saldo šķidrumu, kuru izdala laputis.
Dzeltenā skudra (Lasius flavus) dzīvo mitrās vietās augsnē un zem akmeņiem.
Skudras: noderīgas un kaitīgas
Cik tas nebūtu dīvaini, bet skudras dārzā veic daudz labu darbu. Viena skudrupūžņa iemītnieki gada laikā iznīcina pat līdz 20 miljoniem dārza kaitēkļu.
Vietās, kur mājo skudras, augsnē gandrīz divreiz palielinās kālija daudzums un gandrīz desmit reizes palielinās fosfora daudzums. Pie tam skudras pārveido šīs vielas šķīstošā formā, kas atvieglo augiem to uzņemšanu. Paralēli gan palielinās augsnes skābums, kas vairs nav nemaz tik labi.
Tomēr par daudz savairojušās skudras var ievērojami kaitēt dārzam.
- Mielojas un bojā saldas ogas, īpaši zemenes, un saldus dārzeņus – ķirbjus, burkānus. Velēnu skudrīte bojā peoniju pumpurus un ziedus. Dažas skudras sāpīgi „kož”.
- Pārnes laputis uz veseliem augiem. Zināms, ka laputis sūc augu sulu un pārnēsā augu vīrusslimības. Skudrām garšo šķidrums, kuru izdala laputis, tāpēc tās šos kaitēkļus izmanto savā labā un sargā no dabīgiem ienaidniekiem.
- Izplata nezāļu sēklas. Skudrām patīk nēsāt dažādas sēklas, protams, kopā ar saldām un sulīgām augu atliekām. Īpaši skudras ir iemīļojušas strutenes. Tomēr būtu pārspīlēti teikt, ka skudras ir ļaunprātīgs nezāļu izplatītājs. Cilvēks pats savairo nezāles krietni lielākos apjomos.
Tomēr par daudz savairojušās skudras var ievērojami kaitēt dārzam.
- Mielojas un bojā saldas ogas, īpaši zemenes, un saldus dārzeņus – ķirbjus, burkānus. Velēnu skudrīte bojā peoniju pumpurus un ziedus. Dažas skudras sāpīgi „kož”.
- Pārnes laputis uz veseliem augiem. Zināms, ka laputis sūc augu sulu un pārnēsā augu vīrusslimības. Skudrām garšo šķidrums, kuru izdala laputis, tāpēc tās šos kaitēkļus izmanto savā labā un sargā no dabīgiem ienaidniekiem.
- Izplata nezāļu sēklas. Skudrām patīk nēsāt dažādas sēklas, protams, kopā ar saldām un sulīgām augu atliekām. Īpaši skudras ir iemīļojušas strutenes. Tomēr būtu pārspīlēti teikt, ka skudras ir ļaunprātīgs nezāļu izplatītājs. Cilvēks pats savairo nezāles krietni lielākos apjomos.
Skudru apkarošana
Ja skudras dārzā sāk jums traucēt, tad var mēģināt ar tām cīnīties. Tur, kur tas netraucē cilvēkiem un augiem, var izmantos dažādus ķīmiskos preparātus. Bet dārzā vai siltumnīcā jāizmanto tautas padomus
- Skudrām nepatīk biškrēsliņi. Atrod kādu ceru un iestādi viņām blakus. Gurķiem un tomātiem no tā ļaunuma nebūs.
- Dārzkopes dienasgrāmatā lasīju, ka skudrām nepatīk piparmētru laksti, biškrēsliņi, vērmeles. Kāds no šiem jāsasmalcina un jāber uz skudru takām vai pūžņa.
- Manējās skudras taisa tādus celiņus pa siltumnīcas dobēm, tad nu es sausā siltumnīcā, precīzi tajās ejās ieberu skudru indi, pēc dienas, kad visas skudras prom, rūpīgi visu ar lāpstiņu novācu. Tikai tad, kad visa ģipte noņemta, atkal sāku laistīt siltumnīcu.
- Es lēju virsū verdošu ūdeni - man siltumnīcā zem dēļa bija salīdušas, olām virsū salēju nez cik litrus - pēc tam savācu un sadedzināju.
- Var savākt pūzni spainī un aiznest pēc iespējas tālāk.
- Var uzbērt kanēli.
- Var bērt sāli, tikai tā, lai netiek uz augiem.
- Uz skudru apdzīvotu vietu liet kafijas biezumus.
- Man ieteica vietai, kur dzīvo skudras, uzpurināt pelnus.
- Var smidzināt ar vērmeļu uzlējumu. 300 gr svaigas vai 30 gr kaltētas vērmeles apliet ar 10 litriem auksta ūdens, vairākas stundas ļaut ievilkties, izkāst un, neatšķaidot, smidzināt.
- Uz skudru ceļa apgāž otrādi puķu podu, viņas tur izveido mazu pūznīti. Pēc pāris dienām to aplej ar verdošu ūdeni.
- Var skudru aizbaidīšanai izmantot jebkādu eļļu. Nolīdziniet skudru pūzni ar grābekli un nogaidiet, kamēr skudras atjaunos ejas un tās būs labi saskatāmas. Lejiet eļļu ejās, pēc uzsūkšanās procedūru atkārtojiet – drīzumā skudras pūzni pametīs.
- Aptiekā nopirkt boraku, piejaukt cukura sīrupam, ieliet trauciņā un novietot uz skudru ceļa, tādu dzērienu nobaudījušas visas būs pagalam. Šādi ļoti veiksmīgi var iznīcināt faraonskudras telpās.
Jācenšas apkarot skudras ar ekoloģiski nekaitīgām metodēm. Ķīmiskie preparāti var kaitēt cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem.