Saimniecība

Zaļmēslojums

Viss dzīvais pasaulē eksistē pateicoties augiem. Gan cilvēki, gan dzīvnieki, gan kukaiņi, gan pati zeme, precīzāk - tās auglīgais slānis, humuss. Tas veidojas galvenokārt augu atlieku sadalīšanās rezultātā.

Augu saknes irdina augsni, bagātinot to ar skābekli, baro sliekas un mikroorganismus. Augu lapas piesedz zemi, pasargājot to no erozijas.

Ielaužoties ar savām zemkopības metodēm šajā miljoniem gadu atstrādātajā procesā, cilvēks bieži vien nodara zemei pāri. Uzarta plika zeme ir kā atklāta brūce uz zemes virsas. Šo brūci zeme cenšas pēc iespējas ātrāk sadziedēt, aizaudzēt ar zaļiem augiem, pasargāt no karstās saules, izskalojošām lietavām un kaltējošiem vējiem.

Pēc intensīvas izmantošanas daudzu gadu garumā jebkāda augsne, lai cik minerālmēslus mēs nelietotu, noplicinās un ir velti gaidīt labu ražu. Situāciju uzlabot var paši augi, precīzāk - zaļmēslojuma augi. Metode ir ļoti sena. Ķīnas un Indijas zemkopji to izmantoja jau pirms trim tūkstošiem gadu, bet Vidusjūras piekrastē no IV – III gs. p. m. ē.

Metode ir ļoti vienkārša. Pēc ražas novākšanas brīvajā laukā sēj ātri augošus zaļmēslojuma augus: zirņus, pupiņas, sojas pupas, lēcas, rapsi, vīķus, āboliņu, lucernu, lupīnas, sinepes, griķus, auzas, rudzus un citus. Šie augi no gaisa piesaista slāpekli un aktīvi aug. Labi attīstītas saknes sniedzas dziļi augsnē un iegūst barības elementus no zemes dziļākiem slāņiem, uzņem fosforu un citas vērtīgas vielas. Kad izaug pietiekami daudz zaļās masas, augus nopļauj un iestrādā augsnē.

Zaļmēslojuma augi sadalās un augsne tiek bagātināta ne tikai ar organiskām vielām, bet arī ar fosforu, kāliju un kalciju. Slāpekļa savienojumi, kas atrodas zaļmēslojumā, ir viegli uzņemami, 3 kg zaļās masas aizstāj 1 – 1,5 kg kūtsmēslu. Zaļmēslojumam satrūdot,  augsne paliek irdenāka, labak piesaista mitrumu, paliek dzīvāka. Pastiprinās arī mikroorganismu darbība. Zaļmēslojuma augi nomāc citas nezāles un spēlē fitosanitāru lomu. Daudzi no tiem satur īpašas vielas – alkaloīdus, kas aptur citu augu slimības.

Zaļmēslojumu  audzē un izmanto arī Cāļa forumu apmeklētāji

  • Audzēju zaļmēslojumu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, negribas lietot minerālmēslus. Otrkārt, zaļmēslojums izmaksā lētāk.
  • Es siltumnīcā zem tomātiem rudenī sēju rudzus. Kad rudzi izaug un tomāti jau ir novākti, tad zaļmēslojumu iestrādāju zemē.
  • Esmu dzirdējusi, ka rudzos vērtīgās vielas ir ne tikai zaļajā masā, bet arī saknēs.
  • Vislabākais zaļmēslojuma novākšanas laiks ir īsi pirms vai ziedēšanas laikā. Zaļo masu nopļauj, sasmalcina un iear zemē. Savā dārziņā var iestrādāt ar lāpstu. Ierok diezgan dziļi, vismaz 15 – 20 cm dziļumā.
  • Kā zaļmēslojumu var izmantot salātus, lupīnas, kreses un samtenes.
  • Es rudenī pirms dārza uzrakšanas saberu nopļauto zālienu. Tas man pārsvarā sastāv no āboliņa un labi noder zaļmēslošanai.
  • Visvērtīgākais zaļmēslojums ir baltās sinepes, eļļas rutksun pākšaugi.
  • Starp citu, dažu zaļmēslojuma augu saknes attīra augsni no dažiem kaitēkļiem un puvēm.
  • Ja pirms sējas sēklas apstrādā ar Nitragīnu, tad zaļmēslojums izaug ražīgāks un daudz vērtīgāks.

Tātad, audzējot zaļmēslojumu, mēs iegūsim veselīgu, barības vielām bagātu augsni. Samazināsies vai vispār izpaliks minerālmēslu lietošana. Mēs iegūsim ekoloģiski tīru pārtiku, vismaz savā mazdārziņā. Rūpēsimies jau tagad par nākamā gada ražu!

Līdzīgi raksti

Pelnu pielietošana dārzkopībā

Lavanda

Ar citiem dārzkopjiem par līdzīgiem tematiem varat aprunāties Cāļa forumā

Zaļumu un pūkainīšu stūrītis