Saimniecība

Zemesvēzis

Apbrīnojami radījumi. Lido, skrien, peld, nirst. Vairojas kā truši. Gandrīz vai terminatori ar reprodukcijas iespējām. Ja kurmis apies saknei apkārt, tad šis radījums ies taisni. Ar savām lāpstām apcērt sakni un iet tik uz priekšu. Kukainis ar daudziem vārdiem - racējcircenis, ķirelis, alu circenis, kārkulis, purva circenis, drudžēzelis. Tas ir zemesvēzis - jebkura dārznieka bieds.

Kā dzīvo zemesvēzis

Zemesvēzis jeb racējcircenis (Gryllotalpa gryllotalpa) ir taisnspārņu kārtas kukainis. Pieaudzis zemesvēzis ir 5 – 6 cm garš ciets kukainis ar spārniem. Druknais ķermenis klāts brūniem matiņiem. Stipras priekšējās kājas labi piemērotas rakšanai. Zemesvēzis izrok augsnē līdz 120 cm dziļu galveno eju, tās galā horizontāli iekārtota vieta pieaugušo īpatņu ziemošanai. Pirmā gada kāpuri ziemo vertikālā 70 – 80 cm dziļā alā.
Pieaudzis zemesvēzis un tā kāpuri pārsvarā dzīvo zem zemes un virszemē parādās ļoti reti. Zemesvēzim patīk mitra, barības vielām bagāta augsne. Barojas pārsvarā naktīs. Vakaros un naktīs veic pārlidojumus.
Pavasarī zemesvēžu mātītes 1 - 20 cm dziļumā iekārto īpašas apmēram 6 x 6 cm lielas nocietinātas ligzdas. Tad kaudzītēs iedēj tumši dzeltenas olas. Vienā reizē mātīte dēj 35 - 300 un pat vairāk oliņas. Pēc 10 – 40 dienām (atkarīgs no temperatūras) izšķiļas kāpuri jeb nimfas. Atšķir vismaz 10 nimfu periodus, kuru laikā kāpuri vairākas reizes maina apvalku (ādu). Pirmajā periodā kāpurus baro mātīte, vēlāk tie barojas paši. Oliņu dēšana ilgst līdz rudenim, tāpēc dažāda vecuma pārziemojušie kāpuri pabeidz savu attīstību dažādā laikā. Līdz rudenim kāpuri barojas, pārvietojoties augsnē. Kāpuri ir 5 – 30 mm gari, līdzīgi pieaugušiem zemesvēžiem, bet bez spārniem. Tad pārziemo un nākamā gada pavasarī pabeidz attīstību. Zemesvēzis mostas, kad augsne sasildās līdz 12 – 15 grādu temperatūrai, siltumnīcās tas notiek jau februārī vai martā. Kāpuri turpina attīstīties, bet pieaugušie zemesvēži pārojas. Kopējais attīstības cikls ilgst 13 – 14 mēnešus.

Zemesvēzis dārzā

Dabīgā vidē zemesvēžiem ir daudz ienaidnieku – kurmji, eži, lapsas, skrejvaboles, āpši, ciršļi un putni. Tāpēc tie nekad nesavairojas traģiskos vairumos. Dārzā gan šie kukaiņi var sadarīt lielu skādi. Par zemesvēža klātbūtni dārzā liecina nelieli augsnes pacēlumi ar raksturīgiem zemes bumbulīšiem. Zem pacēlumiem slēpjas alas.
Zemesvēzis un kāpuri izposta sakņu un puķu dārzus. Tie labprāt uzdarbojas arī siltumnīcās. Zemesvēzim garšo gurķu, paprikas, tomātu, salātu, redīsu un citu dārzeņu apakšzemes daļas. Siltumnīcās kaitēkļi sagrauž iesētās sēklas, apgrauž saknes, dažreiz noposta dīgstus un jaunos augus virszemē. Bojātie augi ar laiku iznīkst. Ja šādu augu pavelk aiz lakstiem, tad tas viegli nāk ārā no zemes. Viens zemesvēzis pa vienu nakti var izrakt vairākus metrus garu eju.

Cīņa ar zemesvēžiem

Lai cīņa ar zemesvēzi beigtos ar jūsu uzvaru, tai jāvelta ļoti daudz laika. Jādarbojas no agra pavasara līdz vēlam rudenim trīs gadu garumā. Ieteicams izmantot gan agrotehniskos paņēmienus, gan atbaidīšanu, gan izķeršanu. Ja nu galīgi netiek galā, tad var izmantot arī ķīmiskos preparātus.

Padomi no Cāļa apmeklētāju pieredzes

  • Apkārt siltumnīcām un lecektīm rudenī dziļi pārrok zemi. Veģetācijas periodā palīdz augsnes dziļā (15 cm) rušināšana. Rušinot tiek sabojātas ejas un iznīcinātas oliņas un kāpuri.
  • Efektīvi ir arī biotermiskie slazdi. Maija sākumā izliek svaigu mēslu kaudzītes. Mātītes tās labprāt izvēlas ligzdošanai un pēcnācēju radīšanai. Pēc trim nedēļām kaudzītes izrevidē un atrastos kaitēkļus likvidē. Tādus slazdus var izvietot arī augustā un septembrī, kad viņos salien jaunās nimfas. Stipri invadētos rajonos tomēr ieteicams nemēslot augus ar svaigiem kūtsmēsliem, jo tie pievilinās visus apkārtnes zemesvēžus.
  • Rudenī izrok 50 – 60 cm dziļas ķeramās bedres. Uz 100 kvadrātmetriem rok vismaz divas bedres, izklāj ar plēvi un ieliek kūtsmēslus. Zemesvēži salīdīs tur uz ziemošanu un tad ziemā, sala laikā, izkaisa mēslus pa lauku. Kaitēkļi nosals. Tikai bedres jātaisa agrā rudenī, kamēr gaisa temperatūra ir augstāka par + 5 grādiem, jo zemākā temperatūrā zemesvēži paliek neaktīvi un taisās uz ziemošanu.
  • Vistu mēslu šķīdums tieši pretēji – atbaida zemesvēžus. Ar to sausā laikā laista zemi.
  • Zemesvēžiem nepatīk samteņu smarža. Var tās sastādīt pa teritorijas perimetru.
  • Ejā ielej mazliet eļļu un uzreiz lej pāris litrus ūdeni. Pēc kāda laika zemesvēzis izlīdīs ārā.
  • Var alās liet arī ziepjūdeni vai pulverūdeni, uz spaini ūdens liek 10 gr veļas ziepes vai 50 gr veļas pulveri. Ielej vismaz pus litru un gaida, kad vēzis nāks laukā.
  • Kā slazdu var izmantot burkas ar ūdeni, ierokot tās līdz augšai zemē. Labākam rezultātam augšu var apsmērēt ar medu. Burkai virsū lieku dēli, starp dēli un burkas kakliņu jāatstāj 1,5 cm sprauga. Periodiski pārbaudu un noķertos eksemplārus likvidēju.
  • Zemesvēžiem garšo alus, tāpēc ķeramajās burkās ūdenim var pieliek klāt alu.
  • Lai ķeršana būtu efektīvāka var burciņu likt divu ieraktu dēļi krustojumā. Zemē 25 cm dziļi krusteniski ierok apmēram 2 m garus dēļus. Var izmantos arī plastikāta gabalus, šīfera plāksnes vai ko līdzīgu. Dēļu krustojuma vietā ierok ķeramtrauku.
  • Labi esot 3 litru burkas sarakt zemē līdz ar zemi, bet tajās sastūķēt pētersīļus svaigus un visu līdz pusei saliet ar ūdeni, tad šie lienot un noslīkstot.
  • Zemesvēži ir traki uz zirgu mēsliem. Ieliek 3 l burkā mēslus un burku ierok zemē, tā lai burkas kakls ir nedaudz zemāks par pārējo augsni. Tā viņi tur sakrīt un laukā netiek. Vēl strazdi ļoti labi tiek galā ar zemesvēžiem.
  • Ja vēzis iemeties siltumnīca, tad tik sagaidīt vakaru un paklausīties, kur dzied. Tad žigli (ja nav zem auga) ar lāpstu izceļ ārā un uz mežu prom!
  • Es sakrāju olu čaumalas, sasmalcinu tās un samaisu ar augu eļļu. Stādīšanas laikā bedrītē lieku vienu tējkaroti maisījuma. Zemesvēzis to nogaršos un nobeigsies.
  • Apkārt siltumnīcai bedrītē ber samaisītas ar petroleju smiltis, smaka atbaidīs neganto racēju.
  • Noķert var, ja noliek pietiekami platu dēli uz zemes, kur zemesvēži apmēram dzīvo. Dēlis uzsilst, un viņi lien sildīties. Nepatīk gaisma, tāpēc dēlis. To dēli nevajag pārnēsāt no vietas uz vietu. Zemesvēži tur (zem plaknes) sataisīs alas, un dzīvosies.
  • Dēļa vietā var izmantot metālisku plāksni. Salaista kārtīgi zemi, uzliek plāksni un ik pa laikam paceļ un salasa kaitēkļus.
  • Kaimiņš zemesvēžus nīdē tā - noliek plāksni (skaidu vai metāla) un gaida, kamēr šie salien apakšā (viņiem patīk sildīties un zem tās plāksnes esot silts), tad ceļ augšā un lasa nost. Iet uz copi - labi ķeroties.
  • Fairy (trauku mazgājamo līdzekli) nedaudz pievieno ūdenim, ko nedaudz ielej potenciālajās alās, gaida ~ 1 minūti, ja ala ir īstā, tas mūdzis lien laukā diezgan ātri. Tad tik atliek izķeksēt un tālāk katrs pēc saviem ieskatiem.
  • Vieglākais kā ar to cīnīties - stādiet visus vērtīgākos kultūraugus nogrieztās pudelēs. Nogriež plastmasas pudelei abus galus (no vienas 1.5 l pudeles sanāk divi stādāmtrauciņi), ierok zemē trauciņu, trauciņā stāda augus.
  • Mana kaimiņiene liek indi, vienu brīdi lietoja "Гром". Vēl ir „Fenaksīns”. Indi ielikt vajag prast, ieber 3 – 4 granulas alā un aizber ciet. Kad vēži mirst nost, tad lien no zemes ārā un tad tos operatīvi novāc, lai putni neapēd.
  • Nopirku tādu granulētu indi zemes vēžiem, palīdzēja.
  • No ķīmijas var izmantot ēsmu, kas apstrādāta ar diazinonu, aldrīnu vai cinka fosfīdu. Ēsmu gatavo pavasarī, kamēr nav zaļumi, ko zemesvēžiem ēst, vēlāk tie ēsmu neēdīs. Vienu kilogramu graudus uzbriedina karstā ūdenī, pievieno augu eļļu un indi. Ierok 3 – 5 cm dziļi. Zemesvēži atrod pēc smaržas ēsmu, apēd un ir pagalam. Beigtos noteikti jāsalasa, lai neapēd un nenoindējas putni.

Citi noderīgi raksti

Kurmis

Zāliena aerācija

Aprunāties ar citiem dārzkopjiem par līdzīgām tēmām varat Cāļa forumā

Zaļumu un pūkainīšu stūrītis