Sarkanās bietes
Vērtīgas un viegli audzējamas ir sarkanās bietes. Taču jāzina, kā orientēties plašajā sēklu piedāvājumā.
Galda bietes sēj vairākos termiņos. Maija sākumā sētās var ciest no salnām, aukstuma ietekmē palielinās izziedēšanas risks, tāpēc visagrāko sējumu izmanto tikai agrās ražas ieguvei. Glabāšanai paredzētās bietes sēj maija beigās vai pat jūnija sākumā.
- Foto: istockphoto.com
Galda biešu sēkla patiesībā ir kopauglis jeb kamoliņš, kurā atrodas 2–4 spīdīgas, tumšas sēkliņas. Tāpēc no vienas sēklas parasti izdīgst nevis tikai viens, bet vairāki dīgsti. Līdzīgi kā cukurbietēm, arī galda bietēm selekcionāri ir izveidojuši viendīgsta šķirnes, bet to sēklas ir dārgas un pat lielražošanā tās izmanto reti. Galda bietēm nav jāsasniedz cukurbiešu izmēri, tāpēc vagā itin draudzīgi arī bez retināšanas sadzīvo divas vai pat trīs no viena kamoliņa izaugušās bietes. Sēklu firmas piedāvā arī skaldītas un slīpētas biešu sēklas. Slīpētās ir gludākas, tas atvieglo sēju.
Galda biešu sēklas (kamoliņi) ir lielas, pat 5–6 mm, bet slīpētās 3–4,5 mm. Tās ir diezgan viegli arī ar rokām izsēt precīzi vajadzīgajā attālumā. Vēlamākais biešu izmērs ir 6–8 cm, tādā attālumā arī izsēj sēklu no sēklas rindiņā. Rindu attālumu var variēt, uz lauka rindu attālums atkarīgs no tehnikas iespējām, bet mazdārziņā parasti ir ierīkotas dobes. Uz dobes tad var ievilkt 3–4 rindas 25–35 cm attālumā. Optimālā izsējas norma ir 50–70 sēklu (vidēji tik daudz sēklu ir 1 gramā) uz kvadrātmetru.
Ja sēklas tiek izsētas vajadzīgajā attālumā, par retināšanu vairs nav jāuztraucas. Jāretina vienīgi tad, ja iesēts par biežu. No viena kamoliņa izdīgušās bietes pašas izkārtojas vagā un viena otrai netraucē. Pārāk retos sējumos bietes pāraug un zaudē kvalitāti.
Dārzeņkope Lolita Presnikova, žurnāls "Dārzā"