Fretka jeb mājas sesks
Salīdzinoši nesen Latvijā par mājas mīluļiem kļuvuši ziņkārīgi un rotaļīgi dzīvnieki – fretkas jeb mājas seski. Par šiem dzīvnieciņiem stāsta kluba «Seskumīlis» valdes locekle Inga Galiņa-Vasiļjeva.
Kas ir fretka
Mājas sesks jeb fretka ir neliels caunu dzimtas plēsējs. Seska mūža ilgums vidēji ir 8–10 gadi. Pieauguša dzīvnieka ķermeņa svars vidēji ir 500–1000 g mātītēm un 1500–2500 g tēviņiem, ķermeņa garums vidēji ir 30–60 cm.
Bildē ir labi redzams, cik liela ir sesku puikas un meitenītes augumu atšķirība.
Ingas pirmais mīlulis ir gandrīz pirms trīs gadiem pie viņiem ieradies sesku puika vārdā Zoors. Otrs seskiņš, meitenīte Black Amber Dēmetra, mājās saukta par Freiju, parādījās pēc gada, jo puiku ar vīru nav varējuši sadalīt.
Profilakses un citi fretku labturības pasākumi
- Attārpošana līdz gada vecumam jāveic četras reizes gadā, pēc tam – 2–3 reizes gadā, ja dzīvnieks tiek vests pastaigās ārpus telpām vai mājās ir citi dzīvnieki, kas iet ārā.
- Katru gadu jāveic obligātās (pret gaļēdāju mēri un trakumsērgu) vakcinācijas, 10–14 dienas pirms tam veicot attārpošanu. Fretku var sākt vakcinēt no sešu nedēļu vecuma, izmantojot suņiem paredzētās vakcīnas. Pēc vakcīnas atsevišķiem dzīvniekiem var izpausties alerģiska reakcija, tādēļ katram gadījumam pēc injekcijas jāuzkavējas pie veterinārārsta vēl 30–40 minūtes.
- Dzīvoklis fretkai ir jāsagatavo – jānoliek visas lietiņas, ko dzīvnieks varētu apgāzt vai ievilkt savā slēptuvē, jāaiztaisa visas šķirbas un caurumi.
- Logs jāaprīko tā, lai dzīvnieks nevarētu izkrist – fretkai nav augstuma izjūtas un redze ir vāja.
- Puķupodi jānoliek fretkai nepieejamā vietā, jo dzīvnieks var saindēties ar kādu augu vai vienkārši izrakņāt augsni.
- Kamēr saimnieku nav mājās, vēlams turēt sesku būrī, jo ir grūti dzīvoklī pilnībā garantēt viņiem atbilstošu drošību. Tā kā sesks ir ar augstu intelektu apveltīts dzīvnieks, viņš bieži iekuļas visādās nepatikšanās tieši savas ziņkārības dēļ. Piemēram, Zoors mierīgi piestums tabureti vai citu priekšmetu, lai pakāptos un tiktu tur, kur ir nolēmis nokļūt. Freija ļoti labi prot kāpelēt pa šķirbiņu starp sienu un skapi, ložņāt pa aizkariem. Lielāko dienas daļu sesks pavada guļot, laiku būrī viņi izmanto saldam miegam. Ja nu gadītos ielīst kādā šaurā vietā, seskam šādos apstākļos ir liela anatomiska priekšrocība – viņa ļoti lunkanais mugurkauls. Sesks var apgriezties tur, kur pats knapi ir ielīdis.
- Tualeti sesks iemācās izmantot tāpat kā kaķis.
- Jāsargā no caurvēja un kontakta ar gripas un citu elpceļu slimību slimniekiem.
- Spalvu mešanas laikā seskiem jādod līdzekļi, kas no kuņģa palīdz izvadīt spalvas.
- Jāsargā no uzturēšanās tiešos saules staros vai karstās telpās.
- Jābaro savlaicīgi un pareizi, lai izvairītos no kuņģa čūlas, avitaminozes vai hipervitaminozes, anēmijas un citām slimībām.
- Kažociņš jāapstrādā ar līdzekļiem pret blusām un ērcēm.
- Ne retāk kā reizi vienā vai divos mēnešos jāveic būra dezinfekcija.
- Jāievēro, ar ko fretka rotaļājas, jo aprīts gumijas gabaliņš vai lupata var aizsprostot zarnas.
- Barībai un ūdenim jābūt svaigam un pieejamam visu laiku. Regulāri jāpārbauda, vai slēptuvēs neglabājas bojāti produkti.
Fretkas barošana
Fretkas baro ar sesku profesionālo sauso barību (Latvijā pieejamās un ieteicamas ir tikai divas: «Totally ferret Bosch» un «Fernando») vai ar kaķēnu sauso barību (piemēram, «Hills»).
- Foto: Inga Galiņa-Vasiļjeva
Kārums ir svaiga putnu vai truša gaļa, kaltējumi (vistas fileja, jēra zarniņas), zobu tīrīšanai – paipalu olas. Un nav jau, ko slēpt – lielākais fretkas (kā jau plēsēja) kārums ir peles un citi grauzēji. Pele tomēr ir vajadzīga, jo seskam zarnu traktā nav mikrofloras, to viņi iegūst no apēstajiem grauzējiem, grauzēju spalva tīra seska zarnu traktu utt.
Fretku nevajadzētu barot ar dažu veidu zivīm (piemēram, ar salakām, brētliņām, reņģēm, anšoviem, moivām, karpām, līdakām, asariem un citām zivīm, kas satur fretkām kaitīgas vielas un fermentus), cilvēku ēdienu (ar zupu, putru, desu u. c.), speciālo suņu barību, pienu, kaķu ekonomiskās klases barību («Kitekat», «Whiskas» u. tml.), jēlām vistu olām, apelsīniem, mandarīniem, citroniem un citiem dārzeņiem un augļiem (seska vēders nepārstrādā šķiedrvielas).
Fretkas kopšana un sterilizācija
Kā tad īsti ir – seski grauž vai negrauž? Seski ir ar tik dažādiem raksturiem, ka viennozīmīgi pateikt, ka negrauž, nevar. Ir gadījumi, kad seskam patīk pagrauzt jaunus ādas zābakus vai citus priekšmetus, bet, lielākoties, tas ir aiz garlaicības. Seskam labāk patīk rakt. Viņš rok puķupodus, dīvānus un tepiķus. Ir jārēķinās ar to, ka puķupodi ir jāceļ kaut kur ļoti augstu, bet dīvāns un paklājs... Nu, ko var ieteikt – jāsamierinās, jo tāda ir viņu daba. Jācenšas novērst viņa uzmanību no rakšanas, dažreiz palīdz vienkārši pārklāt dīvānu ar pārklāju – seskam būs interesanti ložņāt zem tā.
Katram dzīvniekam ir savs aromāts. Arī seskam ir seska kažoka smarža, jā, tieši smarža, jo parasti sesks smaržo pēc muskusa un medus sajaukuma – cits izteiktāk, cits mazāk. Nepatīkams un spēcīgs aromāts parasti ir tēviņiem, kas nav kastrēti, meklēšanās laikā, tādu sesku tiešām var nosaukt par smirdīgu.
Mīts par seska smaku ir radies viņa anālo dziedzeru dēļ, ko viņš izmanto tikai briesmu brīžos. Ikdienā šie dziedzeri netiek izmantoti, bet, tā kā dziedzerim ir jātīrās, sesks ik pa laikam var palaist «purkšķus» – izspiest no dziedzera eļļainu pilīti. Tas nav nekas briesmīgs, pietiek notīrīt ar bērnu mitro salvetīti, un smakas nav.
- Foto: Inga Galiņa-Vasiļjeva
Ikdienā sesks sevi kopj pats. Mazgāt sesku nepieciešams tikai tad, kad tas ir nosmērējies. Mazgāšanai var izmantot kucēniem, kaķēniem vai seskiem domātu maigu šampūnu. Nevajag mazgāt biežāk par reizi vienā vai divos mēnešos – jo biežāk mazgā, jo aktīvāk darbojas dziedzeris, kas iesmaržina un ieeļļo seska kažoku. Mazgāšanai ar tīru ūdeni vai peldēšanai ierobežojumu nav.
Lielākās daļas mājas sesku mātīšu īpatnība ir tāda, ka meklēšanās nebeidzas pastāvīgi. Ja aptuveni mēneša laikā no meklēšanās sākuma pārošanās nenotiek, attīstās patoloģisks stāvoklis – ilgstoša meklēšanās. Tās simptomi ir nomāktība, bieži vien apmatojuma zudums uz astes un rumpja. Bez medicīniskas iejaukšanās ilgstoša meklēšanās parasti beidzas ar sesku mātītes nāvi.
Lai no tā izvairītos, sesku mātīte ir vai nu jāpāro, vai jāizmanto hormonu injekcijas, vai jākastrē. Kura no šīm metodēm ir ieteicamākā, jālemj seska saimniekam. Izmantojot hormonālos preparātus, tie atstāj spēcīgu un neprognozējamu iespaidu uz mazo ķermenīti, un to izmantošana ne vienmēr ir droša, turklāt tas ir tikai īslaicīgs risinājums. Hormonālās injekcijas drīkst izmantot tikai vienu reizi sezonā, turklāt atkārtotas meklēšanās iestāšanās risks ir diezgan augsts. Tamdēļ vislabākā izeja tomēr ir mātītes kastrācija.
Uz tēviņiem pastāvīga sezonālā meklēšanās neatstāj tik graujošu iespaidu. Viņi sāk iezīmēt teritoriju, kļūst nemierīgi, visu laiku meklē mātīti, var kļūt agresīvi un nepaklausīgi, var pārstāt izmantot tualetes kastīti, var kost saimniekam, kautiņu ceļā sākt izskaidrot savstarpējās attiecības. Mainās kažociņa aromāts – tas kļūst asāks un ievērojami spēcīgāks.
Riesta laika ilgums ir atkarīgs no daudziem apstākļiem un var ilgt pat astoņus mēnešus. Tas viss, it sevišķi teritorijas iezīmēšana un pastiprinātais aromāts, sagādā ne mazums rūpju. Arī šajā gadījumā kastrācija izbeidz mokas gan dzīvniekam, gan apkārtējiem. Kopumā atšķirība starp kastrētu un nekastrētu sesku tēviņu ir apmēram tāda kā starp kastrētu un nekastrētu runci. Tikai, atšķirībā no kaķiem, seski pēc kastrācijas nekļūst resni un slinki.
Fretku audzināšana un rotaļas
Seska vislabākā rotaļlieta ir otrs sesks. Vēl seskiem patīk bumbiņas, gumijas mantiņas ar pīkstuļiem un mīkstās mantiņas.
- Foto: Inga Galiņa-Vasiļjeva
Seskiem patīk pastaigas. Inga ar savām fretkām siltākā laikā obligāti pastaigājas katru dienu, vismaz stundu. Seski ir ļoti gudri, ātri saprot, ko no viņiem grib, bet vajag daudz pacietības. Ingas sesku meitene pat ir iemācījusies dažus trikus, tikai skatoties uz otru sesku, kurš šos trikus bija apguvis jau agrāk. Uz savu vārdu seski atsaucas tikai tad, kad viņi to grib.
Mājas apstākļos sesks var sabīties no trokšņa vai straujas kustības. Ārā seskiem ļoti nepatīk mazu bērnu klaigas, motocikli un dažas automašīnas, dzirdot dažu putnu trauksmes signālus, viņi uz kādu laiku sastingst.
Pirms sodīt, ir jāsaprot, kāpēc dzīvnieks tā ir rīkojies. Ingas seski parasti tiek sodīti tikai tad, ja pie otrās vai trešās aizrādīšanas reizes tiek ignorēta konkrētā prasība. Sods ir ielikšana būrī, pirms tam dzīvniekam var uzšņākt vai papurināt aiz čupra. Pats galvenais – no seska nedrīkst baidīties! Sesks to jūt un izmanto.
Ir seski ar ļoti nešpetnu raksturu, kas kož košanas pēc. Bet pārsvarā seski kož, jo tā tiek pārbaudīts vai parādīts stāvoklis, kādu viņš ieņem sava bara (cilvēki šajā gadījumā ir viņa bars) locekļu vidū. Ja sesks ir nopirkts no pavairotāja, kas nav socializējis viņu, tad diemžēl tas ir ilgs process, prasa daudz pacietības un mīlestības, kamēr seskiņš iemācīsies, ka kost nedrīkst.
Visbiežāk, lai sesks nekostu, izmanto tādas metodes:
- piespiež pie zemes, nogaida, kamēr sesks norimstas, un tikai tad palaiž viņu vaļā;
- tie, kuriem ir vairāk drosmes, var mēģināt seskam kost pretī (ķepā vai skaustā) – seski uzreiz saprot mājienu, tikai jāuzmanās, jo viņš var kost pretī;
- var purināt aiz čupra un šņākt.
Ingas abi seskuči ir ļoti, ļoti mīļi. Mājās klēpis nav viņu mīļākā vieta (jautāju, vai viņi ir tikpat mīļi kā kaķis, ko var paņemt klēpī – O.I.), bet ko tik viņi neizdarīs saimnieces labā – pat kādu laiku pacietīgi ļausies bužināšanai un glāstiem. Izejot ārā, sabiedriskākā vietā, klēpī tomēr ir drošāk – no turienes var tālāk redzēt un visu kontrolēt.
Sesks ļoti labi pielāgojas saimnieka diennakts ritmam un, ja nakti pavada savā būrītī, tad arī tur uzvedas diezgan klusi un mierīgi, lai gan viņi ir nakts dzīvnieki.
Fretkas attiecības ar citiem dzīvniekiem
Fretkas ir draudzīgi un parasti lieliski sadzīvo ar suņiem, kaķiem un saviem sugas brāļiem. Jāšaubās, ka fretka varētu sadraudzēties ar putniem un grauzējiem, jo brīvajā dabā tie ir fretkas medījumi. Arī zivis labāk turēt fretkām nepieejamā vietā, jo dzīvnieciņam var sagribēties pamakšķerēt.
Ar kaķiem var izveidoties dažādas attiecības – gan draudzīgas, gan vienaldzīgas. Gadās arī tā, ka viņi viens otru apbižo. Pirmoreiz abus iepazīstinot, vienu no dzīvniekiem turiet rokās un ļaujiet vienam otru apostīt. Nākošajās dienās pavērojiet abu attiecības. Ja netiek izrādīta agresija, var uzskatīt, ka iepazīšanās bijusi veiksmīga, tomēr arī tad vēlams dzīvniekus vienmēr barot dažādās telpās un neļaut zagt vienam otra ēdienu.
Ar lielajiem dienesta suņiem fretkas saprotas labi. Ar mazo, dekoratīvo šķirņu pārstāvjiem gan mēdz būt domstarpības – fretkas viņus var apbižot. Medību suņi fretku parasti uztver kā potenciālu medījumu, pareizāk sakot, tas attiecas uz suņiem, kuri iet medībās. Bet ir ļoti daudz takšu šķirnes suņu, kuri ļoti labi sadzīvo ar seskiem un pat palīdz audzināt sesku mammām viņu bērnus.
Kā Fretkas sadzīvo ar bērniem
- Foto: Inga Galiņa-Vasiļjeva
Fretkas var kļūt par lieliskiem rotaļu biedriem bērniem, kuri vecāki par septiņiem gadiem. Pirms tam vecākiem bērnam būtu jāizskaidro saskarsmes noteikumi ar dzīvnieciņu. Ja ģimenē ir bērni, kuri ir jaunāki par sešiem gadiem, fretku nevajadzētu iegādāties, jo gan bērns, gan fretka var nodarīt viens otram pāri.
Ja ģimenē ienācis jaundzimušais, jau esošā mājdzīvnieka, fretkas, saskarsmi ar bērnu nedrīkst pieļaut, jo nav paredzams, kāda var būt fretkas reakcija. Ingai citu mājdzīvnieku nav, un dēls ir jau 14 gadus vecs. Kristapu, Ingas dēlu, seski dievina, īpaši Freija. Kad viņš ir mājās, seski ir priecīgi, skraida viņam pakaļ, spēlējas un dauzās.
Fretku turētāju pieredzes stāsti
Pirms četriem mēnešiem 18 gadus vecā jūrmalnieka Artūra Jakobsona mājdzīvnieku – kaķu (siāmietes un persietes), rotveilera un bruņurupuča – saimei pievienojās fretka Nemo.
«Nolēmu iegadāties, jo man patīk dzīvnieki un manā istabā parasti dzīvojis kāds kāmītis, degu vai smilšu peles, taču viņu dzīves ilgums nav pārāk garš, un tāpēc ar laiku istabā vajag kaut ko jaunu, lai ir mājīgi.
Fretka ir ļoti jauks un aktīvs dzīvnieciņš, kurš tiek barots ar «Hill's Science Plan» profesionālo kaķēnu barību ar vistas garšu, bet citas gan viņa neēd. Kad fretku nopirku, viņai bija cieta spalva un viņa nebija īpaši aktīva, jo neviens viņu neveda ārā, toties tagad spalva ir kā kaķītim – palika mīksta un krāsaina. Es viņu vedu pastaigāties gan tad, kad nebija sniegs, gan pa dziļo 30 cm biezo sniegu, un viņai ļoti patika.
- Foto: no Artūra Jakobsona personīgā arhīva
Smieklīgi ir tas, ka dzīvnieciņš visu laiku uz grīdas esošās čības vai citus priekšmetus, pat zeķes, aizvelk aiz gultas, zem galda vai kaut kur citur. Kad ar Nemo spēlējas, viņš taisa smieklīgas skaņas. «Seskumīlis» to sauc par gugināšanu.
Ar kaķiem fretka sadzīvo ļoti labi, bet ar suni gan var ļaut tikai saostīties, jo suns neapzinās savu spēku un spēlējoties var nodarīt pāri,» stāsta Artūrs.
Jautāta par kādu smieklīgu vai citādi interesantu gadījumu ar mājas mīluļiem, seskiem, Inga Galiņa-Vasiļjeva bilst: «Ar tiem gadījumiem ir tā, ka tie notiek katru dienu. Tagad, kad kaut kas jāmin, nekas tāds īpašs galvā nenāk. Arī dēls rausta plecus un saka, ka viss ir smieklīgi un jautri, pat tas, kā viņi parasti guļ smieklīgās pozās, tas, kā viņi dauzās un viens otru ķersta pa istabu.
Īpaši prātā palicis gadījums, kad pirmo reizi bijām pie jūras. Zooriņš bija pārsteigts par lielo ūdens peļķi. Vīrs iebrida jūrā peldēties, un Zooriņš, nabadziņš, aiz pārsteiguma skraidīja gar krastu guginādams un ar pārsteigtu sejiņu par to, ka tētis aizgāja ūdenī un nenāk ārā. Tā mēs kādu brīdi tēti gaidījām, tad devāmies, drošs paliek drošs, pie tēta mantām, uz kurām ar ļoti lielu nopūtu sesks nogūlās un tās sargāja. Mums garām gāja suņi un cilvēki, bet puikiņš ļoti cītīgi sargāja tēta mantas. Cik lieli prieki bija puikam atkal ieraudzīt savu saimnieku! Lai gan slapju un sāļu, bet prieki bija lielum lielie.»
Iveta Odiņa