Saimniecība

Putnu barošana ziemā

Drīz jau sola slapju sniegu. Cik tad vairs tālu īsta ziema... Varbūt tā būs tikpat gara un sniegota kā pagājusī? Tad vislabāk cilvēks var justies siltā dzīvoklī bez parāda par apkuri vēl no pagājušā gada, malkojot siltu dzērienu un...lasot portālu Cālis.lv. Bet dažs vēl labāk jūtas, ja aiz loga pie putnu barotavas rosās zīlītes vai citi putniņi un cilvēkam ir apziņa – esmu palīdzējis kādam, kam nav tik viegli. Ar ko barot putnus, kādas barotavas izveidot un par citiem putnu barošanas smalkumiem konsultē Latvijas Ornitoloģijas biedrības Valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

Kāpēc putni nav jābaro

Gatavojot rakstu un meklējot, kas internetā par šo tēmu atrodams, pārsteidza kādā rakstā izlasāmais pirmais teikums «Jāatceras, ka putnus ziemā barot nav nepieciešams.

Foto: Iveta Odiņa

Nevajag iejaukties dabiskajā izlases procesā.» Tātad – raksts nemaz nav vajadzīgs, jo putni nav jābaro? Viesturs Ķerus skaidro: «Kāds ornitologs ir teicis, ka vienkāršākā pamācība putnu barošanā ir: «Putnus barot nedrīkst!». Pieejot tam nedaudz konstruktīvāk, barot, protams, drīkst, bet jādara to tā, lai putniem no tā nebūtu ļaunums. Pirmkārt, katram barotājam būtu sev jāatzīst, ka ne jau putnu, bet sevis dēļ mēs ar putnu barošanu ziemā nodarbojamies. Vismaz tik daudz, kā mēs barojam putnus Latvijā, tas ir piliens okeānā uz kopējā «dabiskās izlases» fona. Ar to negribu teikt, ka putnus barot ir slikti (arī pats ar to nodarbojos).»

Kas jāievēro, ja putnus sāk barot

  • Ja barošana uzsākta, to nedrīkst pārtraukt līdz pat sniega nokušanai. Putni pierod pie pārtikas ieguves vietas un barību citur nemeklē. Ja arī sāk meklēt, var jau būt par vēlu un putni nosalst.
  • Cilvēki var inficēties ar putnu pārnēsātajām slimībām – salmonellu u. c., tāpēc, tīrot barotavas, jāievēro elementāras higiēnas prasības – jāizmanto gumijas cimdi, bet rokas vēl pēc tam arī jānomazgā.
  • Barība nedrīkst būt sālīta, jo tas kaitē putnu gremošanas sistēmai.

Kādai jābūt putnu barotavai

  • Barošanas vietai jābūt tādai, lai putnus nevarētu apdraudēt kaķis. Tai nevajadzētu būt pārāk atklātā vietā, jo mazajiem putniem var uzbrukt vanags. No otras puses, šāds ieteikums ir skaidra ilustrācija konsultanta teiktajam, ka nevis putnu, bet sevis dēļ mēs tos barojam, jo vanags jau tāds pats putns vien ir, un arī viņam principā būtu tiesības pie barotavas baroties.
  • Barību ar izkaisīt uz zemes attīrītā platībā, kaut kur aizvējā, lai tā netiktu aizputināta ar sniegu.
  • Speķi var piestiprināt (pienaglot, piekārt u.tml.) pie palodzes, barotavas vai kokā, bet taukus – uzziest uz koka stumbra.
  • Tradicionālās barotavas galvenās sastāvdaļas ir jumtiņš, lai barība neapsnigtu un grīda ar apmalītēm, lai barība nenokristu zemē.
  • Lai putni barotavu labāk pamanītu, ieteicams nedaudz barības izbārstīt ārpus barotavas vai arī izpušķot barotavu ar koku zariem, pīlādžogām u.tml.
  • Principā jau barotavas var izveidot tik daudz un dažādas, ka nav vērts pat pūlēties visas uzskaitīt. Kā jau iepriekš teikts, «barotava» var būt vienkārši uz koka uzsmērēti tauki, bet var būt arī pavisam smalkas mājiņas. Un tās visas ir vienlīdz derīgas, ja a) barība neapsnieg, b) barotavai nevar piekļūt kaķis.

Ar ko barot putnus

  • tauki, nesālīts speķis (ēdīs zīlītes, dzeņi);
  • neceptas un nesālītas melnās saulespuķu sēklas (ēdīs gandrīz jebkurš – zīlītes, dzilnīši, zvirbuļi un stērstes utt.);
  • zemesrieksti (ēdīs zīlītes, sīļi, dzilnīši);
  • auzu pārslas, kaņepes, linsēklas, miežu putraimi, grūbas, prosa, novārīti zirņi un pupas un citas sēklas un graudi;
  • āboli, bumbieri (ēdīs meža strazdi un dzeņi);
  • specializētā, veikalos nopērkamā barība.

Strīdīgs jautājums – putnu barošana ar maizi

Ir putni, kuri uz ierīkotajām barotavām neierodas, bet gan cilvēki paši dodas uz viņu apmešanās vietu, un, protams, tikai labu gribēdami, baro. Šie putni ir paugurknābja gulbji un meža pīles. Varbūt tiem vajadzētu lidot prom uz siltajām zemēm, bet viņi nelido tāpēc, ka cilvēki baro un tas viņiem patiesībā nodara kaitējumu? Viesturs Ķerus paskaidro, ka daļa gulbju gan pārziemo pie mums jebkurā gadījumā. Viņš uzskata, ka ar maizi vispār labāk gulbjus nebarot un piebilst «daži gulbju pētnieki gan šajā jautājumā man nepiekristu, bet tāda ir mana pārliecība».

Foto: Iveta Odiņa

Savukārt Latvijas Dabas muzeja ornitologs/gulbju pētnieks Dmitrijs Boiko uzsver, ka gulbjus nekādā gadījumā nedrīkst barot ar vafelēm, cepumiem, čipsiem. No putnu veselības viedokļa viņš barošanā pat ar baltmaizi nekādu nāvējošu ļaunumu nesaskata. Kaitējums var nākt no citas puses – maize gulbjus dara «atkarīgus». Tie vairs neuzskata cilvēku par ienaidnieku un nebaidās no tā. Līdz ar to bieži vien ir gadījumi, ka kāds tādus gulbjus savaino, nosit utt. Arī prasot maizi tie bieži vien piepeld klāt pie makšķerniekiem un tad sapinas makšķerauklās un tādējādi sagādā problēmas gan glābējiem, gan ornitologiem.

Runājot par mežā pīļu barošanu, Viesturs Ķerus iesaka vislabāk barot ar ozolzīlēm vai dārzeņiem. «Pašam ir maz praktiskas pieredzes, tāpēc dažus cilvēkus pagājušajā ziemā lūdzu paeksperimentēt ar meža pīlēm, piedāvājot tām dažādu barību. Vislabāk esot patikuši zaļi kartupeļi, arī rāceņi. Burkāni patikuši mazāk, bet arī ēsti», viņš stāsta.

Ko putni ziemā ēd dabīgā veidā 

Putni ēd dažādas sēklas, ko var atrast (tas arī iemesls tam, kāpēc sēklēdāji putni ir «nometnieciskāki», nekā kukaiņēdāji), kā arī ziemojošus kukaiņus un to kāpurus, ko var atrast mizas šķirbās u.tml. Daļa putnu ēd citus putnus un citus dzīvniekus. Daži putni iepriekš ir izveidojuši krājumus ziemai. Visklasiskākais piemērs tam ir sīlis, kurš slēpj zīles ziemai.

Iveta Odiņa

Citi interesanti raksti

Vistu audzēšana pašu vajadzībām

Rotaļu laukumi ziemā

Par līdzīgiem tematiem varat aprunāties Cāļa forumā

Zaļumu un pūkainīšu stūrītis