Saimniecība

Auklīte sunim vai kaķim

Tēmas pētījumu ierosināja Cāļa foruma dalībniece vaicājot, kur varētu meklēt aukli sunim, jo jaunajā darba vietā viņai varot gadīties nakts maiņas, taču sunīti naktī vienu nevarot atstāt, jo tad viņš var gaudot, vandīt miskasti, plosīt paklāju, lekt uz palodzes utt. Protams, varam lūgt palīdzību draugiem vai radiniekiem, taču ja nu tādas iespējas nav?

Par citām dzīvnieku pieskatīšanas iespējām mūs konsultē mājdzīvnieku pieskatīšanas franšīzes tīkla „Dod man ķepu!” vadītāja Kristīne Leja (www.zoodraugs.lv, tālr. 26123019, e-pasts: dodmankepu@inbox.lv).

Cik lielas iespējas Latvijā ir atrast aukli sunim vai kaķim?

Šāda veida pakalpojumi Rīgā pieejami jau kopš 2006. gada, kad es izveidoju pirmo Latvijā un Baltijas valstīs individuālo dzīvnieku pieskatīšanas servisu. Tagad „Dod man ķepu!” ir kļuvis par franšīzes tīklu, kurā strādā vairāki cilvēki un piedāvā pakalpojumus ne tikai Rīgā, bet arī lielākajā daļā Latvijas pilsētu.

Bija dzirdēts par dzīvnieku viesnīcām, bet dzīvnieku aukle? Kādas ir galvenās atšķirības starp dzīvnieku viesnīcām un dzīvnieku pieskatīšanas servisu/auklīšu pakalpojumiem? 

Ir būtiska atšķirība starp dzīvnieku viesnīcu un dzīvnieku pieskatīšanas servisa pakalpojumiem. To varētu salīdzināt tāpat kā bērna pieskatīšanu bērnudārzā un viena bērna pieskatīšanu. Dzīvnieku viesnīcas izmitina daudz dzīvniekus un parasti tie lielāko daļu laika pavada nelielās noslēgtās telpās, būros vai voljēros. Dzīvnieku pieskatīšanas servisi jeb dzīvnieku auklītes pieskata dzīvnieku savās mājās un/vai dodas pie klientiem mājās un parasti tā ir viena vai neliela skaita dzīvnieku pieskatīšana komfortablos mājas apstākļos.

Visi rakstam pievienotie foto no Kristīnes Lejas privātā arhīva

Kā notiek dzīvnieka pieskatīšana pie klienta mājās? 

Dzīvnieku pieskatīšanai pie klienta mājās ir ļoti dažādi varianti, atkarībā no klienta vēlmēm un finansiālām iespējām. Ir tāds pakalpojums kā suņa izvešana pastaigā, kas var būt gan regulāri vai neregulāri, vienu vai vairākas reizes dienā. Populārs pakalpojums ir kaķu vai citu mazo dzīvnieku vienas stundas apmeklējums vienu reizi dienā vai ik pārdienas. Dzīvnieku pieskatītājs var palikt pie dzīvnieka pa nakti, ja saimnieki, piemēram, devušies atpūsties vai strādā nakts maiņā. Tā arī var būt diennakts dzīvnieku pieskatīšana uz vienu vai vairākām dienām, kad saimnieki devušies komandējumā vai ceļojumā.

Var būt arī tāds variants, ka vakarā dzīvnieku pieskatītājs atnāk uz mājām, izved suni pastaigāties un tad ievieto to būrī, ja tas nepieciešams tādēļ, ka suns uzvedās destruktīvi, piemēram, grauž mantas. Tikai pirms ievietošanas būrī, pastaigai vajadzētu būt garākai un aktīvākai. Taču ievietošana būrī negarantē, ka suns nemēģinās riet, smilkstēt, gaudot, par ko kaimiņi noteikti nebūtu apmierināti.

Kā notiek dzīvnieka pieskatīšana auklītes mājās? 

Šis ir vispopulārākais pakalpojums. Ir iespējama pieskatīšana dzīvoklī vai privātmājā, kur apstākļi maksimāli pietuvināti dzīvnieka mājas apstākļiem, tādējādi radot dzīvniekam mierīgu un komfortablu vidi un nodrošinot tam individuālu attieksmi. Dzīvniekus, kuri pieraduši uzturēties tikai ārā, ir iespēja izmitināt voljērā. Auklītes mājā dzīvnieku var atstāt uz dažām stundām, tikai pa dienu (tā saucamais pakalpojums „dzīvnieku dārziņš”), vairākām dienām vai pat vairākām nedēļām. Visbiežākais dzīvnieki tiek atstāti uz laiku no 2-10 dienām, kad to saimnieki dodas komandējumos vai ceļojumos.

Ko jādod līdzi dzīvniekam, ja tas dodas pie dzīvnieku auklītes uz mājām? 

Par barību parasti parūpējas pats dzīvnieka saimnieks. Taču, ja dzīvnieku pieskatīšanas laikā barība pietrūkst, tad aukle barību piepērk. Par to savā starpā gan vajadzētu iepriekš vienoties. Sunim jādod līdzi kaklasiksnu, pavadu, ja suns agresīvs – uzpurni. Tāpat iesaku dot līdzi personiskās mantas: bļodas, gultasvietu, spēļmantiņas. Kaķim vajadzētu dot līdzi tualetes kasti, smiltis un skrāpējamo dēli vai citu palīglīdzekli, uz kura tas parasti skrāpē nagus. Pazīstamas lietas un smaržas dzīvniekam ļaus justies komfortablāk un ātrāk iejusties jaunajos apstākļos.

Vai dzīvnieks ātri pierod pie auklītes un jaunajiem apstākļiem? 

Parasti dzīvnieki pierod pie cilvēka un jauniem apstākļiem diennakts laikā. Esmu novērojusi, ka visātrāk adaptējās jauni dzīvnieki un mazie dekoratīvie sunīši, kā arī dzīvnieki, kuri ir ekstraverti (sabiedriska tipa) pēc rakstura. Vecāki dzīvnieki un dzīvnieki ar intravertu raksturu adaptējas ilgāk. Tāpat dzīvnieka adaptēšanās ātrums lielā mērā atkarīgs no dzīvnieka aukles prasmes atrast kontaktu ar dzīvnieku. Pirmajā dienā dzīvniekam jāpievērš īpaša uzmanība: tas jānomierina, vairāk jāglauda (ja dzīvnieks, protams, to vēlas), jārunājas, jāizklaidē ar kādām rotaļlietām vai kopīgām spēlēm, jāvelta vairāk laika pastaigām.

Ir dzirdēts, ka, ja aukle suni ved uz savu māju, suns varot izturēties pavisam citādāk nekā mājās. 

Pieskatītāja mājās dzīvnieks parasti saglabā tās pašas ieražas un paradumus, kurus saimnieka mājās. Suņa saimniekam vajadzētu izstāstīt auklei par dzīvnieka galvenajiem ieradumiem, tai skaitā par sliktajiem. Piemēram, sunim patīk grauzt zeķes vai mobilos telefonus, sunim patīk skriet pakaļ auto. Tā aukle varēs pasargāt dzīvnieku no bīstamām situācijām. 

Dzīvnieka dzīves laikā var rasties jauni ieradumi, arī jaunos apstākļos var mainīties vai rasties jauni ieradumi. Piemēram, vienu vasaru savā vasarnīcā es pieskatīju jaunu vācu aitu suni. Ja līdz šim suns bija diezgan kluss (tā saimnieks teica), tad manā vasaras mājā viņš iemācījās aktīvi riet un turpināja to darīt arī pie saimnieka (nezinu gan, vai viņš bija priecīgs par to). 

Bieži vien suņi izmēģina robežu, līdz kurai viņi var atļauties izmantot cilvēka labvēlību. Jo cilvēks būs maigākas dabas, jo vairāk suns mēģinās „kāpt” cilvēkam uz galvas. Piemēram, ja dzīvnieka mājā suns neguļ gultā, jo to neļauj saimnieks, tad tas nebūt nenozīmē, ka dzīvnieks pie pieskatītāja mājās uzvedīsies tāpat. Ja aukle sunim ļaus gulēt dīvānā, tad suns arī to darīs. Ir svarīgi tomēr, lai suņa aukle ievērotu saimnieka norādījumus un saglabātu ierobežojumus, kuri ir pie saimnieka. Citādi nonākot atpakaļ ierastajā vidē, dzīvnieks mēģinās darīt to pašu, ko pie aukles un saimniekam būs grūti suni atkal atradināt no nevēlajiem ieradumiem.

Vai ir suņi, kurus nevar atstāt auklei, piemēram, dēļ agresivitātes vai kādiem citiem iemesliem? 

Tā kā šajā darbā cilvēkam ir ļoti ciešs kontakts ar dzīvnieku, tad galvenais nosacījums, ka sunim vajadzētu būt miermīlīgam pret cilvēku. Ja suns ir agresīvs, bet neliela auguma, es tādu arī pieskatu, jo zinu, ka tikšu galā. Pat ja tāds mazs, agresīvs suns iekodīs pieaugušam cilvēkam, tas nenodarīs nopietnus miesas bojājumus. Liela auguma agresīvus suņus gan es pati neņemu, taču manā franšīzes tīklā darbojās cilvēki, kuri pieskata arī sarežģīta rakstura suņus. 

Vispār Latvijā ir daudz agresīvu, nesocializētu suņu. Ārzemēs suņi ir draudzīgāki, to es redzēju, piemēram, pieredzes apmaiņā Zviedrijā. Dzīvnieka saimniekam, kurš nav pārliecināts par sava suņa adekvātu uzvedību, pašam vajadzētu izvērtēt, vai viņa suns neapdraudēs aukles veselību/dzīvību. Ja pastāv aizdomas, tādu suni labāk uzticēt suņu viesnīcai, kurā ir iespējas aprūpēt dzīvnieku bez tieša cilvēka kontakta (respektīvi, voljēru apstākļos). Taču es teiktu arī tā, ka neviens saimnieks par savu suni nevar 100% pateikt, vai nonākot svešos apstākļos un pret svešu cilvēku tas neizrādīs agresivitāti. Ir suņi, kuri stresa ietekmē kļūst agresīvi, kaut parasti mājas apstākļos un ar saimniekiem ir miermīlīgi. Pirms abas puses vienojas par pakalpojumu, noteikti ieteiktu visiem kopā ar suni tikties. Dzīvnieka saimniekam vajadzētu pavērot kā izveidojās kontakts auklei ar suni. Var gadīties arī tā, ka dzīvniekam neiepatīkas cilvēks vai otrādi. Ja dzīvnieka pieskatītājam pēc tikšanās ir aizdomas, ka viņš netiks galā ar dzīvnieku, tad tā arī labāk godīgi pateikt.

Vai pastāv kādas suņu šķirņu īpatnības, kuras jāņem vērā šos suņus pieskatot? 

Katra dzīvnieka raksturs ir atšķirīgs tāpat kā cilvēkiem, tomēr katrai šķirnei var būt kādas kopējas iezīmes. Piemēram, labradori, retrīveri ir draudzīgi pret cilvēkiem. Ja kāds labradors iekostu cilvēkam, es teiktu, ka tā ir patoloģija. Tāpat ir suņu šķirnes, kuras ir potenciāli problemātiskākas, sarežģītākas. Šķirnes īpatnības nevar attiecināt uz visiem konkrētas šķirnes suņiem un katrā šķirnē pastāv arī izņēmumi. Tomēr dzīvnieku pieskatītājam vajadzētu būt īpaši uzmanīgam, piemēram, ar Kaukāza aitu suņiem, Vidusāzijas aitu suņiem, rotveileriem, amerikāņu buldogiem, amerikāņu stafordšīras terjeriem, pitbulterjeriem, haskijiem, malamutiem, mastifiem un vēl dažām šķirnēm. 

Daudziem amerikāņu stafordšīras terjeriem, pitbulterjeriem ir nosliece uz agresiju pret citiem suņiem. Parasti šie suņi nav agresīvi pret cilvēkiem, bet pieskatot šādu suni, jārēķinās ar risku, ka suns var sakost citu suni, tāpat pastaigas laikā būs grūti viņu novaldīt, jo suņi fiziski ir ļoti spēcīgi. Haskiju, malamutu šķirnēm raksturīga ir klaiņošana, gaudošana, tiem nepieciešamas fiziskās aktivitātes. Pirms diviem gadiem vasaras mājā manā pieskatīšanā tika atstāts malamuts. No komunikācijas viedokļa viss bija kārtībā, suns bija miermīlīgs. Taču gandrīz nepārtraukti viņš visādiem līdzekļiem centās izbēgt no mājas teritorijas (mēģināja rakties zem žoga, lekt tam pāri), gaudoja. Tādu suni pieskatīt mājas apstākļos ir visai riskanti, ja nu dzīvnieks aizbēgs no aukles, ko tad?

Kas ir Jūsu klienti un kādi klienti pie Jums griežas visbiežāk? 

Attieksmē pret saviem mājdzīvniekiem ir divu veidu cilvēki. Pirmie ir tādi, kuri ļoti rūpējas par saviem dzīvniekiem, mīl tos un kuriem dzīvnieks ir kā bērns. Otra kategorija tur dzīvniekus, bet dzīvnieka labklājība viņiem ne pārāk rūp. Mani klienti ir tie cilvēki, kuriem viņa mīlulis ir svarīgs. Visbiežāk pieskatīt nākas suņus, tad otrā vietā ir kaķi. Citi mazie dzīvnieciņi (mājas seski, grauzēji u.c.) ir diezgan reti. Dzīvnieku saimnieki ir dažādu tautību: latvieši, krievi un ārzemnieki. Latvieši gan vairāk izmanto pakalpojumu „fors mažor” apstākļos. Visbiežāk par pastāvīgiem klientiem kļūst krievi un ārzemnieki. Man bijuši dzīvnieki no dažādām valstīm, no Eiropas valstīm, gan visas pasaules. Interesanti, ka ar dzīvnieku cenšos sarunāties viņa dzimtajā saimnieka valodā. Ja nezinu konkrētas valsts valodu, tad iemācos vismaz galveno komandu vārdus. Mani klienti ir gan šķirnes dzīvnieki, dažādu valstu izstāžu čempioni, tāpat arī bezšķirnes dzīvnieki un dzīvnieki no patversmēm.

Pēc kādiem kritērijiem novērtēt labu dzīvnieku aukli?

Dzīvnieka saimniekam, pirmkārt, vajadzētu noskaidrot vai cilvēks nodarbojas legāli. Ja dzīvnieku aukle pieskata dzīvniekus neoficiāli, tad kādu atbildību var prasīt no cilvēka, ja gadījumā kas notiks ar dzīvnieku vai saimnieka māju, kurā tas pieskata dzīvnieku. Profesionāls dzīvnieku pieskatītājs piedāvās slēgt līgumu. Vēlams, lai dzīvnieku pieskatītājam/auklei būtu speciāla izglītība vai vismaz pabeigti specializēti kursi (kinoloģijā, bioloģijā vai veterinārmedicīnā). Nevajadzētu kautrēties pajautāt apliecinošu dokumentu. Ir jābūt izietiem kursiem pirmās palīdzības sniegšanā dzīvniekiem. Ideāli, ja pakalpojums ir apdrošināts. Tā suņa saimniekam varētu būt papildus drošība. Ja ar dzīvnieku, kas notiks, tad apdrošināšanas kompānija kompensēs vismaz finansiālos zaudējumus. 

Ja pašam dzīvnieku pieskatītājam nav veterinārmedicīnisko zināšanu, tad viņam jābūt sadarbībai ar kādu no veterinārārstiem, ar kuru kontaktēties, ja gadījumā rodas veterinārmedicīniska rakstura problēmas. Dzīvnieku pieskatītājam, protams, ir jābūt mīlestībai pret dzīvniekiem, pieredzei ar dzīvniekiem, taču vēl svarīgāka ir liela atbildības sajūta un arī zināma dzīves pieredze. „Dod man ķepu!” ļoti rūpīgi atlasa cilvēkus, kuriem piedāvā pievienoties franšīzes tīklam un ļoti jaunus cilvēkus tajā neiesaista.  

Kādas ir cenas par dzīvnieku pieskatīšanu?

Profesionāla dzīvnieku pieskatīšanas servisu pakalpojumi nav lēti. Taču tas ir arī nepareizs uzskats, ka dzīvnieku pieskatīšanas pakalpojumi ir domāti tikai turīgiem cilvēkiem. Piemēram, suņa pieskatīšana manās mājās izmaksās par diennakti 9–10 Ls, kaķim 6–7 Ls, mājas seskam – 5 Ls, citiem maziem dzīvnieciņiem 2–3 Ls par dienu. Ja dzīvnieka pieskatīšana ilgāka kā 10 dienas, tad tiek piedāvātas atlaides. Viena pastaigas reize pie klienta mājās izmaksās sākot ar 5 Ls. 

Gribētu uzsvērt, ka dzīvnieku pieskatīšana pie klienta mājās ir ļoti izdevīga, ja ir vairāki dzīvnieki, dzīvnieku viesnīcā nāksies maksāt par katru dzīvnieku atsevišķi, bet mājas vizītē parasti ir konstanta cena par vairākiem dzīvniekiem uzreiz. Piemēram, trīs kaķu aprūpe klienta mājās izmaksās tikai apmēram 7 Ls par dienu. Ārpus Rīgas cenas ir nedaudz zemākas. Dzīvnieku diennakts pieskatīšana vai nakts pieskatīšanai cena tiek noteikta individuāli. Ik pa laikam ir akcijas pakalpojumiem, piemēram, tagad ir 20% akcija līdz martam beigām tiem, kuri pieteiksies ar pēdējā žurnālā „Astes” publicēto atlaižu kuponu. Sadarbojos arī ar zoo veikalu tīklu „Dinozoo” un zelta kartes īpašniekiem ir 10% atlaide. 

Vai cilvēki Latvijā novērtē dzīvnieku pieskatīšanas pakalpojumus? 

Dažreiz cilvēki nenovērtē dzīvnieku pieskatīšanas pakalpojumus un nesaprot, kāpēc par to vispār jāmaksā nauda. Nācies saskarties ar tamlīdzīgiem izteikumiem – mans dzīvnieks ir ļoti vienkāršs, viņam neko īpašu nevajag, tikai divas reizes dienā izvest ārā. Vai, piemēram, es nenosauktu Jūsu darbu par darbu, jo tā taču ir tikai patīkama laika pavadīšana kopā ar dzīvnieku.

Prieks un pozitīvas emocijas no kontaktēšanās ar dzīvnieku ir tikai viena darba puse. Dzīvnieku pieskatīšana ir tāds pats darbs kā cits. Tā ir arī liela atbildība, jo jāatbild par sveša cilvēka dzīvnieku. Dzīvniekam jāvelta daudz uzmanības un laika. Dzīvniekam uz laiku ir jauns „saimnieks”, ir jāatrod kopēja sapratne un dzīvniekam jāpierod pie jauniem apstākļiem. Dzīvnieks pārdzīvo un tas ir stress un papildus rūpes arī auklītei. Kad Tev blakus kāds rej, smilkst, ņaud, dažkārt Tu neguli kopā ar dzīvnieku. Vienam dzīvniekam aizcietējumi, citam caureja, kāds uzkāpj uz stikla un savaino ķepu, uz ielas negaidīti pieskrien klāt agresīvs suns. Šādas un līdzīgas situācijas dzīvnieku pieskatīšanā gadās ļoti bieži, tās var būt visneprognozējamākās tāpat kā cilvēka dzīvē un profesionālam dzīvnieku pieskatītājam ir jāprot tikt galā ar tām. Tāpēc darbā ir nepieciešama gan liela atbildīgas sajūta, zināšanas un pieredze ar dzīvniekiem un arī zināma dzīves pieredze.

Cik populāri ir dzīvnieku auklīšu pakalpojumi Latvijā? 

Es nevarētu teikt, ka pie mums šis pakalpojums ir ļoti populārs, tomēr ar katru gadu arvien vairāk cilvēki uzzina par šādām iespējām un izmanto tās. Es domāju, ka galvenais bremzējošais faktors ir finansiālais. Vēl viens iemesls, bieži nākas saskarties ar postpadomju uzskatu, ka drošāk uzticēt savu dzīvnieku draugiem, paziņām, kaimiņiem. Es gan teiktu, ka tas ir maldīgs uzskats, profesionāls dzīvnieku pieskatītājs daudz atbildīgāk izturēsies pret Jūsu dzīvnieku, vairāk veltīs tam laika un viņam ir lielāka pieredze, zināšanas par dzīvniekiem nekā vairumam cilvēku. Ārzemēs ir cita prakse, neapgrūtināt savus draugus un paziņas ar savām problēmām, bet griezties pie profesionāļu palīdzības. Lielākajā daļā Eiropas valstu dzīvnieku pieskatīšanas pakalpojumi ir ļoti populāri. Viens no maniem galvenajiem mērķiem – popularizēt dzīvnieku pieskatīšanas pakalpojumus Latvijā.

Iveta Odiņa

Foto no Kristīnes Lejas privātā arhīva

Citi interesanti raksti

Ģimeniskums dzīvnieku pasaulē

Ulubele gaida ciemos Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmē

Par līdzīgiem tematiem varat aprunāties Cāļa forumā

Zaļumu un pūkainīšu stūrītis