Dunduri – jautājumos un atbildēs
Dunduriem ir ļoti lielas, zaigojošas, saliktas acis, visbiežāk zeltaini zaļas. Dunduri ir lielākie no asinssūcējiem divspārņiem. Tie ir līdz 25 mm gari. Turklāt dunduru mātīšu kodieni ir sāpīgi, jo to žokļi ir pārvērtušies par spēcīgu durkli, un brūcē tiek ievadītas siekalas, kas kavē asins sarecēšanu.
Cik daudz dunduru ir?
Pasaulē zināmas vairāk nekā 35 000 dunduru sugas. Latvijā ir sešas ģintis, 27 sugas. Pazīstamākās ir lietenes, zeltači un dunduri. Vislielākie ir diždunduri. Govju diždundura ķermeņa garums ir 19–25 mm, briežu diždundura ķermeņa garums – 17–22 mm. Tomēr dunduri ir ļoti dažādi – gan lieli, gan mazi, gan veikli, gan slinki. Ļoti bieži cilvēkam uzbrūk arī parastā lietene. Lietenes ir slaidi, pelēki dunduri ar raibiem, pelēcīgiem spārniem. Parasti tie sūc asinis ar tādu aizrautību, ka tos ir viegli nosist.
Ar ko ir īpaši zeltači?
Dunduru dzimtā ir nelieli kukaiņi – zeltači. To garums vidēji ir 8–12 mm. Tiem ir melni, plankumaini spārni. Par zeltačiem tos sauc tāpēc, ka to acis ir mirdzošas, zeltaini zaļā krāsā. Zeltači cilvēkiem uzbrūk galvenokārt ūdens tuvumā.
Uzsākot lidojumu, zeltaču dunduri jeb zeltači vispirms spārnus paceļ, tad sāk tos vēzēt. Tas rada gaisa spiedienu, kas virza kukaini uz priekšu un ceļ uz augšu. Jo vairāk spārni lidojot ir noliekti, jo lielāks ir cēlējspēks un ātrāks lidojums.
- Foto: istockphoto.com
Kur dunduriem patīk uzturēties?
Dunduri ir tropisko rajonu kukaiņi. Sevišķi daudz dunduru ir pie ūdens, mitrās, purvainās, mežainās vietās, piesaulē. Dunduri visaktīvākie ir saulainas un karstas dienas vidū. Dunduru parādīšanās liecina, ka dienas karstākais laiks ir pienācis, jo viņiem ļoti patīk karstums. Asinis viņi sūc tikai kārtīgi iesilušā dienā. Jo ilgāk ir karsta vasara, jo ilgāk aktīvi dzīvojas arī dunduri.
Kāpēc dunduri uzmeklē cilvēku siltajā sezonā?
Dunduri vairojas dzimumceļā, vairums to dara tieši siltajā sezonā.
Kā dundurs atrod cilvēku?
Dunduriem, tāpat kā citiem kukaiņiem, nav ausu un deguna. Ožu tiem nodrošina taustekļi, un cilvēku tie sajūt līdzīgi kā odi, bet ne tikai pārsimts metru attālumā, bet pat vairāku kilometru attālumā.
Kukaiņiem nav arī plaušu, tikai caurumiņi ķermeņa virsmā, ko sauc par elpekļiem jeb stigmām. Dunduriem nav balss, toties diždunduru lidojumam raksturīga zema, dobja skaņa, kas mājdzīvniekus padara nemierīgus. Lidot spēj tikai pieaugušie kukaiņi.
Lietenes jeb aklie dunduri un zeltači cilvēkiem uzbrūk siltā un mitrā laikā, turklāt tie pēc nosēšanās spēj ļoti ātri uzsākt asiņu sūkšanu, vienā paņēmienā iesūcot līdz 0,2 g asiņu. Lietenes visaktīvākās ir smacīgā laikā pirms lietus. Lielie dunduri, kā govju un briežu dunduri, kas bariem lido uz dzīvniekiem, cilvēkam uzbrūk reti.
Kā dundurs piekļūst cilvēka asinīm?
Dundura mutē izvietots vesels darbarīku komplekts, kas pielāgots duršanai un griešanai. Tas nepieciešams izdzīvošanai, jo dunduru mātītes pārtiek no cilvēku un dzīvnieku asinīm, bet, lai tām piekļūtu, vispirms jāpārgriež āda.
Kāpēc dunduru mātītēm nepieciešamas asinis?
Asinssūcējas ir tikai mātītes, tās sūc zīdītāju, arī cilvēku asinis. Tēviņi pārtiek no ziedu nektāra vai augu sulas. Mātītēm asinis galvenokārt ir nepieciešamas pēc apaugļošanās, lai varētu attīstīties oliņas. Asins sūkšanas laikā mātītes kļūst neuzmanīgas, tāpēc tās var viegli noķert.
Kur paliek uzsūktās asinis?
Dunduriem, tāpat kā citiem kukaiņiem, nav īsta kuņģa. Tiem ēdot, barība nokļūst barības vadā, no turienes guzā, tad muskuļkuņģī. Tajā esošie muskuļi barību saspaida un sašķeļ. Tad barība nonāk zarnās, kur tiek sagremota.
Kur dunduru mātītes dēj olas?
Dunduru mātītes olas dēj ūdenī vai uz piekrastes augiem, vienu līdz divās stundās izdējot 250–500 olu. Parasti tās ir sadētas kaudzēs, katrā kaudzē 50–60 olas, dažām sugām – pat 500–600 olas. Izšķīlušies kāpuri nokrīt zemē vai iekrīt ūdenī. Kāpuru attīstība ilgst divus līdz trīs gadus. Rudenī kāpuri migrē substrāta dziļākos slāņos, tur ziemo. Tāpēc, atšķirībā no odiem, pārziemot spēj gan kāpuri, gan pieauguši dunduri.
Iveta Rozentāle