Odi – jautājumos un atbildēs
Labi paēst un paglābties no ienaidnieka. Tas ir kukaiņu, tai skaitā odu, dzīves pamatlikums. Un izglābties viņi var, ja pietiekami ātri aizlido. Odi ir savdabīgi kukaiņu pasaules abinieki, jo attīstās ūdenī, bet uz sauszemes dzīvo brieduma gados.
Kādi odi uzbrūk cilvēkiem?
Sugām bagātākā ir meža dzēlējodu ģints Aedes, pie kuras pieder tie dzēlējodi, kas masveidā uzbrūk cilvēkiem. Latvijā ir 27 dzēlējodu sugas. Meža dzēlējodu pamatbarība ir sīko zīdītāju un putnu asinis. Dzēlējodi ir 5–9 mm gari kukaiņi.
Cilvēka asinis labprāt sūc arī parastā jeb pagraba oda mātītes. Šīs sugas pārstāvji bieži pamanāmi arī pilsētās, kur mitros pagrabos tie nereti savairojas lielā skaitā.
Odveidīgo apakškārtas kukaiņi nav tikai asinskārie dzēlējodi. Ir ļoti daudz citu odveidīgo kukaiņu dzimtu: garkājodi, trīsuļodi, dižodi, arī knišļi. Knišļi diemžēl mēdz būt arī asinskāri. Sēņotājiem labi zināmi ir sēņodiņi, kuru kāpuri dzīvo sēnēs. Latvijā konstatētas 310 sēņodiņu sugas, tāpēc dažādās sēnēs mīt dažādu sugu pārstāvji.
Kas ir knišļi?
Latvijā ir 30 knišļu sugas. Knišļi ir sīki (2–4 mm), pelēcīgi odveidīgie kukaiņi. Dažu sugu mātītes ir asinssūcējas, turklāt to siekalas ir indīgas, tāpēc kodiena vietā rodas neliels sarkans punktiņš. Alerģiskiem cilvēkiem atsevišķas ķermeņa daļas var pat pietūkt. Knišļu kāpuri dzīvo un attīstās tikai tekošā ūdenī. Knišļi uzbrūk galvenokārt rīta un vakara stundās, tie nekad neuzbrūk telpās un nelien zem apģērba.
- Foto: istockphoto.com
Kāda ir odu uzbūve? Kādā krāsā ir viņu asinis?
Cik atšķirīgi kukaiņi ir no ārpuses, tik līdzīgi no iekšpuses. Dažādajiem kukaiņiem ir līdzīgi iekšējie orgāni, viņu asinis ir bezkrāsainas un aizpilda visus ķermeņa dobumus. Asinis nevis plūst pa artērijām un vēnām, bet apskalo visus iekšējos orgānus. Kukaiņiem nav balss, visbiežāk dzirdamās skaņas rodas, vēcinot spārnus. Odi cits cita uzmanību saista ar sīkšanu. Tos spēj pievilināt arī dūcoša toņdakša vai iedarbināts automašīnas motors. Divspārņiem ir salīdzinoši maza galva, tās lielāko daļu aizņem fasetacis.
Kā odi tiek klāt cilvēka asinīm?
Atkarībā no barošanās veida odu mutes orgāni var būt vai nu dūrējsūcējtipa, vai laizītājsūcējtipa. Dzēlējodiem ir durējtipa mutes orgāni. Odiem ir cauruļveida snuķītis, kas piemērots ādas caururbšanai un asiņu sūkšanai.
Dažu odu un mušu sugu pārstāvjiem, kuri pieauguši nebarojas, bet pārtiek no rezerves vielām, kas uzņemtas kāpura stadijā, mutes orgānu vispār nav. Piemēram, pieaugušais ods garkājis, kas izskatās pēc oda, tikai ir vairākas reizes lielāks, dzīvo tikai dažas dienas un visbiežāk vispār neēd, tāpat arī nedzeļ un nesūc asinis.
Odiem ir tievas un garas kājas. Daļai divspārņu uz kājām ir piesūcekņi, kurus tie izmanto, pārvietojoties pa sienām un griestiem.
Odi dzeļ vai sūc?
Dažkārt cilvēki mēdz teikt, ka viņus sadzēluši odi vai knišļi. Šie kukaiņi patiesībā nevis dzeļ, bet sūc asinis. Lai gan āda pēc koduma niez gluži kā pēc dzēluma.
Kāpēc odiem nav četru spārnu, kā citiem kukaiņiem?
Odi ir odveidīgie divspārņi. Divspārņi ir viena no sugu skaita ziņā lielākajām kukaiņu kārtām pasaulē. Ir vairāk nekā 80 000 sugu, Latvijā apmēram 4 000 sugu. Par divspārņiem šos kukaiņus sauc tāpēc, ka tiem ir tikai viens spārnu pāris – priekšspārni. Pakaļspārni ir pārveidojušies par dūcekļiem, kas ir vālītēm līdzīgi orgāni. Dūcekļi lidojuma laikā vibrē vienā ritmā ar priekšspārniem, tie palīdz divspārņiem uzsākt lidojumu un noturēt līdzsvaru. Divspārņiem ir labi attīstīti, maz dzīsloti priekšspārni, neliels un viegls ķermenis. Jo attīstītāka suga, jo spārnos ir mazāk dzīslu, taču tās ir resnākas.
Cik ātri odi lido?
Divspārņi ir labi lidotāji. Tie spēj ne tikai lidot uz priekšu un noturēties gaisā uz vietas, bet arī lidot atpakaļgaitā. Dažu odveidīgo spārnu vēzienu skaits vienā sekundē var sasniegt aptuveni 20 000 reižu. Lai arī odi, salīdzinot ar citiem lidojošiem kukaiņiem, pārvietojas lēni, 4–7 km/h ir pietiekami liels ātrums, lai panāktu cilvēku, ko tie saoduši.
Kad un kur odi ir visaktīvākie?
Sīkie, trauslie odi parasti vakaros lidinās lielos spietos mitrās vietās pie upēm un dīķiem, kā arī ēnainās vietās mežos un krūmājos. Visaktīvākie tie ir vakaros un naktīs, kā arī apmākušās dienās, jo īpaši jūnija un jūlija siltajos bezvēja vakaros.
Kā odi atrod cilvēku?
Odu acis ir saliktas tā, ka var uztvert pašu mazāko cilvēka kustību. Parasti odi izmanto gan mazās, parastās acis (ocelli), gan saliktās. Saliktās acis izmanto navigācijai, krāsu, kontrastu un kustību uztveršanai, parastās – gaismas līmeņu uztverei. Odi sajūt cilvēka elpu, izstaroto siltumu un sviedru smaku vairāku simtu metru attālumā.
Kāpēc tikai odu mātītes sūc asinis?
Asinis sūc tikai odu mātītes. Mātītes sūc asinis no visiem siltasiņu dzīvniekiem. Cilvēkiem un zīdītājiem viņas sūc no visām ķermeņa vietām, bet putniem – tikai pie acīm un knābja. Odu tēviņi pārtiek no ziedu nektāra vai augu sulas. Mātītes īpaši aktīvi asinis sūc pēc pārošanās, jo olu attīstībai nepieciešamas olbaltumvielas, ko viņas iegūst, sūcot mugurkaulnieku asinis. Tas notiek no maija līdz vēlam rudenim.
Tikai neliela daļa asiņu tiek izmantota barībai, pārējā daļa kalpo olu nobriešanai. Vienā reizē odu mātītei var būt no pāris desmitiem līdz pāris simtiem olu. Turklāt savā mēnesi garajā mūžā odu mātīte oliņas dēj vairākkārt. Savu sugu spēj turpināt arī odu mammas, kas ir veģetārietes. Tās izdēj daudzreiz mazāku oliņu skaitu nekā asinis sūcošās odu mātītes.
Vai ods var izsūkt visas cilvēka asinis?
Katram odam vajag pavisam nedaudz cilvēka asiņu – 2–3 mm3. Turklāt šī masa vairākkārtīgi pārsniedz paša oda masu, tāpēc nereti pēc asiņu sūkšanas odu mātītes ar grūtībām var pacelties gaisā. Tomēr, ja cilvēks sastaptos ar odu mātīšu mākoni, kurām būtu nepieciešamas asinis, vajadzētu tikai pāris stundas, lai izsūktu visas cilvēkā esošās asinis.
Kā iespējams atšķirt odu tēviņu no odu mātītes?
Tēviņus viegli atšķirt pēc zarotajiem taustekļiem.
Kur paliek odu mammas izdētās olas?
Lielākā daļa odu olas dēj stāvošā ūdenī. Olu dējumi peld pa ūdens virsu. No olām izšķiļas kāpuri, kas turpina attīstīties ūdenī. Odu kāpuriem, tāpat kā pārējiem divspārņu kāpuriem, nav kāju, taču pa ūdeni tie spēj pārvietoties, jo uz to vēdera ir matiņi, kas palīdz kustēties.
Ods kūniņas stadijā pavada trīs līdz četras dienas. Ja temperatūra nav zemāka par 24–27 oC, odu pilna attīstība ilgst 14–15 dienas.
Vai odi var izdzīvot ziemā?
Pieaugušie odi pārziemo pagrabos, alās un dažādos dobumos.
Vai no odiem ir kāds labums?
Gan pieaugušie odi, gan to kāpuri ir pamatbarība daudziem putniem, zivīm, ūdens dzīvniekiem un kukaiņiem. Ja odi pazudīs vai tiks iznīcināti pilnībā, līdz ar viņiem bojā aizies daudzas citas dzīvnieku, kukaiņu, putnu un zivju sugas, kas līdz ar to atkal ietekmēs dzīvniekus, kuri pārtiek no zivīm un ūdens dzīvniekiem.
Iveta Rozentāle