Saimniecība

Operācija, narkoze un dzīvnieka iespējamā reakcija

Mūsu mīluļu drošībai to dzīves laikā var būt gadījumi, kad nepieciešama operācija. Tomēr jārēķinās, lai cik īsa un it kā vienkārša būtu ķirurģiskā iejaukšanās, dzīvnieku reakcija uz to var būt ļoti dažāda un reizēm beigties letāli.

Dzīvniekam grūtības varētu sagādāt arī tas, ka pirms operācijas viņš 12 stundas nedrīkst ēst, bet tikai dzert, tāpēc var būt daudz nervozāks nekā parasti. Jebkura ķirurģiska iejaukšanās mīlulim rada stresu. Tāpēc jāņem vērā, ka pirms operācijas dzīvnieks tiks nomierināts, tātad tiks izmantoti vai nu trankvilizatori un vietējā anestēzija, vai arī vispārējā anestēzija jeb narkoze. Kaut arī mūsdienās šie līdzekļi ir ļoti saudzējoši, tomēr vienmēr pastāv risks, ka dzīvniekam tā iedarbībā var apstāties elpošana, sirdsdarbība, vai arī var iestāties anafilaktiskais šoks, un dzīvnieks var nomirt. Tas notiek ļoti reti, bet tomēr notiek. Šāds risks pastāv jebkuram dzīvniekam, bet lielāks risks ir novājinātiem, ilgi slimojušiem vai arī veciem dzīvniekiem. Dzīvniekiem var būt narkozes nepanesība vai kāda alerģija, ko iepriekš diemžēl nevar zināt. Tas atklājas tikai operācijas laikā. Bet, protams, palīdzēt var paši saimnieki, kuri rūpīgi novērojuši savus mīluļus, var izstāstīt par tiem vetārstam un tādējādi palīdzēt izprast, vai kaut kas operācijas laikā dzīvniekam var kļūt bīstams.

istockphoto.com

Mīluļa organisms pēc operācijas mēģina atgūties no piedzīvotā šoka, tāpēc dzīvniekam nepieciešama papildus enerģija, pat ja apetīte ir mazinājusies – svarīgi, lai dzīvnieks pārāk nenokrītas svarā. Pēc operācijas dzīvnieks var kļūt apātisks, nespēt piecelties, brūces vietā var izveidoties tūska, dzīvnieks var izjust stipras sāpes, lēkmes, asiņot. Tas viss var liecināt par kādiem sarežģījumiem pēc operācijas un tādā gadījumā labāk sazināties ar vetārstu, lai laicīgi varētu rīkoties. Ķirurģija iejaukšanās vājina dzīvnieciņa imunitāti, tāpēc jebkādas infekcijas var vieglāk pieķerties, no kā ļoti jāuzmanās.

Jebkurā gadījumā, pirms uzticēt vetārstam savu mīluli, svarīgi noskaidrot, kādas komplikācijas vai reakcijas iespējamas operācijas, kā arī pēcoperācijas laikā, lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu un būtu iespēja pilnībā apzināties, kādas ir iespējamās sekas un tādējādi pieņemt lēmumu, kā darīt vislabāk. Turklāt var ņemt vērā, ka ne tikai cilvēkus, bet arī dzīvniekus ir iespējams apdrošināt. Tas gan nesniegs psiholoģisku mierinājumu, ja radīsies kādi sarežģījumi, bet vismaz finansiāli būs vieglāk.

No Cālis.lv foruma

„Tikko paziņoja, ka operāciju neizturējusi 6 mēnešus veca kaķenīte. Iemesls reakcija uz zālēm, kā rezultātā radusies plaušu tūska. Pirmo reizi dzirdu, ka var nomirt, liekas, tik vienkāršas operācijas laikā – tika veikta sterilizācija. Vets pirms tam neko par tādu variantu neteica. Kādam varbūt ir pieredze? Kāpēc? Cik bieža ir varbūtība?”

„No narkozes vienmēr ir iespējamība nepamosties, un tur citreiz nav nekāda saistība ar ķirurģiskām manipulācijām, bet gan ar pašu narkozi. Zinu bokseri, kurš nepamodās pēc ausu griešanas operācijas.”

„Nav nemaz tik vienkārša tā operācija kaķenēm. Runčiem ir stipri vienkāršāk. Pirms operācijas daktere tev nedeva lapiņu, kur bija sarakstītas visas iespējamās blakusparādības?”

„Ja gribas drošību, tad var pirms operācijām samaksāt par papildus pārbaudēm, lai noskaidrotu dzīvnieka reakciju un konkrētiem preparātiem.”

„Būtu zinājuši, ka tāds variants arī pastāv, būtu uzprasījuši, samaksājuši un noskaidrojuši. Diemžēl, šāda iespēja netika piedāvāta.

Saprotu, ka pat, ja tā nebūtu sterilizācijas operācija, bet kāda akūta, sekas tāpat būtu letālas, jo kaķis nav panesis narkozi.”

„Ja ved dzīvnieku uz operāciju, labāk pašiem painteresēties par iespējamām blakusparādībām, jo vetam ir daudz operāciju vienā dienā, viņš nevar katrs skaidrot vēl mutiski kas un kā, jo tiek iedots papīrs, ko katrs paraksta.”

„Es kā reiz runāju par to, ka ļoti plaši tiek runāts par vajadzību pēc sterilizācijas un to cik tā ir vispareizākā izvēle, bet nekur netiek runāts par riskiem, ko tā var radīt. Tak ir vesela kategorija, kas uzskata, ka tā operācija ir veselību uzlabojoša un ir daļa, kas to propagandē - tad diez cik cilvēkiem pašiem rodas jautājumi par risku. Vai tiešām veta pienākums nav par to preventīvi  brīdināt (viņa pakalpojumi nevāji maksā - tā kā par laika trūkumu jau nu nevajadzētu runāt) nevis pārmest, ka nepainteresējās. Jeb tas tā normāli, ka viss pašiem jāzin - jābūt visu jomu speciālistam.”

„Par riskiem tiek runāts. BET no narkozes nepanesamības mirst tikai katrs teiksim 500 kaķis, bet no audzējiem, kas radušies dzemdējušām kaķenēm- katra 20 kaķene. Ir atšķirība? Tieši piena dziedzeru audzēji galvenokārt bija iemesls, kāpēc izlēmām veikt sterilizāciju. Pēc pieredzes gan ar kaķi, gan suni. Vecā kaķene pēdējos 4 mūža gadus nodzīvoja ar audzējiem, vienreiz izoperēja, gada laikā saradās jauni, kas plīsa. Sunei bija audzējs, bet mazs un iztikām bez operācijas. Tas ir briesmīgi.

Ja cilvēkam ir dzīvnieks, tad viņa pienākums ir painteresēties gan par operāciju gan sekām. Internetā ir daudz info, tāpat arī presē.”

„Jebkurš dzīvnieka saimnieks tiek brīdināts par iespējamām sekām dzīvniekam. Tikai problēma ir tāda, ka, pirmkārt, nevar paredzēt dzīvnieka reakciju uz kādu medikamentu, un, otrkārt, 99% gadījumā cilvēki paraksta to brīdinājumu pat neizlasot (arī es). Un, ko dos, ja izlasīs? Tāpat domās, ka ar viņa dzīvnieku tas nenotiks, un tāpat operācijas ir jātaisa. Tur neviens nav vainīgs, ne saimnieks, ne  ārsts, ne dzīvnieks. Vienkārši tā notiek.”

„Esmu dzirdējusi, ka kaķenīte nomirst, bet tad tika skaidrots, ka jau 7 gadi, paveca, utt. Tāpēc neizturēja narkozi.”

„Patiešām žēl, ka tā notika. Vecākam dzīvniekam ir lielāks risks nepamosties no narkozes kā jaunam, tāpēc arī iesaka sterilizēt ap gada vecumu. Visdrīzāk, ka kaķim bija kādas citas problēmas vienlaicīgi - vājāka sirds vai kas tamlīdzīgi. Man vetārsts, kas diendienā praktizē un veic ļoti daudzas operācijas, saka, ka viņam nav tādi gadījumi bijuši, ka veselīgs dzīvnieks nepamostas no narkozes, bet,  ka principā tas ir iespējams- tādas blaknes pastāv. Bet risks ir neliels.”

„Vets teica, ka iekšējie orgāni mincei izskatījušies sarkani. Kad sācies skābekļa bads, radusies plaušu tūska, to šķidrumu, kas plaušās uzkrājās, centās pārvadīt uz urīnpūsli, bet pūslis neuzņēma. Vispār viņa šad tad, kad paēda, izbāza mēli ārā un elsoja, iespējams, ka tas arī ir saistīts ar plaušām. Varbūtība ir par kādu pataloģiju. Bet, lai zinātu skaidri, būtu jāveic sekcija.”

„Es tev gribu pateikt , ka tu darīji visu pareizi. Ja nav paredzēts kaķeni pārot, tad viņa ir jāsterilizē, tas, kas notika, nebija paredzams. Es šovasar sterilizēju savu 5-gadīgo kaķeni. Visu laiku bija bail to darīt, bet tad uznāca tāda uzbāzīga doma, ka steidzīgi jāsterilizē. Kaķene ļoti bieži meklējās, vetārsti teica, ka viņa nemaz nemokoties, un vispār tik skaists kaķis, ka obligāti vajag sapārot. Zini, labi , ka nepaklausīju. Intuīcija laikam nostrādāja. Izrādījās, ka operācija veikta pašā pēdējā brīdī, jo dzemde bija pārvērtusies par strutu maisu, kurš pēc pāris dienām būtu plīsis. Viss vēders bija saaugumos. Un paldies, ka operāciju veica dr. Ilgažs, savādāk vēl nav zināms, kā tas būtu beidzies.”

„Labi, ka šo tēmu neuzraku agrāk. Būtu ļoti baidījusies par saviem 3 kaķukiem. Tā jau sirds sāpēja, kā abas kaķenītes pēc tam atlabst - vēders uz iekšu, apdullums, utt.”

Citi noderīgi raksti

Izvēlamies putnu

Telpaugi bērnistabā

Par mājdzīvnieku turēšanu varat aprunāties Cāļa forumā

Zaļumu un pūkainīšu stūrītis