Ulubele gaida ciemos Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmē, Līčos
Bonija un Klaids kopā klaiņoja pa Bolderāju, kopā viņus noķēra un nometināja kādā vietā, kurā divus gadus viņi gaidīja...nē, ne jau spriedumu. Šis stāsts ir ar laimīgām beigām, atšķirībā no stāsta par pirmajiem kriminālistikas vēsturē zināmajiem vārdu nēsātājiem. Pēc divu gadu gaidīšanas viņi kopā laimīgi devās uz savām jaunajām mājām, bet vieta, kur viņus divus gadus izmitināja, bija Biedrības «Dzīvnieku pansija Ulubele» apsaimniekotā Rīgas pilsētas dzīvnieku patversme. Biedrības pārstāve Danute Bēdele stāsta par aktualitātēm patversmes darbā.
Nedaudz statistikas par patversmes darbu
2010. gada 5. maijā biedrība «Dzīvnieku pansija Ulubele» pārņēma Rīgas rajona Stopiņu novada apdzīvotā vietā Līči atrodošās Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes apsaimniekošanu. Patversmē tiek izmitināti Rīgas pilsētā izķertie klaiņojošie suņi un bez saimnieka palikušie kaķi. Pašlaik patversmē uzturas ap 170 suņu. 2010. gada maijā to skaits bija tikai ap 50. Katru mēnesi tiek uzņemti ap 80–90 suņi, gadā vairāk kā 1000. Kopš Līčos saimnieko Ulubele, neviens suns netiek iemidzināts pēc likumā noteiktajām pašvaldības apmaksātajām 14 turēšanas dienām. Suņi dzīvo patversmē tik ilgi, kamēr atrod mājas, kaut vai divus, trīs vai piecus gadus. Dzīvnieks nav vainīgs pie cilvēku kļūdām un nav pelnījis nomirt, tāpēc tiek darīts viss iespējamais, lai atrastu tā saimnieku vai jaunas mājas.
Kā varam palīdzēt dzīvniekiem, kas uzturas patversmē
Protams, Rīgas pašvaldība tik ilgu patversmē nokļuvušo suņu uzturēšanos nevar apmaksāt, tas iespējams pateicoties ziedotājiem. Pansijas mājas lapā www.ulubele.org var atrast informāciju par ziedojumu kontu. Ziedot patversmes rūpju bērniem var arī uz vietas Līčos, pretī saņemot kvīti. Ulubelei ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, tas nozīmē, ka ikviens uzņēmējs var izdarīt labu darbu, saņemot no valsts nodokļu atlaides. Tāpat cilvēki ir atsaucīgi un ziedo patversmei nepieciešamās lietas.
- Foto: Aivars Borovkovs
Pašlaik patversme īpaši priecātos saņemt dāvanā segas, spilvenus, kartonu, palagus, dvieļus, ja tie nav sintētiski un labi uzsūc mitrumu. Pavasarī patversmē ir kucēnu laiks. Tos kā kartupeļus maisos un kastēs bezatbildīgie nesterilizētu kucīšu saimnieki nereti atstāj pie patversmes vārtiem. Mazuļus pasaulē laiž arī klaiņojošas kucītes un Ulubele saņem izsaukumus no satrauktajiem iedzīvotājiem, tāpēc patversme ļoti priecātos par veciem vilnas džemperiem bez pogām un āķiem, kas ļoti noderēs, lai iekārtotu siltas guļvietas mazajiem iemītniekiem.
Kucēni parasti ir ļoti maziņi un var ēst tikai speciālo pārtiku, tāpēc vislabākā dāvana būs konservi, kas domāti speciāli mazuļiem. Savukārt pieaugušajiem dzīvniekiem ražotos konservus patversme baro tā saucamajiem opīšiem jeb gados vecajiem suņiem. Atcerēsimies, ka dzīvnieka kārums nav saldums, tāpēc cilvēkiem domātos cepumus un konfektes atstāsim mājās. Sunim kārums ir sausie kaltējumi, kas nopērkami zoo veikalos un tirdzniecības centros «DEPO».
Nav tā, ka galvenais, kas nepieciešams patversmei ir tikai nauda un mantas. Patversmei ļoti nepieciešami brīvprātīgie palīgi. Par tādiem var kļūt jebkurš un ieguvums būs neizmērojams:
Tev šķiet, ka neesi nevienam vajadzīgs? Dzīvnieku patversmē Ulubele Līčos Tevi ik dienu sagaidīs ar prieku un lielu sajūsmu.
Kā kārtīgs pilsētnieks, pie datora sēdētājs esi noilgojies pēc fiziskām aktivitātēm? 140 suņi gaida tieši Tevi, kurš izvestu pastaigā Līču pļavās un mežos.
Dakteris draud ar zāļu ripiņām depresijas ārstēšanai? 50 kaķi, kuri alkst, lai viņus samīļo, šo kaiti kliedēs nedēļas laikā.
Tevī dziļi snauž amatnieks, kuram nav kur izpausties? Mazi un lielāki remonta darbiņi gaida prasmīgu roku meistarus.
Draugi Tevi sauc par baltrocīti vai cacu – pierādi pretējo, palīdzot dzīvnieku kopējiem ikdienas solī!
Neliela piebilde – bērniem līdz 14 gadu vecumam ir vajadzīga vecāku atļauja. Manu šausmīgo vīziju, kā liels suns, pamanījis kādu skrejošu mērķi, velk pa zemi staidzinātāju, pārtrauc paskaidrojums, ka, protams, uzticot suni pastaigai, tiek ņemtas vērā cilvēka vēlmes un suņa raksturs. Parasti dod vadāt kucēnus vai mierīgus suņu opīšus. Varbūt staigājot kāds no suņiem iekritīs Tev sirdī un Tu vēlēsies kļūt par viņa krustvecāku, uzņemoties rūpes, sākot no sludinājumu izlīmēšanas dzīvnieka atrašanas vietā, līdz pat viņa iekārtošanai pie jauniem saimniekiem. Padomā par to! Kad patversmes ikdiena jau iepazīta, suņu kopēju uzraudzībā var palīdzēt kopšanas darbos.
Kā ar likumdošanas palīdzību uzlabot dzīvnieku labturību
Latvijā tikai ar 2016. gadu paredzēta suņu obligāta čipēšana un reģistrācija vienotā valsts reģistrā. Pašlaik tā ir brīvprātīga un maksā samērā dārgi – ap 30 latu. Dzīvnieku aizstāvji cenšas šo procesu pasteidzināt un panākt, ka suņu saskaitīšana kļūtu obligāta tuvākā gada laikā un, lai tā būtu reāla, tai jābūt bez maksas – no valsts vai ES fondu līdzekļiem. Kamēr ikviens varēs nesodīti izmest ārā sev apnikušu dzīvnieku un viņam nekas par to nedraudēs, patversmes būs pārvērstas par pamestu dzīvnieku izgāztuvēm. Tā turpināties nedrīkst, jo patversmēm ir profesionāli jāpalīdz cilvēkiem, kuriem mainījušies dzīves apstākļi un kuri paši lūdz patversmju palīdzību dzīvnieciņa iekārtošanai pie jauniem saimniekiem.
- Foto: Aivars Borovkovs
Arī pie mums paredzēti administratīvi sodi, taču ir grūtības noskaidrot klaiņojošo suņu saimniekus. Ja sunim ir siksna, skaidrs, ka ir saimnieks, taču viņš bieži vien nav atrodams. Suns nedrīkst vienkārši skraidīt pa ielām un baidīt cilvēkus, saimniekam jānodrošina pastaigas pavadā. Cilvēki var ziņot, ja mana klaiņojošus suņus, taču katra situācija gan jāizvērtē. Ja suns piesiets pie «Lido» ieejas, uzreiz nav jāzvana. Visticamāk, ka saimnieks sēž iekšā kafejnīcā un ēd kotletes.
Ja saimnieks izlēmis, ka suns vairs nav vajadzīgs, patversme var palīdzēt ar jauna saimnieka meklējumiem, izplatot informāciju, bet patversmē gan tādu suni parasti neuzņem. Tāpat mantiniekam, kurš dabūjis mirušā radinieka dzīvokli, vajadzētu uzņemties atbildību par tajā mitušo dzīvnieku. Protams, katra situācija vērtējama atsevišķi. Ja cilvēkam pašam jau mājās trīs kaķi, diez vai var prasīt, lai viņš pieņem pie sevis lielu suni. Ielas kaķi pilsētas patversmē tiek reti uzņemti, parasti tie ir kaķi, kam miris saimnieks vai arī saimnieks pārcēlies uz pansionātu, bet dzīvnieku līdzi ņemt nav atļauts.
Vēl saimnieki aicināti sterilizēt dzīvniekus, lai nepieļautu to bezjēdzīgu vairošanos. Tas aktuāli arī no dzīvnieku veselības saglabāšanas viedokļa. Ja kucītes nav sterilizētas, kucītēm 90 % gadījumos veidojas audzēji. No ētikas viedokļa tas varbūt nepieņemami, bet no patversmes praktiskā viedokļa raugoties ir saprātīgi sterilizēt kucītes un kaķenes pat grūtniecības sākuma stadijā. Galu galā – kas tad būs ētiskāk – noslīcināt kucēnus, skatīties, kā mājas pagrabā savairojušies vīrusu pilni akli kaķēni vai sterilizēt grūsnu dzīvnieku?
Ulubele gaida ciemos
Apmeklētājiem Rīgas pilsētas dzīvnieku patversme ir atvērta katru dienu, laikā no plkst. 10.00 līdz 16.30. Ja kādi jautājumi vai neskaidrības, var droši zvanīt – 20203333 vai rakstīt e-pastu adopcija@ulubele.org.
Ja līdz Līčiem nesanāk aizbraukt, tad sekojiet jaunumiem mājas lapā www.ulubele.org, jo Ulubele piedalās dažādos pasākumos un izstādēs. No 29. marta līdz 1. aprīlim Ulubeles komandu varēs satikt starptautiskajā izstādē «PAVASARIS 2012» Izstāžu kompleksā «Rāmava», bet Lieldienās Ķīpsalas izstāžu zālē varēs vadīt kopā «Pūkainās dienas» Ulubeles stendā varēs iepazīties un izjautāt, būs suņi un kaķi. Kas zina, varbūt kāds dosies mājās tieši pie Tevis.
Video par to, ka kucēns nav dāvana!
LNT veidots materiāls par t/c «Spice» notikušo pasākumu «Esi suņa draugs».
Iveta Odiņa