Saimniecība

Vīngliemeži – bizness Latvijā

Viens no netradicionālās lauksaimniecības veidiem, vīngliemežu audzēšana, Latvijā sāka veidoties 90. gadu vidū. Pēdējo divu gadu laikā vīngliemežu bizness Latvijā sācis strauji attīstīties. 2008. gadā Latvijā bija apmēram desmit vīngliemežu audzētavas, bet pašlaik to skaits ir sasniedzis jau apmēram 150.

Par to, kāpēc tā un kas prognozējams nākotnē, stāsta vīngliemežu audzētāja Sanita Rupkus. Par vīngliemežu dzīvesveidu dabiskos apstākļos mūs konsultēja Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta pētniece Digna Pilāte.

Parka vīngliemežu (Helix pomatia) dzīvesveids un izplatība Latvijā

Latvijā vīngliemeži tika ievesti 15. un 16. gadsimtā. Sākumā tie tika audzēti klosteru dārzos, bet tagad tie uzskatāmi par Latvijas faunas sastāvdaļu. Vairāk vīngliemeži sastopami Zemgalē, Kurzemē, Latgalē un Rīgas rajonā, mazāk – Vidzemē. Latvijā sastopamas septiņas vīngliemežu sugas (raibais, dārza, birztalas u. c.). Komerciāli izmantojama gliemežu suga ir tikai parka vīngliemezis. Parka vīngliemeža bioloģija un ekoloģija Latvijas apstākļos ir pētīta ļoti maz.

Foto: istockphoto.com

No ziemas guļas vīngliemeži mostas apmēram aprīļa beigās vai maija sākumā. Vīngliemeži ir hermafrodīti, tas nozīmē, ka katrā gliemezī ir gan vīrišķās, gan sievišķās dzimumšūnas. Gliemeži dēj olas.

Vietā, kur augsnes virskārta ir gluda un augsne pietiekami irdena, gliemezis izrok 6–7 cm dziļu bedrīti. Divdesmit līdz trīsdesmit stundu laikā gliemeži izdēj 20–60 olu. Olas svars ir 0,1–0,2 g, diametrs – 5–6 mm. Parasti katrs gliemezis dēj vienu dējumu gadā. Olu attīstība ilgst 35–50 dienas. Mazo vīngliemežu čaulai ir divi vijumi, un tā ir apmēram 3,5–4 mm augsta. Līdz ziemošanai čaulas augstums vidēji pieaug līdz 10 mm, bet vijumu skaits sasniedz trīs vijumus. Dzimumbriedumu vīngliemeži parasti sasniedz pēc otrās ziemošanas, kad čaulas augstums ir 3–4 cm. Vīngliemeži parasti dzīvo 5–14 gadus, bet var nodzīvot arī ilgāk.

Pārsniedzot noteiktu skaita blīvumu, parka vīngliemeži sāk to regulēt. Ar gļotām tie izdala indīgas un kaitīgas vielas, kas mazina gliemežu izturību pret dažādām slimībām. Šī iemesla dēļ parka vīngliemežus ir grūtāk audzēt nekā citas Helix sugas, piemēram, Helix aspersa (šī suga Latvijā nedzīvo).

Sākoties vēsām naktīm un pirmajām salnām, parasti ap septembra beigām, vīngliemeži ierokas augsnē un čaulas ieeju aizver ar ziemošanās vāciņu.

Vīngliemežu barība un ienaidnieki

Dabīgā vidē vīngliemeži pavasarī ēd pirmos zaļumus – pienenes, gārsu, āboliņu, nātres – un pēc tam ēd citus lakstaugus. Gliemežiem garšo sulīga un mīksta barība: pārgatavojušies augļi, dārzeņi, piemēram, kāpostu lapas, gurķi, āboli un burkāni. Lai gliemezis varētu normāli augt un attīstīties, tam visu laiku ar barību jāuzņem kalcijs. Par kalcija avotu var kalpot gan avotu kaļķi, gan kaļķakmeņi, gan dolomīti. Vīngliemežu audzētāji gliemežus baro ar vīngliemežu spēkbarību, ko ražo A/S ‹‹Saldus labība››.

Gliemežus apdraud vārnas, krauķi, vistas, pīles, eži, peles, ūdensžurkas, žurkas un kurmji. Vīngliemežu audzētavas vietai jābūt vismaz 200 m attālumā no lielajām maģistrālēm, jo vīngliemeži ir smagā metāla uzņēmīgi.

Uzsākam vīngliemežu audzēšanu

Saskaņā ar likumdošanas aktos veiktajām izmaiņām, līdz šī gada beigām Dabas aizsardzības pārvalde turpinās izsniegt atļaujas vīngliemežu audzētavu izveidei. No 2011. gada šis jautājums nonāks Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārraudzībā.

Foto: istockphoto.com

Sākot ar šo,2011. gadu, paredzētas arī citas izmaiņas – viss sēklas materiāls jāiepērk reģistrētās audzētavās, kas audzēšanai izmanto atbilstošas tehnoloģijas, nevarēs audzēt dabā salasītos gliemežus.

Tiem, kuri plāno uzsākt vīngliemežu audzēšanu, Sanita iesaka vispirms ierīkot nelielu voljeru (aptuveni 300 m2), lai pirmajā gadā izpētītu, kā gliemeži konkrētajā zemes gabalā iejūtas. Voljera izgatavošanai vajadzīga parastā celtniecības plēve un mietiņi. Sētai jābūt maksimums 1 m augstai. Daļa plēves (aptuveni 30 cm) jāierok zemē, lai gliemeži netiktu ārā. Optimālais gliemežu blīvums voljerā – 1–4 kg gliemežu/m2. Ja līdzekļi atļauj, voljeru var pārvilkt ar 1–2 mm sietu. Pret bēgļiem var nodrošināties, nožogojumu aprīkojot ar elektrisko ganu.

Digna Pilāte papildina: ‹‹Pirms sākt tērēt naudu gliemežu iegādei, vajag noskaidrot augsnes pH, augsnes struktūru un izpētīt, vai izvēlētajā vietā ir daudz citu gliemežu sugu – tas var liecināt par piemērotiem apstākļiem arī parka vīngliemežiem. Ja augsne ir nepiemērota, jārēķinās ar papildus izdevumiem optimālu apstākļu nodrošināšanai ilgtermiņā.››

Audzētāji var nodot tik lielus gliemežus, cik grib – nav nekādu ierobežojumu. Tāds ierobežojums pastāv dabā salasāmajiem gliemežiem, bet tas jau ir cits bizness. Ja gliemežus aktīvi baro, jau rudenī pavasara dējuma gliemežu mājiņas sasniedz 3 cm diametru. Dabā tā notiek tikai otrās sezonas beigās.

Gliemežus pieņems Kuldīgā, kur nākošgad notiks arī pirmā pārstrāde uz vietas. Cena ir atkarīga no kvalitātes – jo gliemeži ir tīrāki, jo cena ir augstāka. Nākošā gada cena vēl nav zināma, tā būs zināma pavasarī, kad gliemežu audzētāji satiksies un vienosies par cenām Eiropas tirgū.

Kā jau droši vien zināms, gliemeži ir iecienīti Francijā, bet arī Latvijas restorānu ēdienkartē tie ir atrodami. Sanita Rupkus gliemežus marinē kā sēnes vai cep krējuma mērcē.

Iveta Odiņa

Citi interesanti raksti

Soli pa solim līdz finansiālai neatkarībai

Zaļmēslojums

Par vīngliemežu audzēšanu un saimniekošanu varat aprunāties Cāļa forumos

Zaļumu un pūkainīšu stūrītis

Naudas lietas