Saimniecība

Mana bērna istaba

Cāļa apmeklētāju iesūtītās bildes par tēmu "Mana bērna istaba" - "K-rauta" un Cāļa Saimniecības rīkotā konkursa ietvaros.

Jolanta:

Bērnistaba ir diezgan maza, 10 kv.m. Tās iekārtošanu sāku septembra sākumā, jo manam dēlam ir 5 gadiņi, jāsāk gatavoties skolai - tātad jābūt arī istabai, kurā viņš vienmēr gribētu uzturēties un darboties. Vīrs gandrīz visu laiku ir darbā, bet es pati pagaidām nestrādāju, tad visa iekārtošana ir manā pārziņā. Ar tapešu izvēli gāja grūti, bet beigās izvēlējos dzeltenās un zilās ar zvaigznītēm, mazgājamās un kuras naktī vēl piedevām spīd, lai bērns nejustos pavisam tumsā. Tā kā dzeltenā krāsa rosina bērnu uz mācībām, tad tās istabā aplīmēju lielākā platībā, bet zilās 90 cm augstumā no grīdas - jo paredzēju, ka noteikti būs tapetes ar kaut ko apzīmētas vai notraipītas. Tās ir pateicīgas, jo viegli mazgājas un nepaliek traipi. Pa vidu ir dekors gaiši zils ar debesu elementiem - kas arī naktī spīd. Griestus aplīmēju ar baltām krāsojamām tapetēm ar minimālu rakstu. Arī lampu piemeklēju tādā pašā krāsu salikumā. Pamazām nomainam parastās spuldzītes uz ekonomiskajām - kuras piedevām ir ļoti spožas. Un arī galda lampa un krēsls ir oranžā krāsā, kā zvaigznītes uz tapetēm. Uz grīdas ir ieklāts lamināts.

Mamma Līga, tētis Pēteris, lielais brālis Dāvis un mazais Mārtiņš:

Piekrītam, mūsu bildītē nav gluži bērnu istaba redzama, bet... Nu stāsts ir tāds, ka mūsu mazajam brālim ļoti patīk slepenas darbības un viena no tām ir sienu apgleznošana un atbrīvošana no tapetēm. Tā vienā reizē lielais brālis vairs nevarēja izturēt, ka mazais ir atkal sienu atklājis tās dabiskajā skaistumā un izdomāja milzīgu sodu. Brāli ar visām viņa mantām iekrāmēja skapī. Taču sanāca tā, ka mazais brālis ir dabūjis balvu, vecāki sodu un lielais brālis turpina dzīvot brāļa "uzlabotajā" istabā. Kaut kā ačgārni šobrīd, bet tas uz laiku, tāds mūsu pagaidu stāvoklis, jo dzīvē esam optimisti!

Ingrīda:

Dzīvoklīts mums ir jauns - 3 gadi. Mierīgs fons uz kura labi izceļas bērnu raksturīgās spilgtās un jautrās krāsas. Šei dzīvojas divi bērni - 4,7 g un 10 mēn. Jautrība sit augstu vilni šajā gaišajā, krāsu pilnajā istabiņā.

Gita:

Jaunākajam bērnam tika vecākās māsas istaba ar gauži vientuļām tapetēm, tā kā remonts tuvākajā laikā nebija plānots, vienu dienu mūsu bērns ķērās pie otām un uzzīmēja tapetes pats!:) Viņa mācījās mākslas skolā un redzot, ka mākslas skolā zīmē uz sienām, pamēģināja arī mājās. Pirmajā bildē var redzēt, ka mazajam cilvēkam bija ļoti interesējuši citplanētieši. Turklāt laiva labajā pusē tapa vienu dienu divos naktī pēc Igo dziesmas - Pilnmēness laikā.. mākoņu laivas projām slīd... Lieki piebilst, ka sāka pēc krāsas ost visa māja.

Otrā bilde ir tapusi vēlākā laikā no avīžu un sieviešu žurnālu lapām.

Pati viņa arī šajā istabā dzīvo, un, ja gribās ko mainīt - var nopirkt guašu krāsas un pārkrāsot.

Evita:

Manai mazajai princesei sava istaba ir nepilnu gadu un arī joprojām tā nav iekārtota tā, kā mēs abas to vēlētos. Taisot remontu dzīvoklī, tika ņemtas vērā Evelīnas domas par izvēlēto krāsu - tai, protams, bija jābūt rozā un mammai atlika vienīgi iespēja koriģēt šīs krāsas toni. Tādēļ galējais tonis ir izvēlēts tāds rozīgi-lillā, kā redzams fotogrāfijās. Ar apgaismojumu un bez, sienas tonis izskatās dažādi. Kā svarīgu uzskatīju koka grīdas likšanu bērnistabā, tādēļ gaišās oša koka grīdas likās pašā laikā. Mēbeles izvēlējāmies veikalā Čiekurs, cenšoties izvēlēties toni, kas kontrastētu ar sienām, bet būtu tik mīļajā rozā krāsā. Darbagalda krēslu mamma atveda no IKEA un liekas, ka tas labi iederas. Kārtību istabā pirms foto veikšanas ieviesa Evelīna, viņa izgatavoja arī dažus foto, tāpēc viss nav tik pefekti kā varētu būt, bet diezgan dabiski. Viņa ir arī parūpējusies par sienas dekoriem. Istabai vēl vajadzīgas daudzas lietas - gribētos otru šādu skapi, jo viens ir par mazu, žalūzijas, jo logs ir liels un tajā iespīd spilgta rīta saule, vēl kādu plauktu, vairākas mantu kastes, arī gultas pārklājs neatbilst meitas vēlamajam stilam.
Nezinu, vai mūsu istaba atbilst īpašiem dizaina standartiem, taču piecgadīgas princeses gaumei gan. Viņa laimīgi stāsta, ka viņai ir ''rozā istaba'' un jūtas priecīga un lepna par to. Manuprāt, tas ir galvenais - lai patiktu pašam bērnam.

Ieva:

Nosūtu mūsmāju bērnistabas bildes. Īsumā par veikto remontu: nopirkām dzīvokli ar "pelēko" apdari. Griesti, sienas un grīdas, kā arī lampas ir mums izdevušies saskaņā ar iecerēto - uz grīdas tumša toņa lamināts, sienas dzīvespriecīgās "meiteņu krāsās", un griestus rotā četras tapetēm pieskaņotas lampas, kas slēdzamas ar slēdzi, kas darbojas līdzīgi kā gaismas teātrī - lampas regulējas spožākas un tumšākas līdz pavisam knapai "guļamgaismiņai".  

BET tā lielākā sāpe ir tā, ka visi līdzekļi tika ieguldīti remonta darbos, savukārt interjers nu ir tāds kā ir - salasīts no visa pa bišķim, bet visvairāk izjūtam plauktu trūkumu. Tā nu bērnistabas saimnieces Katrīnas visa plašā saimniecība guļ uz grīdas un paštaisītās kastēs, jo naudiņa plauktiem tiek krāta, krāta... ar cerību, ka izdosies kaut kad arī sakrāt. :-) 

Bildējot, speciāli nekādas mantu savākšanas akcijas neizvērtām - tā pie mums izskatās ikdienā.

Ilona:

Mūsu ģimenīte dzīvo 1928.gadā celtā mājā Valmieras pievārtē. Dzīvojam šeit jau ceturto gadu un pamazām, pašu spēkiem remontējam veco māju, dodot tai otru mūžu.

Kad pieteicās mazulis, bija skaidrs, ka agri vai vēlu viņam būs nepieciešama sava istabiņa. Pirmo gadiņu Mārtiņš gulēja vecāku guļamistabā un pamazām domājām, kā iekārtot mazuļa istabu. Mājai nav veikta siltināšana, tāpēc jebkuras telpas remontu sākam ar siltināšanu. Vecās krāsnis nojaucām un ierīkojām centrālapkuri –vienkāršāk apsildīt visu māju.

Topošajā bērnistabā bija krāsota dēļu grīda. Kad Mārtiņa tētis ķērās pie grīdas slīpēšanas, atklājās, ka gandrīz 80 gadus vecā grīda ir ļoti labi saglabājusies un izskatās kā jauna. Tā pat smaržoja pēc sveķiem! Bija jāaizšpaktelē spraugas, dažās vietās jāpielabo izdrupušās zaru vietas un nebija šaubu, ka tādu grīdu būtu žēl krāsot. Pakonsultējoties, nolēmām, ka grīdu saglabāsim pēc iespējas dabiskāku un ekoloģiskāku, tāpēc to vienkārši noklājām ar lineļļu.

Daudz darba paņēma sienu sagatavošana, jo telpām ir apaļie stūri. Lai gan sienas un griesti bija apšūti ar reģipsi, apaļo stūru izveidošana prasīja milzu darbu, jo to veica Mārtiņa tētis un palīgos nāca arī tēta brālis.

Patiesībā tapetes bērnistabai bija jau iegādātas sen – kādā veikalā biju ieraudzījusi gaišas krāsas tapetes ar taureņiem. Neitrālas, piemērotas gan meitenes, gan puikas istabai, jo tad vēl pat nezinājām, kas mums gaidāms. Taču remonta laikā veikalā Depo ieraudzīju tapešu maliņu (bordi) ar Vinnija Pūka zvēriņiem. Uzreiz radās ideja bērnistabu iekārtot Vinnija Pūka stilā. Nu bija jāmeklē tapešu maliņai pieskaņotu krāsu tapetes. Pamazām manā prātā tapa istabas vīzija – 2 krāsu tapetes – augšpusē gaiša, silta krāsa (man ļoti patīk dzeltenā), apakšpusē tumšāka (doma bija par zaļo toni - zālīte). Šīs krāsas it kā papildināja tapešu maliņas zīmējumu.

Tapešu izvēle bija visai sarežģīta un ilgstoša, līdz beidzot, tīri nejauši, atradām gan piemērotu dzelteno toni, gan zaļo. Diemžēl zaļā toņa tapetei bija palikuši daži ruļļi un mums nepietika. Tāda pati nejaušība bija ieraugot svītrainu tapeti ar tādu pašu faktūru kā dzeltenajai. Uzreiz bija skaidrs, ka šīs būs īstās. Istabas griestiem gribējās ko tādu, kas atgādinātu debesis. Reiz biju redzējusi tapetes ar mākoņiem, bet tādu veikalos vairs nebija. Toties atradām zilas ar zvaigznītēm, kas tumsā spīd! Nu tikai atlika tapešu līmēšana, kurā iesaistījāmies visi trīs, arī Mārtiņš!

Uz Ziemassvētkiem istaba bija gatava. Trūka tikai apgaismes ķermeņi, kuri bija paredzēti 4 vietās pie sienas. Ar to izvēli gāja vēl grūtāk, kā ar tapetēm. Ja jau istaba Vinnija Pūka stilā, tad vajag arī tādas lampas. Diemžēl tādas maksāja prāvu naudu, ko mēs nevarējām atļauties. Nopirkām divas parastas, lētas sienas lampas sienai pieskaņotā tonī. Izrādījās, ka tās ir par tumšu un ir izmantojamas kā naktslampiņas apgaismojums. Otru divu apgaismes ķermeņu meklējumi turpinājās vēl pāris mēnešus, jo meklējām tādu, kurā varētu ielikt vismaz 100 vatu spuldzi. Pēc ilgiem meklējumiem, atradām lampu – „stūri”, kura skaitās ekonomiskā dienasgaismas spuldze. Nu jau ar 2 šādām spuldzēm pietika, lai bērns varētu arī pie šāda apgaismojuma istabā spēlēties, zīmēt.

Nu un tā, kā mums tā istaba bija ar dabisku dēļu grīdu, gribējās arī, lai mēbeles būtu no dabīga koka, nevis skaidru plates. Izvēlējāmies drēbju skapi, mazu galdiņu un krēsliņus. Tētis nišā uzmeistaroja plauktus, kuros stāv bērnu grāmatas un rotaļlietas. Par dzimšanas dienā dāvināto naudu iegādājāmies koka mantu kasti. Mārtiņš joprojām guļ koka redeļu gultiņā, kura arī ideāli iekļaujas interjerā. Taču drīz būs jāmeklē lielāka gulta un tā noteikti būs arī no dabīga koka.

Ak jā, vēl taču no Quelles kataloga tika pasūtīti dienas aizkari ar Vinnija Pūka zīmējumiem! Kā tumšos aizkarus izvēlējāmies rullo žalūzijas, arī toni saskaņojot ar tapetēm.

Un kā „rozīnīte” bija Depo veikalā pirktas uzlīmes, kuras uzlīmēju uz tām divām parastajām lampām, tādējādi iegūstot ļoti oriģinālas Vinnija Pūka lampas, uz skapja durvīm un arī uz tapetēm!

Bez tam, esmu čakla rokdarbniece un Mārtiņam tapa arī paši zvēri - tamborēts Vinnijs Pūks, Sivēns, Tīģeris un Ēzelītis! Uz šiem Ziemassvētkiem gribētos uzadīt segu ar šiem zvēriem.

Vēl gan Mārtiņš nav iepazinis grāmatas „Vinnijs Pūks un viņa draugi” varoņus, bet domāju, ka tad, kad kopā lasīsim, visi draugi būs acu priekšā!

Taču mums, vecākiem, ir milzu gandarījums par paveikto. Turklāt – pašu spēkiem! Visiem draugiem lepojos ar savu ideju, jo varu teikt, ka istaba ir iznākusi forša – tāda, kas man pašai patīk un dod iedvesmu jaunām idejām. Vēl joprojām, ieeju bērnistabā un priecājos, cik jauki viss iznācis!

No draudzeņu stāstītā zinu, ka ir laiks, kad meitenes „izslimo princešu slimību” un puikas „betmenu slimību”, kad gribas, lai istabā ir viss, kas ar to saistīts, tad man tagad ir „Vinnija Pūka slimība” un varbūt, ka tā būs arī Mārtiņam! Nu tas tā – humoram!

Turpinājums