Saimniecība

Drošības pasākumi negaisa laikā

Pirmais pavasara negaiss tiek pat gaidīts. Pēc tā varot sēdēt uz zemes vai skraidīt basām kājām. Jāatceras, ka negaiss ir bīstams, tāpēc jāievēro svarīgākie drošības pasākumi, lai izvairītos no zibens spēriena. Konsultē VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Viktorija Šembele.

Kā novērtēt, vai negaiss ir bīstams

Zibens ir elektriskās strāvas izlāde starp diviem mākoņiem vai starp mākoni un zemi, radot spriegumu, kas mērāms miljonos voltu. Negaisa tuvošanos var novērot un sadzirdēt savlaicīgi. Zibens uzliesmojumi pamanāmi jau piecu līdz desmit kilometru attālumā. Parasti pirms negaisa strauji pieaug vēja ātrums.

Foto: istockphoto.com

Lai aprēķinātu zibens izlādes vietas attālumu, var skaitīt sekundes no zibšņa līdz pērkona grāviena sākumam. Aptuveni trīs sekundes ir līdzvērtīgas vienam kilometram. Ja vētras laikā attālums ir 8 km, nekavējoties jāmeklē droša patvēruma vieta. Zibens var veidoties arī vairākus kilometrus ārpus negaisa mākoņu un lietus skartā rajona vai arī izlādēties no nelieliem mākoņiem, kas seko lielajai negaisa frontei. Ieteicams pēc pērkona negaisa vismaz pusstundu nogaidīt drošā vietā.

Pat tad, ja zibens trieciens nav tiešs, elektriskās strāvas izlāde var skart plašu apkārtni (ūdens, mitra augsne) un traumēt tuvumā (līdz pat 50 m) esošos cilvēkus.

Kā rīkoties, lai neiespertu zibens

Ja esat telpās, labāk negaisa laikā ārā neejiet un aizveriet durvis, logus un dūmvadu aizvērtņus. Telpās nedrīkst būt caurvējš, jo tad telpā var iekļūt lodveida zibens. Nekuriniet plīti vai krāsni. Izslēdziet un no elektriskā tīkla atvienojiet visas elektroierīces, neuzturieties to tuvumā. Neuzturieties pie logiem, durvīm, ūdens krāniem un radiatoriem, kā arī citiem metāla priekšmetiem. Neizmantojiet mobilo telefonu.

Pērkona negaisa laikā nedodieties peldēt vai nirt un nemakšķerējiet – ūdens labi vada elektrību. No ūdenskrātuvēm vajag atrasties drošā attālumā. Ja esat laivā un izkļūšana krastā nav iespējama, ieteicams notupties laivas centrā, maksimāli tuvu laivas dibenam, izvairoties no saskares ar ūdeni un laivas metāla daļām.

Nebrauciet ar velosipēdu, motociklu vai motorolleri, nokāpiet no braucamrīka un nepieskarieties tam. Negaisa laikā nedrīkst ātri iet, skriet vai izslieties pilnā augumā. Kustēties vajag lēni un uzmanīgi.

Zibens sevišķi bīstams ir klajā laukā. Ja nav iespējams patverties ēkā, neizmantojiet nelielus šķūņus, atsevišķi augošus vai lielus kokus, sevišķi ozolus, priedes, liepas vai tādus kokus, kuros jau vienreiz iespēris zibens. Ja klajā laukā nav, kur patverties, jānoguļas zemē. Ja iespējams, jāizvēlas sausa, smilšaina grunts, pēc iespējas tālāk no ūdenskrātuvēm.

Ja iespējams, meklējiet patvērumu mašīnā, aizveriet durvis un logus. Tā ir droša vieta – ja zibens trāpīs, riepas nevadīs elektrību.

Centieties nokļūt pēc iespējas zemākā vietā, izvairoties no augstu objektu – koku, torņu, mastu, baznīcu, elektropadeves līniju – un potenciāli bīstamu objektu – metāla nožogojumu, angāru un nojumju, lauksaimniecības tehnikas, zibensnovedēja – tieša tuvuma. Vēlams tiem netuvoties tuvāk par 30–50 m

Foto: istockphoto.com

Ja negaiss cilvēku pārsteidzis mežā, tad piemērotākā vieta, kur patverties, ir zemi koki ar biezu lapotni, vajag atrast vietu, kur tuvumā nav augstu koku. Lai būtu izolācija ar augsni, zem kājām jāpaklāj zari, polietilēna plēve. Ja tuvumā ir kāda grava vai cita dabas veidota paslēptuve, labāk doties uz turieni.

Negaisa laikā pārliecinieties, ka neesat saskarē ar metāla priekšmetiem. Noņemiet rokas pulksteni, dārglietas, tās var piesaistīt zibeni. 

Ja zibens skar cilvēku, nāvējoša ievainojuma varbūtība slapjā apģērbā būs mazāka nekā sausā, jo slapjš apģērbs labāk vada elektrību, tā kā nebaidieties samērcēt apģērbu. Turklāt nav ieteicams atvērt lietussargu, jo metāliskās stieples var būt kā antena, un iespēja saņemt zibens triecienu palielinās.

Nepalieciet ciešā kontaktā ar citiem cilvēkiem. Ieteicams ievērot vismaz 3–5 m attālumu. Ieteicams atrasties pēc iespējas zemāk, var apsēsties uz kaut kā, kas slikti vada elektrību, piemēram, uz sausas mugursomas bez rāmja, ceļojuma paklājiņa. Ceļos saliektas kājas pieraujiet sev klāt, atbalstiet galvu uz ceļiem un ar rokām sargājiet galvu, nosedziet ausis.

Ja mati sāk slieties gaisā, tas nozīmē, ka gaiss ir uzlādēts ar elektrību un ir iespējams zibens spēriens. Tad vajag apsēsties uz ceļiem un saliekties līkumā, zemu turot galvu. Nevajag palikt teltī vai zem saulessarga.

Ja cilvēkam iespēris zibens

  • Nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

  • Pēc zibens spēriena cilvēkam var parādīties sirds ritma traucējumi, sirds var apstāties. Var rasties gan miesas, gan iekšējo orgānu apdegumi. Ja cilvēks ir bezsamaņā un nav pulsa, jāsāk sirds masāža, tā jāturpina, kamēr ierodas mediķi.

  • Ja pēc zibens spēriena cilvēkam nav redzami vai jūtami kādi veselības traucējumi, tik un tā jāizsauc ātrā palīdzība.

  • Dabas radīto elektrību nevar novadīt citam cilvēkam, līdz ar to palīdzības sniedzējs nav apdraudēts.

Ēku aizsardzība negaisa laikā kļūst arvien aktuālāka

Aizsardzība vajadzīga katrai ēkai, turklāt tā kļuvusi aktuālāka nekā jebkad iepriekš. Tas izskaidrojams ar nemitīgi pieaugošo elektrotehnikas klātbūtni ikvienā dzīvojamā, sabiedriskā vai ražošanas ēkā. Tādējādi pieaug arī ēkas magnētiskais lauks, kas pievelk zibeni, un elektrības izlādēšanās notiek biežāk. Reālajai situācijai neatbilst priekšstats, ka zemākas ēkas ir mazāk apdraudētas. Ar savu spēcīgo, elektromagnētisko lauku zibeni tās pievelk vairāk nekā blakusesošās augstceltnes. Zibensnovedēji un iekšējo elektrisko tīklu aizsardzība pasargā arī pret strāvas pārspriegumu un kritumu, kas īpaši bieži sastopams laukos, kur elektrību pārvada gaisa vadi.

Latvijas būvnormatīva LBN 201-07 «Būvju ugunsdrošība» 8. nodaļa nosaka, ka zibensaizsardzību ierīko visu veidu būvēs, kuru augstākā daļa ir vairāk nekā 15 m augstāka par blakus esošajām būvēm un kuras neatrodas blakus esošo būvju zibensaizsardzības zonā.

Savukārt Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka namu un objektu īpašnieki ir atbildīgi par to, lai zemējumu un zibensaizsardzības ierīces tiktu uzturētas lietošanas kārtībā un to pārbaudes un elektroinstalācijas izolācijas pretestības mērījumi tiktu veikti ne retāk kā reizi sešos gados.

Iveta Odiņa

Citi noderīgi raksti

Jūlija dārza darbu kalendārs

Vasaras nedarbi uz tavām kājām

Par līdzīgām tēmām varat aprunāties Cāļa forumos

Pļāpiņa

Nekustamais īpašums

Veselība