Saimniecība

Mājas ārpuses siltināšana – komfortam un skaistumam

Mājas siltināšana ir viens no veidiem, kā nodrošināt mājokļa siltumu arī aukstākajās un vējainākajās gada dienās un samazināt izdevumus par apkuri. Siltināšana pasargā ēku no atmosfēras iedarbības ne tikai ziemā, bet arī vasarā (no saules tiešajiem stariem un mājas uzsilšanas). Turklāt, nosiltinot māju, tās fasāde tiek atjaunota, līdz ar to tā iegūst skaistāku veidolu.

Foto: istockphoto.com

Māju iespējams nosiltināt gan no iekšpuses, gan ārpuses. Tomēr abpusēja siltināšana nav obligāti nepieciešama – māju var siltināt arī tikai no ārpuses, tādā veidā to pasargājot no atmosfēras tiešās ietekmes, piemēram, sala un temperatūras svārstībām. Turklāt, siltinot māju no ārpuses, nav nepieciešams samazināt dzīvojamo platību, kā tas notiek tad, ja siltināšana tiek veikta no iekšpuses. Izņēmums ir guļbaļķu mājas, kas netiek siltinātas no ārpuses.

Siltināšanas materiālu izvēle jāveic ļoti rūpīgi, pārzinot gan materiālus, gan konkrētās mājas īpatnības. Izvēloties materiālus, vēlams, lai tie būtu vienas firmas ražojumi (tad tie savstarpēji reaģēs vislabāk), turklāt jāizvēlas sertificēti materiāli, jo tad varam būt pārliecināti, ka tie ir testēti un piemēroti lietošanai. Veicot siltināšanu patstāvīgi un iepērkot nepieciešamos materiālus, ir svarīgi pārdevējam detalizēti izstāstīt par paveikto un turpmāko procesu, jo materiālu izvēle ir atkarīga no dažādiem blakus faktoriem. Pērkot materiālus patstāvīgi, svarīgi ir atcerēties, ka ne visi pārdevēji ir kompetenti nepieciešamo materiālu izvēlē un to izmantošanā.

Iespējamie siltināšanas materiāli

Ekovate

Ražota no celulozes šķiedras un dabīgo sāļu piejaukumiem. Šī materiāla priekšrocība ir tā, ka tam nav šuvju vietu, turklāt tas ir ekoloģiski tīrs un veselībai nekaitīgs materiāls. Ekovatei ir dabīga mitruma regulācija un spēja elpot, tā izolē skaņu un ir ugunsizturīga. Izvēloties ekovati, nav nepieciešama celtniecības plēves ieklāšana un nav jāierīko papildus ventilācija. Ja Jūsu mājoklis būs siltināts ar ekovati, varat būt droši – ziemā būs silti, savukārt vasarā būs viegli elpot.

Akmens vate

Ražota no vulkāniskajiem iežiem, kas izkausēti ļoti augstā temperatūrā un pārvērsti šķiedrās. Akmens vate ir siltinoša, ar hidroizolāciju un ir ugunsizturīga (šajā aspektā ir kvalitatīvāka par stikla vati). Iegādājoties akmens vati, jāpievērš uzmanība tās blīvumam – pārāk mazs blīvums pēc pāris gadiem var veicināt materiāla atdalīšanos no ēkas sienas. Blīvumam jābūt minimums 130 kg/m3. Ēkām ar lielāku slodzi ieteicamāk ir izvēlēties akmens vati, jo tā ir cietāka par stikla vati.

Beramā stikla vate

Ražota no stikla lauskām vai smiltīm. Beramā stikla vate tāpat kā akmens vate ir minerālās izcelsmes siltumizolācijas materiāls, līdz ar to – elpojošs. Tai piemīt līdzīgas siltumizolācijas īpašības kā akmens vatei, tāpēc izvēle starp šiem diviem materiāliem zināmā mērā ir gaumes jautājums. Tomēr ķīmiski piesātinātai videi beramā stikla vate būs vairāk piemērota par akmens vati, jo tai ir lielāka ķīmiskā izturība. Tā ir arī atbilstošāka lauku māju siltināšanai, jo tā spēj vairāk pasargāt no grauzējiem.

Putupoliuretāns

Materiāls, ko uzpūš uz ārējās siltināmās konstrukcijas virsmas. Tas ir ērts, un ar to īsā laikā var apstrādāt plašas virsmas, turklāt bez šuvju vietām. Vienīgi jārēķinās ar to, ka putupoliuretānu nevar pakļaut ilgstošu saules staru iedarbībai, tāpēc virs tā noteikti jāveido dekoratīvā apdare.

Polistirols

Birstošas granulas, ko izmanto tādos gadījumos, ja mājas sienā ir tukšas spraugas vai ailes. Polistirolu iepūš mājas spraugās, tādējādi siltinot ēku.

Sagatavošanās darbi

Darbs jāsāk ar to, ka no sienas jānoņem visi siltināšanai traucējošie elementi un siena jānotīra no netīrumiem un jāsagatavo apstrādei. Amatnieks Vladislavs Birze skaidro, ka tīrīšanai var noderēt augstspiediena ierīce, ar kuru var veikt ļoti netīru virsmu mazgāšanu. Lai gan to izmanto reti, tās pielietošana bieži vien var būt ļoti noderīga. Sienas notīrīšana sagatavo to gruntēšanai.

Foto: istockphoto.com

Pēc gruntēšanas var klāt izvēlētās siltināšanas plāksnes. Tās liek tik kārtās, cik nepieciešams, katram slānim ļaujot nožūt. Sienu apakšējai daļai, kas visvairāk ir pakļauta mitruma ietekmei, vēlams izvēlēties blīvākus siltināšanas materiālus. Tomēr Vladislavs Birze skaidro, ka ikdienā meistari neaizraujas ar dažāda biezuma plākšņu variēšanu, jo tas ir darbietilpīgs process, tāpēc parasti tiek izvēlētas konkrēta biezuma plāksnes ar maksimālu atdevi par cenu, ko pasūtītājs var atļauties.

Siltumizolācijas biezumu veido līmjavas biezums. Ja iespējams, to ieteicams klāt pāri siltināmajam materiālam, tomēr visbiežāk tas nav iespējams, un tādā gadījumā to izmanto kā distanceru, ar kura palīdzību var mainīt sienas biezumu un galvenais – līmeni, jo visbiežāk sienām tas nav vienmērīgs. Pēc tam veido armējošo slāni, kas veido labāku saķeri ar nākamo slāni, kas arī ir jānogruntē. Darbu beidz, izvēloties mājas sienām atbilstošu dekoratīvo apmetumu: koka dēlīšus, fasādes flīzes, ar ūdeni sajaucamo apmetumu dažādās frakcijās un zīmējumos u. tml.

Amatnieks Vladislavs Birze skaidro, ka ir dažādi veidi, kā siltināt māju: ‹‹Viens no veidiem ir izolācijas materiāla iepūšana sienā, pirms tam sienā izveidojot nelielus atvērumus, pa kuriem ievietot iepūšanas caurules galu. Šo siltināšanas veidu var izmantot tad, ja zināms, ka sienā ir gaisa kambari vai tukšumi. Par pildmateriālu var izmantot sagrieztu audumu gabaliņus, kas iepriekš ir apstrādāti ar speciālu vielu, lai tie nebojātos, kā arī var izmantot putu poliestera granulas.

Izplatīts sienu siltināšanas veids ir arī sienu apdare ar akmens vates vai putu poliestera plāksnēm, bet ieteicamāk būtu izvēlēties akmens vates plāksnes. Jāatzīst, ka akmens vates plāksnes ir krietni dārgāks materiāls, tomēr tās ir kvalitatīvākas – ja sienu apdari veic ar putu poliestera plāksnēm, tad māja ir ietērpta tādā kā celofāna čaulā, līdz ar to tā neelpo (nepieciešama ļoti laba ventilācija). Vēl viens mīnuss ir tāds – ja siltināšana ar putu poliestera plāksnēm tiek veikta nepareizi, ir iespēja, ka sienas var norasot, un tas veidos mitruma pleķus uz sienas, kas var ļoti nelabvēlīgi ietekmēt tās stāvokli.

Gan ar putu poliestera, gan ar akmens vates plāksnēm siltinātās sienas ir jāapstrādā ar dekoratīvu apmetumu, lai izolāciju pasargātu no tiešas saskares ar lietu, sauli un putnu vai mājdzīvnieku nevēlamo ietekmi.

Mājas vizuālo izskatu var uzlabot, to apšujot ar koka dēlīšiem (tautā saukti par vagonkām). Šāda apdare lieliski noder, ja pirms tam mājai veikta akmens vates izolācija, kurai pāri ir vēja plēve un starp izolāciju un dēļu apšuvumu ir gaisa cirkulācijas kanāli, kas neļaus bojāties apšuvuma dēlīšiem. Protams, izvēle par labu koka dēlīšiem nozīmē rūpīgu to kopšanu arī turpmākajos gados, regulāri tos apstrādājot un krāsojot.››

Iveta Rozentāle

Citi noderīgi raksti

Pelējums uz sienas nav joka lieta

Mājokļa spodrības diena

Par mājokļa uzturēšanu un saimniecību varat aprunāties, kā arī dalīties pieredzē Cāļa forumā

Nekustamais īpašums