Saimniecība

Malka un tās veidi

Izmantots kopš seniem laikiem, arī mūsdienās dabīgā kurināmā veids, malka, nav zaudējis aktualitāti. Lai arī vietā ir nākušas modernas apkures sistēmas, kurināmā veids bieži vien palicis tas pats senais.

Malkas veidi

Visi zina, ka labāks ir sauss kurināmais, visiem vajadzētu atcerēties, ka krāsnī nedrīkst dedzināt plastmasas pudeles, piena pakas un citas nepiemērotas lietas. Bet kādi ir biežāk izmantotie malkas veidi?

Bērza malka

Visizplatītākā. To ir viegli aizdedzināt, tā nedzirksteļo, bet deg ar vienmērīgu, ilgu liesmu.

Foto: istockphoto.com

Bērza malkas pozitīvās puses: labai malkai siltumspēja (atdotā siltumenerģija) ir lielāka nekā skujkoku malkai; sausa bērza malka sadegot izdala par 25 % vairāk siltuma nekā apses malka un par 15 % vairāk nekā priedes malka; ar bērza malku ieteicams kurināt pirti apmeklētājiem, kuriem ir elpošanas ceļu problēmas, jo degoša bērza malka dezinficē pirti. Negatīvās puses: ja bērza malku glabā ilgāk par diviem gadiem, tās aromāts krietni samazinās; ja malka deg dūmojot, krāsnī var veidoties darvas nosēdumi, un lielos daudzumos darva dūmvadā rada ugunsgrēka bīstamību. Visvairāk kvēpu rada degošas tāsis, pat kamīna durtiņu stikls var palikt melns. Risinājums – noplēst tāsis vai kurināt kopā ar oša vai ozola malku.

Ja cērtot malkas pagale lec uz durvju pusi, tad nāks ciemiņš.*

Apses malka

Pietiekoši ilgi deg un ilgi saglabā karstumu, taču siltumatdeve nav tik liela kā bērzam. Negatīvais – apses malku ir grūti iekurināt. Krāsni ieteicams iekurināt ar citu malku un pēc tam pievienot apses malku. Apses malkai sadegot, tās dūmi attīra dūmvadu no kvēpiem. Apse ir auglīgs un ātraudzīgs koks, bet Latvijā bieži slimo ar serdes trupi. Veselo koksni parasti izmanto dēļiem, sērkociņiem un jumta skaidām.

Malku cērtot, lapu koki jācērtot vecā mēnesī, skuju koki jaunā, tad malka nebojājoties.*

Priedes malka

Arī ļoti izplatīta. Priedes malka sadegot dod lielāku karstumu nekā egles malka. Ja krāsni ku­rina ar priedes malku, degšanas procesā veidojas dzirksteles, kas pasliktina to siltuma akumulēšanas un atdeves spēju. Tāpēc pēc priedes mal­kas ieteicams krāsnī iemest apses mal­ku, kas veido garu, sarkanzilu liesmu un sadedzina dzirksteles. Skuju koku malka sprakšķ un dzirksteļo, tādēļ nav piemērota vaļējiem kamīniem.

Ja malka degot sprēgā, tad iekūrējs ir grēcīgs.*

Alkšņa malka

Ar savu sarkanīgo nokrāsu atšķiras no citas malkas. Malka degot dod lielu karstumu un gandrīz nedūmo. Alkšņa malka ātri izžūst, un pat pēc trīs gadiem saglabājas tās specifiskais aromāts. Pirtij, kas kurināta ar alkšņa malku, piemīt īpašības, kas pasargā no saaukstēšanās. Alksnis der jebkurai cietā kurināmā apkures ierīcei. Alksnis iesējas pats un ātri izaug, tādēļ tā ir viena no lētākajām koksnēm.

Liepas malka

Grūti aizdedzināt, tā deg lēni, bet karstums pēc tam ir ilgs un noturīgs. Liepas malku nav ieteicams glabāt ilgāk par diviem gadiem.

Ja degoša malka izkrīt no krāsns, tad nāks kāds viesis.*

Ozola malka

Jābūt vidēja vecuma, sausai, stingrai un nesatrunējušai. Satrunējusi malka nedod karstumu, tā tikai dūmo.

Foto: istockphoto.com

Jauns koks sadegot nedod vajadzīgo karstumu un pirti piepilda ar kokogļu smaku. Veca koka koksne jau ir nedaudz sadalījusies, satrunējusi, un, to sadedzinot, būs daudz pelnu un nebūs vajadzīgais karstums. No Latvijā izplatītākajām koksnēm ozolam ir vislielākā siltumatdeve. Ar ozolkoka pagalēm nedrīkst piebāzt pilnu krāsns muti, jo tas draud ar pārkurināšanu.

Kad, malku cērtot, lec smalkas šķēpeles, būs salts laiks.*

Malkas siltumatdeves koeficients

(koeficients «10» atbilst koksnei, kas sadegot izdala visvairāk siltuma).

Ozols 10

Skābardis 9,6

Osis 9,2

Kļava 8,75

Bērzs 8,33

Melnalksnis 7,1

Alksnis 6,25

Egle, priede 6,2

Apse 5

Liepa 4,2

Papele 3,5

Praktiski padomi

  • Ja ir iespēja, visizdevīgāk ir pirkt malku baļķos, pašam zāģēt un skaldīt. Var pirkt uz paletēm sakrāmētu malku, tad visprecīzāk zināsi, cik nopērc.
Foto: istockphoto.com
  • Lai malka pa vienu vasaru pietiekami izžūtu, tai jābūt saskaldītai un sakrautai grēdās jau agrā pavasarī. Jāizvēlas vējaina vieta un starp grēdām jāatstāj 5–10 cm atstarpes. Gan šķūnītī, gan uz lauka vēlams zem grēdām likt paliktņus, kas nodrošina gaisa cirkulāciju, neļaujot apakšējām pagalēm bojāties. Apsedzot grēdas klajā laukā, jānosedz tikai augšpuse, saglabājot gaisa piekļuvi no sāniem. Tādā veidā sausais pavasara gaiss netiks tērēts lietus ūdens nosusināšanai, bet uzreiz atsāks malkas žāvēšanu.

Kam, malku skaldot, malka labi plīst, tas būs labs saimnieks.*

  • Lai malka labi degtu, tai ir jābūt kvalitatīvai un labi izžuvušai (svaigā koksnē atkarībā no sugas ir aptuveni 45 % mitruma (1 kg malkas satur 450 g ūdens)). Mūsdienās Eiropā un Skandināvijas valstīs uzskata par pietiekamu, ja malka satur ne vairāk kā 20–22 % mitruma. Par vislabāko malku var uzskatīt tādu, kas vēdinātā nojumē glabāta no 18 mēnešiem līdz diviem gadiem. Malkas sausumu var pārbaudīt, sasitot pagales kopā – ja skaņa ir dziedoša, malka ir sausa; ja malkā pamanāmas plaisas, tā ir sausa.
  • Kurināmajam jābūt sausam, jo pretējā gadījumā kurinot izdalīsies mitrums, kas, nonākot kontaktā ar sodrējiem un citiem nosēdumiem, veidos kondensātu ar nepatīkamu smaku, tas arī aizkavēs krāsns sienu sakaršanu, attiecīgi palielināsies kurināmā daudzums.

Ja malka degot rada savādu skaņu, kas atgādina svilpšanu, tad drīzumā gaidāmas jaunas ziņas.*

  • Slapja malka īsti nedeg un ļoti dūmo, līdz ar to organismam kaitīgie dūmi nonāk arī mājas iemītnieku elpceļos. Slapjas malkas dedzināšana ir neefektīva no siltumatdeves viedokļa, jo daļa siltuma enerģijas aiziet, uzsildot un iztvaicējot malkas pagalē esošo mitrumu.

Ja malka, krāsnī degot, spindz, tad drīzumā gaidāmi viesi.*

  • No slapjas malkas var rasties tā dēvētā skursteņa svīšana, kad uz skursteņa sienām nosēžas kondensāts, kas ar laiku sabojā ķieģeļus, kā arī rodas daudz vairāk nogulumu uz skursteņa sienām, palielinot ugunsnelaimes risku.
  • Kurināmajam neizmantojiet jūras krastā izsviestus kokus – to sastāvā ir sāls, kas sadegot pārveidojas par hloru.

Malka jācērt vecā mēnesī, tad viņa ātrāk izžūst un labāki deg.*

  • Malka, ko jūs uzglabājiet ārā vai aukstās telpās, vismaz vienu dienu pirms lietošanas jātur istabas temperatūrā. Sašķeliet uguns iedegšanai paredzēto malku šķilās, kuru diametrs ir apmēram 4 cm.
  • Neļaujiet ugunij gruzdēt, jo tādējādi rodas pārmērīgi daudz izmešu. Vislabākais rezultāts tiek sasniegts, kad uguns deg vienmērīgi un dūmi no skursteņa ir tikko redzami.

Ja malka, krāsnī degdama, sprēgā, laiks mainīsies.*

  • Pagales garumam jābūt par 50–60 mm īsākam nekā krāsns garumam. Saliekot malku krāsnī, virspusē jāatstāj aptuveni 20 cm brīva vieta.

Malkas pagalei vajagot resno galu papriekšu krāsnī bāzt. Ja bāžot krāsnī malkas tievgali pa priekšu, tad bāzējai bērns dzimstot ačgārniski.*

  • Kurinot ar skuju koku malku, var rasties sodrēji, kvēpi un nepatīkama smaka. Lai no tā izvairītos, kurināšanas beigās jāpiemet pāris pagales apses malkas.
  • Kad virs oglēm nav vērojamas viegli zilganas liesmiņas, kurināšanu uzskatām par pabeigtu, un pēc 5–10 minūtēm var noslēgt dūmvadu. Ja to izdara ātrāk, veidojas indīgā tvana gāze.

* No tautas ticējumu krājumiem.

Konsultēja Gatis Šerens, Latvijas Amatniecības kameras krāšņu un kamīnu podnieku amata meistars, kā arī izmantota informācija no www.sausamalka.lv.

Iveta Odiņa

Citi noderīgi raksti

Mājas ārpuses siltināšana - komfortam un skaistumam

Sveču liešana

Par mājokļa uzturēšanu un saimniecību varat aprunāties, kā arī dalīties pieredzē Cāļa forumā

Nekustamais īpašums