Saimniecība

Rūpējies par savu drošību mājās

Mūs konsultēja Inga Kovaļevska – Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšniece.

Mūsdienās apzog ne tikai bagātnieku mājokļus, bet arī visparastākās un vizuāli necilākās mājas. Zagļi zog ēdienu vai to apēd turpat uz vietas – šobrīd ir laiks, kad katrs izdzīvo, kā var un māk. Tāpēc ir svarīgi parūpēties par sava mājokļa drošību un zināt, kā rīkoties situācijā, ja notiek ielaušanās.

Mājokļa drošība

Signalizācija, apdrošināšana, apgrūtināta pieejamība

Policijas darbinieku nav tik daudz, lai varētu pasargāt katru, toties katram pašam ir iespēja pasargāt savu mantu, māju un ģimeni.

Foto: istockphoto.com

Lai to varētu veiksmīgi realizēt, nepieciešams parūpēties par sava mājokļa drošību. Ja iespējams, to vajag apdrošināt, aprīkot ar signalizāciju, pirmā, otrā un pēdējā stāva logiem var pielikt skaistas, gaumīgas restes, durvīm vēlams izvēlēties nestandarta atslēgas, pašas durvis – dubultās (nav droši atslēgas turēt zem paklāja, kaklā vai pastkastītē – tā ir lieliska izdevība kādam to ļaunprātīgi izmantot).

Šādi drošības līdzekļi, arī tad, ja zagli neaptur, viņu aizkavē, un šādos gadījumos katra minūte ir svarīga. Jo ilgāk zaglim ir jāielaužas mājoklī, jo nervozāks viņš kļūst, pastāv arī lielāka iespēja, ka viņš atteiksies no sava nodoma vai kāds ies garām un zagli aizbiedēs. Arī mājdzīvnieki var pārsteigt zagli un līdz ar to viņu aizkavēt. Piemēram, suns rejot var pievērst ne tikai saimnieku, bet arī kaimiņu uzmanību.

Ja cilvēks zina, ka viņam mājās ir vērtīgas lietas, tad ir prātīgi mājokļa drošībā ieguldīt naudu, piemēram, uzstādot novērošanas kameras (pietiekami ir uzstādīt pāris kameras – pie iebrauktuves un pie durvīm).

Tāpat kā pieaugušie zina un arī bērnam iemāca, kā sazvanīt ģimenes ārstu vai ātro palīdzību, arī policijas numuram (112) jābūt zināmam jebkurā diennakts stundā un jebkurā situācijā – arī bērniem. Turklāt jāzina, ka, piezvanot uz 112, jānosauc savs vārds, uzvārds, atrašanās vieta un īsi jāpaskaidro, kas noticis. Ir labi, ja numurs ir pamanāms starp citiem telefona numuriem, atrodas pie telefona aparāta vai, piemēram, ar magnētu ir piestiprināts pie ledusskapja vai uzlikts kā ātrais zvans mobilajā telefonā. Ja nepieciešams, lai policija reaģē pēc iespējas ātrāk, labāk telefonā saglabāt vietējās pašvaldības policijas numuru vai policijas dežūrdaļas mobilo numuru, jo tad nebūs nepieciešams laiks, kamēr no centrālā biroja Jūs savienos ar vietējo, kā arī uz mobilo numuru būs iespējams nosūtīt īsziņu, ja šķitīs, ka ir svarīgi ievērot klusumu, vai no bailēm vai satraukuma būs sajūta, ka nav iespējams parunāt.

Ir svarīgi bērniem atkārtoti skaidrot drošības jautājumus (pat tad, ja tie liekas jau izrunāti vai liekas, ka par to ar bērniem nav vērts runāt). Bērniem jāskaidro, ka citiem nevajag stāstīt, kad vecāki ir darbā un ka tajā laikā neviena nav mājās, jāskaidro arī tas, ka nedrīkst stāstīt, ka mājās ir superīgais seifs ar naudu vai mammai ir dārglietu lādīte, kas stāv blakus mammas gultai. Bērniem jāzina, ka šādas lietas nedrīkst iznest no mājām. Ir arī jāizvērtē, kādā vecumā bērnam vajag stāstīt par vērtīgām lietām, kas atrodas mājās.

Arī vecākiem nevajadzētu lielīties riņķī apkārt par jaunu kažoku vai eiroremontu, jo vienmēr var atrasties dzirdīgas ausis. Būtiski ir zināt, kādi ir bērna draugi, kuri nāk ciemos, turklāt draugus jāļauj aicināt tikai tad, kad mājās ir vecāki. Citādāk var gadīties tā, ka pēc tam kaut kas ir pazudis, bet vecāki nevienu no bērna draugiem nezina ne pēc izskata, ne pēc vārda. Bērniem būtu jāievēro noteikums, ka ar saviem draugiem viņš var dzīvoties konkrētā istabā, nevis staigāt pa visu māju (vismaz tikmēr, kamēr draugi nav kārtīgi iepazīti).

Mobilie, somiņas, auto atslēgas – tālāk no durvīm

Jāpievērš uzmanība tam, kur mājās tiek noliktas svarīgas lietas, piemēram, bieži vien cilvēks pēc darba saguris pārnāk mājās un, izlemjot, ka tūlīt iznesīs miskasti, neaizslēdz durvis.

Foto: istockphoto.com

Ja kaut vai īsu brīdi priekšnams ir atstāts bez uzraudzības un tur atrodas vērtīgas lietas, potenciālajam zaglim, kurš ielavās un pāris minūšu laikā pārbauda, kas vērtīgs atrodas priekšnamā, var ļoti paveikties. Durvis jebkurā gadījumā ir jāslēdz ciet. To vajag iemācīt arī bērniem. Vajag arī paskaidrot, ka mājās nedrīkst laist svešus onkuļus un tādiem pat nevajag vērt vaļā durvis. Tāpēc ir labi, ja durvis ir aprīkotas ar actiņu vai, ja ir tāda iespēja, ar novērošanas kameru.

Zagļiem arvien iecienītāka kļūst pirmā stāva apzagšana, kamēr saimnieki guļ vai rosās pa otro stāvu. Tāpēc labāk ir uzmanīties un šaubu gadījumā pārvarēt bailes un noskaidrot, kāda ir situācija – jo ātrāk tiks iesaistīta policija, jo lielāka būs iespēja zagli notvert.

Ja tiek konstatēta ielaušanās

Diemžēl visām situācijām nav viena risinājuma, jo zagļi un laupītāji, tāpat kā viņu rīcība, ir ļoti atšķirīgi, piemēram, daži zagļi, jūtot apdraudējumu, aizbēgs, bet citi uzbruks. Lai arī šķiet, ka visi garnadži rīkojas pēc līdzīga scenārija, tā nav. Tad, kad policija pēta lietas apstākļus un meklē iespējamo vainīgo, apzagšanas veids, laiks un vieta var liecināt par konkrētu zagli, jo katram no viņiem ir savs rokraksts.

Protams, biežāk zādzībām tiek izvēlētas bagātnieku mājas. To parasti dara pieredzējuši zagļi vai organizētas grupas, kas iepriekš ir izpētījuši situāciju un izvērtējuši laiku, kad vislabāk ielauzties, lai darbu varētu izdarīt pārdomāti, ātri un klusi. Zagļi arī novēro, kad cilvēki mājas pamet uz ilgāku laiku, piemēram, dodas atvaļinājumā. Vēl viena grupa ir tā saucamie logu urbēji, kas jaunajās logu konstrukcijās izurbj caurumus, klusi atver logu un iekļūst mājoklī. Mūsdienās zog arī pusaudži, gan zēni, gan meitenes, turklāt nereti meitenes ir nežēlīgākas un viltīgākas. Tieši pusaudži ir visneparedzamākie gan situācijas izvēlē, gan savā uzvedībā zagšanas laikā.

Arī mājas saimnieku rīcība var būt dažāda, piemēram, var gadīties, ka briesmu brīdī cilvēkam atnāk vaļā un viņš rīkojas tā, kā normālā situācijā nekad nespētu rīkoties. Drosmīgākie visbiežāk mēģinās zagli aizkavēt, tomēr jāatceras, ka lieki nevajag riskēt ne ar savu, ne mājinieku dzīvību. Vienmēr vajag izvērtēt, kas ir svarīgāks – kāda manta vai dzīvība. Ja noziedzniekam ļauj paņemt iecerēto laupījumu, ir gadījumi, ka viņš dodas projām, neaiztiekot mājiniekus. Inga Kovaļevska piebilst, ka tik briesmīgi aplaupīšanas gadījumi, kādus rāda filmās, sevišķi bieži nenotiek. Nopietni bruņoti noziedznieki dodas tur, kur jau iepriekš ir noskatīts liels guvums.

Protams, nepatīkamas situācijas gadās, piemēram, kad cilvēkus sasien, iesit pa seju u. tml. Statistika liecina, ka zog vairāk nekā aplaupa. Zagšana ir tad, kad kaut kas tiek paņemts, nenodarot pāri vai nedraudot fiziski izrēķināties ar cilvēku.

Kam un kad zvanīt, ko ievērot

Inga Kovaļevska skaidro, ka jebkurā situācijā galvenais ir neapmulst. Pēc iespējas ātrāk ir jāzvana uz palīdzības dienesta tālruni 112, lai policija maksimāli ātri varētu reaģēt. Diemžēl jārēķinās ar to, ka pie ārpus pilsētām dzīvojošajiem cilvēkiem policisti nevarēs atbraukt pāris minūšu laikā, jo reālā situācija diemžēl ir tāda, ka policistu paliek arvien mazāk (lai policija no pilsētas aizbrauktu uz konkrēto vietu, fiziski nepieciešams ilgāks laiks).

Nevajag tēlot varoni un zagli lieki izaicināt, it īpaši tad, ja sieviete ir viena pati mājās ar bērnu. Iespēju robežās situācija ir jāizvērtē lietišķi un jāapdomā savas reālās spējas. Protams, ja tuvumā ir telefons, var zvanīt vai, ja ir atvērts logs, saukt kaimiņu. Ar telefona palīdzību var arī ātri kaut ko ierakstīt vai nofotografēt. Ja sieviete zina kādus spēka paņēmienus un zina, ka vīrs pēc piecām minūtēm būs mājās, var mēģināt zagli aizkavēt vai viņam pretoties. Inga saka: ‹‹Dabiski, ka situācijā, kad pēkšņi izlauž durvis un pieliek nazi pie kakla, aizmirstas viss, ko varētu darīt. Tomēr ir jāmēģina neapmulst, ievērot visas cilvēka individuālās pazīmes (tetovējumi, rētas, varbūt cilvēks klibo, šķielē vai viņam ir kāds runas defekts), kas pēc tam palīdzētu šo personu identificēt.››

Latvietis latvietim draugs

Laukos šāds princips darbojas jau gadu gadiem – kaimiņi pieskata kaimiņus un pievērš uzmanību svešiniekiem, lai nepieciešamības gadījumā varētu laicīgi ziņot saimniekiem vai spēt palīdzēt policijai atklāt vainīgos, ja ielaušanās tomēr notikusi. Tāpēc, ja kāda mašīna šķiet aizdomīga, ir vērts pierakstīt mašīnas numuru (tas var noderēt, ja policija vēlāk situāciju izmeklēs). Ir labi, ja ar kādu kaimiņu ir sarunāts, ka nepieciešamības gadījumā var zvanīt arī nakts laikā un saukt palīgā.

Arī mājaslapā www.drosamaja.lv ir uzsvērts, ka būtisks drošības aspekts ir labas attiecības ar kaimiņiem, jo pretēji tam, ka draugu, īpaši paziņu, lokā nevajadzētu lielīties ar materiāliem jauninājumiem, ar kaimiņiem vislabāk ir uzturēt draudzīgas attiecības, lai kopīgi viens otram varētu palīdzēt, pieskatot mājvietu ne tikai tad, kad saimnieki ir devušies atvaļinājumā, bet arī ikdienā. Vēl jo vairāk tas nepieciešams tad, ja cilvēks dzīvo viens.

Igaunijā jau desmit gadus ir kaimiņu sadarbības kustība, kuras ietvaros cilvēki ir sadalījušies sadarbības grupās. Tādos rajonos ir izvietotas uzlīmes, kas ir līdzīgas tām, ko liek, ja objektu apsargā apsardzes firma. Cilvēki viens otru pazīst un ir sazinājušies ar policijas inspektoru, kuram aizdomu gadījumā zvana un kurš tādos gadījumos ir atsaucīgs. Tāpat tiek rīkoti semināri, kur māca, kā pasargāt sevi un savu mājokli. Igaunijā šādi uzraudzītajos rajonos noziedzība samazinājusies pat uz pusi, jo zagļi, redzot lielā izmēra uzlīmes, mājām iet ar līkumu, jo zina, ka kaimiņi viens otru pazīst un svešinieku uzreiz ievēros. Arī Latvijā ir izveidota biedrība ‹‹Kaimiņu sadarbība››, ko izveidojis Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komitejas loceklis Andrejs Vilks.

Nobeigumā ir noderīgi atcerēties, ka nevajag krist galējībās, vajag nodrošināt mājas drošību, bet nevajag domāt, ka kuru katru dienu tevi apciemos zaglis. Jādzīvo ar pozitīvu skatu uz dzīvi, reāli izvērtējot, kādā situācijā dzīvojam un kā varam sevi pasargāt.

Iveta Rozentāle

Citi noderīgi raksti

Pelējums uz sienas nav joka lieta

Mājokļa spodrības diena

Par drošību un savu mājokli varat aprunāties Cāļa forumos

Likumi un pabalsti
Nekustamais īpašums