Saimniecība

Fuksija I daļa

Senāk fuksijas (Fuchsia), līdzīgi kā pelargonijas, bija ļoti populāri istabas augi. Bet centrālapkures ieviešana nenāca tām par labu – fuksijas no dzīvokļiem sāka pazust. Nu ir pienācis fuksiju popularitātes otrais vilnis.

Tagad fuksijas audzē ne tikai kā istabas augus, bet arī dārzā. Krāšņās fuksijas ļoti labi jūtas svaigā gaisā. Tādēļ arī mājās audzētās puķes vasarā vēlams izvietot uz balkona vai dārzā. Fuksiju podus var iekārt kokos, var izvietot zālājā, var arī ar visu podu ierakt dobē, pēc pavasara puķu noziedēšanas atbrīvojušās vietās.

Fuksiju vēsture

1665. gadā Santo Domingo kalna pakajē franču zinātnieks Šarls Plumjē (Charles Plumier) savas trešās ekspedīcijas laikā atklāja jaunu augu. Viņš to nosauca vācu ārsta un botāniķa Leonarda Fuksa (Leonhart Fuchs) vārdā. Pilns latīņu nosaukums Fuchsia Triphylla Flore Coccinea.

Fuksijas dzimtene – Meksika, Peru, Bolīvija. Pārsvarā brīvā dabā tā aug vēsos un miglainos Andu kalnu mežos. Fuksijas sastopamas arī Jaunzēlandē un Taiti salā. Savvaļā fuksijas apputeksnē kolibri, ziedputekšņi no nokareniem ziediem birst uz putna spalviņām un tiek pārnesta uz citiem ziediem. Kolibri labi redz sarkanos toņus, tāpēc fuksiju ziedi ir no maigi rozā līdz tumši sarkanai krāsai.

Fuksiju sugas, šķirnes un hibrīdi

Dabā ir sastopamas ap 100 fuksiju sugas. Tām ir dažādu krāsu smalki, salīdzinot ar šķirņu fuksijām, ziedi. Izplatītākās pie mums ir

  1. Fuchsia boliviana (Bolīvijas fuksija) – siltummīloša fuksija. Skaistas ziedkopas garu (līdz 30 cm) ziednešu galos
  2. Fuchsia coccinea (koši-sarkanā fuksija)
  3. Fuchsia fulgens (spīdīgā fuksija)
  4. Fuchsia gracilis (smalkā fuksija) – augstkalnu fuksijas paveids, aukstumizturīgo šķirņu pamatlicējs
  1. Fuchsia magellanica (Magelāna fuksija) – augstkalnu fuksija
  2. Fuchsia microphylla (sīklapu fuksija) – siltummīloša fuksija
  3. Fuchsia paniculata (skarainā fuksija)
  4. Fuchsia triphylla (trejlapu fuksija) – no šīs fuksijas tika izveidoti pirmās hibrīdu šķirnes. Ziedi izkārtoti dzinumu galos, piemērota audzēšanai piekaramos podos vai balkona kastēs
  5. Fuchsia splendens (mirdzošā fuksija)
  6. Fuchsia speciosa (skaistā fuksija) – spīdīgās un mirdzošās fuksijas krustojums

Fuksijas veido dažādu formu krūmus, retāk kokus. Tie var būt ļoti dažāda lieluma - no 0,70 m līdz 2,5 m. Zari var būt gan stingri un stāvi, gan tievi nokareni. Ziedi var būt vienkārši vai pildīti. Fuksiju sugām zieda vainaglapas un kauslapas ir vienā krāsā, bet šķirnēm tās ir katra savā krāsā.
Arī starp hibrīda šķirnēm sastopamas brīnumainas nokarenās fuksijas ar līdz pat divus metrus gariem dzinumiem. Piemēram, hibrīdšķirne „Mantilla”.

Citi noderīgi raksti

Fuksija II daļa

Zirga iegāde

Aprunāties par puķu kopšanu varat Cāļa forumā

Zaļumu un pūkainīšu stūrītis