Ziemassvētku zvaigzne jeb puansetija
Ziemassvētku noskaņu daudzās mājās ienes arī arvien populārākā puķe podiņā – Ziemassvētku zvaigzne jeb puansetija.
Ziemassvētku zvaigzne (Euphorbia pulcherrima) pieder eiforbiju dzimtai. Mūsu pusē to pazīst pāris gadu desmitus, bet par šo augu zināja jau acteki un izmantoja to medicīnā.
- Foto: istockphoto.com
Spāņus saistīja tas, ka augs zied tieši Ziemassvētkos, līdz ar to tas varēja kļūt par labu rotājumu Jaunavas Marijas altārim. Tā iemesla dēļ garīdznieki to nodēvēja par Svētās nakts puķi.
Vārdu ‹‹puansetija›› augs ieguva pēc tam, kad 19. gadsimta sākumā amerikāņu vēstnieks Puansets to pamanīja un no Meksikas atveda uz savām mājām, lai iestādītu dārzā. Dzimtajā zemē tas ir pat divus līdz trīs metrus augsts krūms. Pēc tam, kad Puansets augu aizveda uz Ameriku, nepagāja ilgs laiks, kad Ziemassvētku zvaigzni sāka audzēt arī podiņos, selekcijas ceļā to padarot par zemu augu, kas bagātīgi kuplo un aug lēnām. Līdz ar to tas ir kļuvis par izturīgu istabas augu. Lai arī ierasts, ka puansetija zied sarkaniem ziediem, tās arī mēdz būt sārtas, baltas, krēmkrāsas un pat svītrainas vai pilnīgi zaļas.
Lai izvēlētos pēc iespējas labāku augu podiņā, vajag izvēlēties puansetiju, kuras īstie ziedi, kas atrodas starp krāšņajām lapām, ir vēl pumpuros. Pašām lapām jābūt vienmērīgi zaļām, stingrām un vērstām uz sāniem – tas liecina par spēcīgu sakņu sistēmu. Pērkot Ziemassvētku zvaigzni veikalā, ir vērts noskaidrot, kur tā audzēta (izturīgākas būs tās, kuras audzētas Latvijā). Auga izcelsme ir būtiskākais faktors, kas nosaka tā dzīvotspēju un to, cik ilgi tas priecēs mūsu acis.
Tā kā auga dzimtene ir siltā Meksika, Ziemassvētku zvaigznei noteikti nepatiks aukstums un caurvējš, tāpēc ir svarīgi, kādos apstākļos tā tiek nogādāta mājās. Puansetijai jābūt rūpīgi iesaiņotai un, ienesot telpās, vismaz stundu jāatstāj iesaiņojumā, lai sasiltu. Savukārt uz nakti to nekādā gadījumā nevajag nest vēsākās telpās. Ziemassvētku zvaigzni vislabāk ir turēt vienmērīgā temperatūrā, bet noteikti ne zemākā par +5 oC, citādāk augam nobirs lapas. Puansetijas labsajūtai piemērotākā temperatūra ir 18–24 oC.
Ja augs būs cietis no sausuma, tas būs daudz neizturīgāks. Lai to pēc sausuma perioda mitrinātu, podiņa daļu desmit minūtes var paturēt ūdenī un tad notecināt. Tomēr vislabākā prakse ir puansetijas regulāra mitrināšana.
Vislabāk Ziemassvētku zvaigznei ir uzreiz atrast tās īsto vietu, jo augam nepatīk, ja to kustina. Puansetijai jāatrodas gaišā telpā, vēlams pēc iespējas tālāk no durvīm un caurvēja. Tāpat kā Ziemassvētku zvaigznei patīk siltums, tai patīk arī gaisma, tāpēc vislabāk to ir turēt uz palodzes (ja vien tur tā netiek pakļauta caurvēja un vēsuma ietekmei). Labāk par tiešiem saules stariem augam patiks izkliedēta saules gaisma.
Lai gan visbiežāk pēc noziedēšanas puansetiju likvidē, ja ir vēlēšanās, to var turpināt audzēt. Tādā gadījumā pavasarī puansetijai ir jāatrodas laukā. Jāparūpējas par to, lai augs neatrastos tiešos saules staros, piemēram, puansetiju var iestādīt jāņogkrūma tuvumā – tā, lai krūma lapas gluži nepārklājas pāri, bet rada ēnu. Tomēr jārēķinās ar to, ka otrajā gadā Ziemassvētku zvaigzne vairs neziedēs tik krāšņi, visbiežāk lapas paliks zaļā krāsā. Tomēr cerīgākie dārznieki var to ienest iekšā, dot sabalansētu šķidro mēslojumu katru otro nedēļu un gaidīt to uzziedam.
Svarīgākais nosacījums, lai tā ziedētu atkārtoti, ir nodrošināt tai gaismu 12 h diennaktī. Jo vairāk tai būs pieejama gaisma, jo krāšņāk tā ziedēs, kā arī raisīs krāsainos pumpurus. Rezultātam nepieciešamas vismaz astoņas nedēļas.
Lai arī augs priecē ar savu skaistumu, jāņem vērā, ka puansetijas piensula ir kaitīga, tāpēc augs jāuzmana no mājdzīvniekiem un bērniem.
Raksts sagatavots, izmantojot literatūru par košumaugiem, kā arī Cēsu ziedu salona ‹‹Elīna›› konsultācijas un pircēju pieredzi.
Iveta Rozentāle
Citi noderīgi raksti
Āmulis - viens no Ziemassvētku simboliem